Jāpārskata plānotās izmaiņas bezdarbnieka pabalsta izmaksāšanā, aicina deputāti  (25)

Komisijas sēdes dalībnieks Andrejs Klementjevs (S) savus jautājumus sāka ar pārmetumu, ka šī ir vienīgā sēde par nākamā gada budžeta apspriešanu, kurā nepiedalās nozares ministrs. Labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) klātbūtne, pēc Klementjeva paustā, būtu vajadzīga, lai deputāti varētu saņemt atbildes uz politiskajiem jautājumiem. Tā vietā LM šajā komisijas sēdē pārstāvēja vairāki citi ierēdņi, kamēr ministre piedalījās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē.

Tad Klementjevs apšaubīja LM pausto, ka nākamā gada plānotās izmaiņas bezdarbnieku pabalstu izmaksu sistēmā skars nelielu daļu bezdarbnieku. Pēc ministrijas aprēķiniem, pabalsta saņēmēju skaita vidējais samazinājums būtu 1132 personas mēnesī. Savukārt vidējā pabalsta izmaksas apmēra samazinājums būtu 20,40 eiro mēnesī, liecina LM sēdes sākumā prezentētie dati.

Savukārt deputāts Jānis Krišāns (S) jautājumā par bezdarbnieku pabalstiem aicināja vispār nepieļaut pabalsta samazinājumu, jo "tas ir izdzīvošanas jautājums, lai bērni varētu iet uz skolu", kas ir būtisks jautājums tieši cilvēkiem, kas dzīvo reģionos. Šāds samazinājums, viņaprāt, negatīvi ietekmētu ģimeņu materiālo stāvokli, kā arī sekmētu "pelēkās zonas" attīstību.

Savu viedokli Krišāns pamatoja ar to, ka reģionos ir spēcīgāk jūtams darba vietu trūkums, kur daļa iedzīvotāju strādā sezonālus darbus, un šiem iedzīvotājiem bezdarbnieka pabalsts ir nozīmīgs iztikas avots.

Jau vēstīts, ka nākamgad paredzēts samazināt bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu no deviņiem uz astoņiem kalendārajiem mēnešiem. Kā iepriekš informēja LM, izmaiņas skars arī bezdarbnieka pabalsta apmēru - tiks samazināta izmaksājamā bezdarbnieka pabalsta proporcija par trešo mēnesi no pilna apmēra uz 75%, par piekto un sesto mēnesi no 75% uz 50% un par septīto un astoto mēnesi no 50% uz 45% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta.