Ceturtdien Saeima, 71 deputātam balsojot par un 13 pret, nodeva valdības iesniegto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu atbildīgajai Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Līdz ar to diskusijas par novadu reformu no valdības gaiteņiem pārcēlušās uz Saeimu, kur, pēc politiķu iepriekš teiktā, vēl iespējamas izmaiņas iecerēto novadu skaitā un robežās. Patlaban valdība piedāvā esošo 119 pašvaldību vietā izveidot 39 – piecas republikas nozīmes pilsētas un 34 novadus.
Atbildīgās komisijas vadītāja Inga Goldberga (S) "Delfi" teica, ka komisija plāno jau nākamajā nedēļā ķerties pie likumprojekta izskatīšanas un pirmais lasījums Saeimā varētu būt jau 7. novembrī.
Deputāts un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs (AP) pirms nodošanas komisijai atgādināja, ka 21. martā 88 Saeimas deputāti vienbalsīgi atbalstīja lēmumu par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu. Kopš tā brīža ir noticis intensīvs darbs, konsultācijas ar pašvaldību deputātiem un iedzīvotājiem, lai sagatavotu pārdomātu un ilgtspējīgu piedāvājumu, kas celtu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, mazinātu nevienlīdzību pašvaldību pakalpojumos, kā arī veidotu pilnvērtīgus priekšnosacījumus pašvaldību un visas valsts pārvaldes darbības tālākai attīstībai. Atbilstoši Saeimas dotajam uzdevumam, ir izveidots tāds teritoriālā iedalījuma modelis, kur visas pašvaldības arī pēc 10 gadiem spēs pildīt savas funkcijas, sacīja Plešs.
Patreizējo situāciju Plešs raksturoja kā neviendabīgu administratīvi teritoriālu struktūru, kuras rezultātā iedzīvotāji pašvaldībās saņem ļoti atšķirīgas kvalitātes pakalpojumus un ir pakļauti ļoti atšķirīgām pašvaldības attīstības iespējām. "Tikai stipras pašvaldības šo situāciju var mainīt. Sabiedrības interesēs ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas pašvaldības, kas var sniegt kvalitatīvus pakalpojumus un kļūt par spēcīgu sabiedroto valstij, lai veiktu citas mūsu valsts attīstībai nozīmīgas reformas, stiprinātu tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju dzīves labklājību," sacīja Plešs.
Viņš piebilda, ka "nav būtiski, kāds nosaukums būs novadam, bet kāda būs dzīve tajā. Svarīga ir iedzīvotājiem sniegtā pakalpojumu kvalitāte, nevis tas, kas ir rakstīts aizpildītā veidlapā. Svarīgi ir nodrošināt novadu attīstību, lai cilvēki varētu strādāt tur, kur viņi dzīvo. Sagatavotais piedāvājums to nodrošina".
ZZS deputāts un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis par valdības sagatavoto reformas likumprojektu sacīja, ka "ir izdarīts viss iespējamais, lai mūsu valstij tik svarīgā reforma neizdotos un Satversmes tiesa to atzītu par juridisku brāķi". Valainis aicināja neatbalstīt likumprojektu, tādēļ notika balsojums par nodošanu komisijai. 71 deputāts nobalsoja par, tajā skaitā valdošās koalīcijas un "Saskaņas" pārstāvji. Pret nobalsoja ZZS deputāti, daļa no pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem, kā arī Artuss Kaimiņš (KPV LV).
Valainis deputātiem skaidroja, ka Saeima uzdeva valdībai trīs galvenos uzdevumus – sagatavot konceptuālo ziņojumu par jaunu administratīvi teritoriālo iedalījumu, šo ziņojumu saskaņā ar Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 5. pantu apspriest ar pašvaldībām un ar pašvaldībām apspriesto konceptuālo ziņojumu nostiprināt likumprojekta formā un to iesniegt Saeimā.
"Realitātē šī likumprojekta autori ir izdarījuši visu iespējamo, lai mūsu valstī tik ļoti svarīgā teritoriālā reforma neizdotos, un Satversmes tiesa šo likumprojektu atzītu par juridisku brāķi, jo nav ticis sagatavots nedz kvalitatīvs konceptuālais ziņojums par jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu, nedz šis ziņojums saskaņā ar Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 5. pantu apspriests ar pašvaldībām," sacīja Valainis.
Atsaucoties uz 2009. gadā Satversmes tiesas veikto administratīvi teritoriālās reformas norises tiesiskuma novērtējumu, Valainis apgalvoja, ka tagad VARAM ministrija pašvaldībām nav devusi nedz iespējas iepazīties ar pietiekami konkrētiem un precīzi izstrādātiem pašvaldību administratīvo teritoriju grozījumu projektiem, nedz noteikusi saprātīgu laikaposmu, lai šos nekonkrētos un neprecīzi izstrādātos priekšlikumus pašvaldības varētu izvērtēt un apspriest. "Turklāt VARAM ministrija ne tikai nav aicinājusi pašvaldības noskaidrot savu iedzīvotāju viedokļus, bet atsevišķos gadījumos ar šādām pašvaldību iniciatīvām pat vērsusies tiesību aizsardzības iestādēs un atcēlusi pašvaldību lēmumus," sacīja Valainis.
