Visi zināja, bet izlikās. Šis princips savukārt raksturo sabiedriskā pasūtījuma līdzekļu piešķiršanu caur Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) jau vairāku gadu garumā komerctelevīzijām, proti, summas no valsts budžeta, ko konkursā sadalīja komercmedijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai, būtībā bija līdzekļi, kurus šie privātie mediji samaksāja Valsts radio un televīzijas centram (VRTC) kā maksu par virszemes apraides nodrošināšanu.
Ar pērn izstrādātiem un pieņemtiem likuma grozījumiem sakārtojot šo jautājumu tā, lai maksa par apraidi nonāktu uzreiz pie VRTC, nākamā gada budžeta projektā sabiedriskajam pasūtījumam komercmedijos paredzētā summa nu sarukusi par 1,1 miljonu eiro salīdzinājumā ar 2019. gadu. Ar saturam patlaban plānotajiem 553 tūkstošiem vien nepietikšot, lēš privātos elektroniskos medijus apvienojošā Latvijas Raidorganizāciju asociācija (LRA), saceļot plašākai sabiedrībai pamanāmu troksni šoruden gadskārtējā valsts budžeta veidošanas procesā.
Pēdējā brīdī mediju industrijas pārstāvju zvanītos trauksmes zvanus sadzirdēja politiķi, un šonedēļ valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē Nacionālās apvienības pārstāvji nāca klajā ar ierosinājumu uz otro lasījumu budžetā rast iespēju piešķirt vēl 500 tūkstošus eiro sabiedriskajam pasūtījumam komercmedijos. Valdības partneriem tāds piedāvājums bijis visai negaidīts, taču nolemts nedēļas laikā galīgi vienoties par šī priekšlikuma iesniegšanu un kritēriju precizēšanu atbalsta saņemšanai.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
