Nākamā gada budžetā ārstiem rezidentiem netiek plānots minimālā atalgojuma paaugstinājums, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē norādīja Veselības ministrija (VM).
"Šobrīd, ņemot vērā ierobežoto finansējumu, šībrīža piedāvājums ir nepalielināt darba samaksu visiem vienā līmenī, bet iet iezīmēti – stacionāros strādājošiem, neatliekamajā medicīnā strādājošiem un ģimenes ārstiem," komisijas sēdē informēja LM pārstāvis Āris Kasparāns. Līdz ar to šobrīd VM neplāno nākošajā gadā palielināt minimālās mēneša algas rezidentiem. Tas ir piedāvājums, par kuru vēl tiks diskutēts, piebilda Kasparāns.
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) portālam "Delfi" uzsvēra, ka visnopietnākā situācijā paredzētajā veselības aprūpes budžetā ir tāda, ka jaunajiem ārstiem, ārstiem rezidentiem vispār nav paredzēts algu palielinājums. "Rezidentiem algas tāpat nav lielas un jaunie kolēģi ļoti cenšas vēl kaut kur braukt strādāt un piepelnīties, bet tas tikai samazina viņu mācību kvalitāti, jo viņi gan mācās, gan strādā vienlaikus," skaidroja LĀB prezidente Ilze Aizsilniece. Viņa akcentēja, ka ir vēl ļoti jāpārdomā, kur vēl rast finansējumu un "šis ir tas gadījums, kad Saeimai ir jāieklausās sociālajos partneros un nevalstiskajās organizācijās, kurām ir idejas, ko var darīt".
Aizsilniece vēl pirms budžeta pieņemšanas lūdz pārskatīt iespējas budžeta sadalījumā, kā arī biedrība nāks ar saviem piedāvājumiem un mediķu atalgojumu salīdzinājumu ar citām valstīm.
Rezidentu atalgojuma nepalielināšanas gadījumā Aizsilniece brīdina par iespējamu jauno ārstu aizplūšanu no Latvijas.
Arī Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) pārstāvis Pauls Sīlis portālam "Delfi" uzsvēra, ka, jauno ārstu ieskatā, atalgojums būtu jāpalielina solītajā apmērā. Jau tagad asociācijas biedru vidū veiktajās aptaujās atklājoties, ka ceturtā līdz piektā daļa jauno ārstu pēc rezidentūras vai pamatstudiju pabeigšanas ir gatava doties strādāt uz ārzemēm. "Līdz ar to ir gaidāms, ka speciālistu trūkums tikai saasināsies," norādīja Sīlis.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka, atbilstoši Veselības ministrijas (VM) sniegtajai informācijai, nepieciešamo 119,7 miljonu eiro vietā mediķu darba samaksas paaugstināšanai plānots piešķirt vien 42,1 miljonu eiro, un par to vēl jālemj Saeimai. Algu palielināšanā ministrija īpašu uzsvaru vēlas likt uz tiem mediķiem, kuri strādā diennakts režīmā.
VM dati liecina, ka ārstiem par vienu slodzi mēneša vidējais atalgojums šā gada pirmajos sešos mēnešos ir sasniedzis 1950 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet māsām – 1110 eiro (šīs summas iekļauj piemaksas par darbu).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) atgādina, ka valdības 11. oktobrī apstiprinātais likuma "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam" projekts paredz, ka 2022. gadā valsts veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti vien 3,3% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinājumam, atbilstoši Veselības ministrijas sniegtajai informācijai, valsts budžeta izdevumi veselības aprūpes nozares finansējumam 2019. gadā ir 3,9% no IKP; vidēji Eiropas Savienībā (ES) valsts veselības aprūpei atvēl 7% no IKP, bet Lietuvā un Igaunijā – vairāk par 5% no IKP, norāda mediķu arodbiedrība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