Viņš atgādina, ka ST spriedums ietver būtisku lietu, ko VARAM ir ignorējusi. "Konsultēšanās ir ne jau formāla sapulce, kurā noklausās jautājumus, bet visu izteikto piezīmju izvērtēšana, un tai pašai kopienai sniegta atbilde. Pašvaldību kopienu iebildumi ir jārisina, nevis jāizliekas, ka jūs viņus esat vienkārši uzklausījuši," Valainis aizrādīja ministrijai.
Viņš aicināja Saeimu neatbalstīt un noraidīt šī likumprojekta tālāku virzību Saeimā, kā arī atkārtoti uzdot Ministru kabinetam izstrādāt pamatotu un atbildīgu jaunu administratīvās teritorijas iedalījuma projektu un uzdot par to rīkot konsultācijas ar pašvaldībām saskaņā ar Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 5. pantu.
Jau ziņots, ka valdība 15. oktobrī apstiprināja likumprojektu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums". Dienu pirms valdības sēdes pēc valdošajā koalīcijā panāktās vienošanās pēdējā brīdī tika precizēts likumprojekts, paredzot pēc reformas izveidot 39 pašvaldības – 5 republikas nozīmes pilsētas un 34 novadus.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) sēdē sacīja, ka darba process pie administratīvi teritoriālās reformas tagad pārcelsies uz Saeimu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija turpinās izvērtēt visus priekšlikumus, kas parādīsies diskusiju gaitā Saeimā, lai iznākumā tiktu pieņemts valsts interesēm labākais lēmums.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), atbildot uz sēdē klātesošā Rūjienas novada domes priekšsēdētāja Gunta Gladkina iebildumiem, ka Rūjienu joprojām plānots iekļaut Valkas novadā nevis vēlamajā Valmieras novadā, sacīja, ka šādas izmaiņas vēl ir iespējams izdarīt Saeimā un ka valdība visus iebildumus nav paspējusi izvērtēt.
Premjers uzsvēra, ka diskusijas Saeimā nebūs tikai simboliskas vai mazsvarīgas, un, visticamāk, ka izmaiņas novadu kartē tiks veiktas. Kariņš mudināja virzīties uz spēcīgu novadu izveidošanu, lai sniegtu labus pakalpojumus iedzīvotājiem un efektīvi izmantotu līdzekļus.
Premjers piebilda, ka izglītības un zinātnes un veselības ministrēm tagad jāstrādā arī pie skolu un slimnīcu tīkla veidošanas, lai sniegtu iedzīvotājiem lielāku skaidrību, kas sagaidāms nākotnē.
Kolēģi ministri un valdības vadītājs novērtēja Pūces veikumu un pateicās par padarīto darbu, sagatavojot novadu reformu.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pauda cerību, ka kopā ar VARAM izdosies izveidot atbalsta pasākumus ceļu tīkla sakārtošanai. Linkaits arī aicināja Saeimu rūpīgi vērtēt, vai visi jaunie novadi būs dzīvotspējīgi, kā arī pauda neizpratni par Rūjienas un Valkas sasaisti.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sacīja, ka partija arī Saeimā atbalstīs šīs reformas virzību. Vienlaikus viņš pauda neizpratni, kādēļ joprojām tiek lietots no padomju laikiem mantotais apzīmējums "republikas pilsēta".
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), atbalstot valdības lēmumu un reformas virzību, pauda cerību, ka laika gaitā tiks kliedētas arī viņa bažas par reformas ietekmi uz kultūrizglītības procesiem novados. Savukārt ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV), izceļot gaidāmo ekonomisko pienesumu no novadu reformas, uzteica sava kolēģa Pūces nervu stiprumu.
Valdībā apstiprinātais likumprojekts nosaka administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas, administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvoto vietu statusa noteikšanas, to uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šajos jautājumos.
Tas paredz, ka Latvijas Republiku iedala republikas pilsētās un novados. Novada teritoriju iedala novada pilsētās un novada pagastos.
Projekts paredz, ka, apvienojot vai sadalot novadu, kā arī grozot tā robežu, tiek ievēroti šādi noteikumi: teritorija ir ģeogrāfiski vienota; novada teritorijā ir valsts attīstības plānošanas dokumentos (reģionālās politikas pamatnostādnēs vai nacionālajā attīstības plānā) noteikts reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs, izņemot Pierīgas novados; Pierīgas novados ir ne mazāk par 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju katrā; iespējama ilgtspējīga teritorijas ekonomiskā attīstība, un pašvaldībai ir spēja teritorijai piesaistīt nozīmīgas investīcijas; iespējams izveidot efektīvu izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīklu, sabiedriskā transporta un ceļu tīklu, kā arī komunālās saimniecības tīklu; ir pietiekams skolēnu skaits vismaz vienai perspektīvai vidusskolai; teritorija ir optimāli izveidota, lai pašvaldība var patstāvīgi nodrošināt tai likumos noteikto autonomo funkciju izpildi, izņemot gadījumus, ja likumos noteikts citādāk.
Pierīgas novadi šī likuma izpratnē ir novadu kopums, kas pieguļ Rīgai un sastāv no šādām novadu teritorijām – Ādažu novads, Ulbrokas novads, Salaspils novads, Ķekavas novads, Olaines novads un Mārupes novads.
Pēc šī likuma pieņemšanas un spēkā stāšanās pašreizējās republikas pilsētu un novadu pašvaldības turpina pildīt savas funkcijas un uzdevumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās pašvaldības domes pirmajai sēdei, kura tiek sasaukta šā likuma noteiktajā kārtībā 2021. gada 1. jūlijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
