"Šajā jautājumā noteikti ir jāiesaistās," tā saka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP), komentējot portāla „Delfi” paliatīvajai aprūpei veltītajās publikācijās atklāto problēmu – smagi slimo pacientu nespēju atļauties ārstu nozīmēto medicīnisko pārtiku. Tie ir barības maisījumi, kas mēnesī izmaksā pacientam 300 līdz 500 eiro un ir vienīgais veids, kā caur zondi uzņemt pārtiku un arī ūdeni. Daudziem ziedojumu lūgšana, kredīti un badošanās, tā bojājot veselību, ir vienīgais risinājums.
Komisijas priekšsēdētājs Skride portālam "Delfi" sacīja, ka gatavs iesaistīties ar risinājumiem, lai šos enterālās barības maisījumus varētu apmaksāt par valsts naudu. Tiesa, kā portāls "Delfi" noskaidroja kaimiņvalstu nozares ministrijās, Igaunijā valsts apmaksā pusi enterālās pārtikas izmaksas, bet Lietuvā situācija ir līdzīga kā Latvijā.
Pavisam nesen Latvijas Veselības ministrija (VM) iekļāva enterālās barošanas maisījumus jaunās politikas iniciatīvās, taču pēcāk no šī pasākuma atteicās, izvēloties citas akūtākas prioritātes trūkstošā finansējuma dēļ.
Iepazīstināts ar šo Latvijas pacientu problēmu paliatīvajā aprūpē, Sociālo lietu komisijas vadītājs Skride sarunas gaitā "Delfi" ieskicēja iespējamus risinājumus un finanšu avotu: "Vēlreiz tiks pārskatīts 2019. gada mazefektīvu (atsevišķu veselības aprūpes) pakalpojumu izpilde apakšprogrammās, un ja nebūs izpildīts, tad nevajag nākamajā gadā paredzēt tam tādu pašu summu, kā tas notiek vienmēr, bet samazināt to summu". Ja atklāšoties, ka medicīnas nozares iekšienē kādiem medicīnas pakalpojumiem piešķirtie līdzekļi nav iztērēti, tad nākamajā gadā "varētu to naudu novirzīt, teiksim, kādām citām vajadzībām, iespējams, arī šai". Ar medicīniskā uztura izmaksu problēmu Skride savā ārsta karjerā esot sastapies.
Ņina Saeimu informēja
Par bieži vien nepanesamajām problēmām, ko smagi slimiem cilvēkiem sagādā specifisko barošanas maisījumu cenas, vismaz viena paciente, rīdziniece Ņina, parlamentāriešus jau iepriekš centās informēt. Par viņu "Delfi" vēstīja paliatīvajai aprūpei veltītās rakstu sērijas "Sāpju slieksnis" rakstā septembrī. Smagā diagnoze – motoneirona saslimšana, atrofējoties muskuļiem, tobrīd jau viņai radīja lielas veselības problēmas.
Ņinai jau tad bija kustību traucējumi un viņa vairs nespēja ne parunāt, ne paēst kā citi cilvēki. Ar vēstuli šāgada februārī viņa vērsās Saeimas sabiedrības veselības apakškomisijā. Viņas dzīvība bija atkarīga no ārstu konsīlija nozīmētās medicīniskās pārtikas, ko ievadīja caur vēderā ievietotu gastrostomu. Tas ir vienīgais pārtikas un ūdens uzņemšanas veids, jo norijot Ņina var aizklepoties un nomirt. Šis uzturs izmaksāja 320 eiro mēnesī, bet viņas pensija ir 180 eiro.
"Šīs zāles ir vienīgās, ko es varu lietot, lai izdzīvotu, bet ar manu pensiju nepietiek, lai viņas es varētu iegādāties," Saeimas deputātiem par problēmu sagādāt medicīnisko uzturu rakstīja kundze.
Tagad pagājis vairāk nekā pusgads kopš šīs vēstules nosūtīšanas Saeimai. „Man neviena apakškomisija nav saņēmusi nevienu vēstuli (par enterālā uztura apmaksu – red.). Es tikai no jums to dzirdu," atbildēja Saeimas sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs (S), jautāts par problēmām, kas skar šos enterālās barošanas maisījumus.
Pēc tam, kad portāls „Delfi" atgādināja par rīdzinieci, kas lūgusi atbalstu, apakškomisijas vadītājs vēstuli neatcerējās, taču devās meklēt un turpat apakškomisijas telpās sekretāres datora failos arī tika atrasta gan Ņinas vēstule, gan arī paša Orlova (S) sniegtā atbilde, ko kundze saņēma.
"(..) izprotot jūsu smago dzīves situāciju, vēlos aicināt Jūs griezties Rīgas Sociālajā dienestā, kas sniedz sociālo palīdzību, organizē un sniedz sociālos pakalpojumus Rīgas iedzīvotājiem," šajā vēstulē rakstīja Orlovs un pēdējā teikumā norādīja Ņinai tuvākā dienesta adresi.
Tiesa, Rīgas domes sociālajā dienestā Ņina jau bija vērsusies un saņēmusi atteikumu, un arī portālam "Delfi" dome skaidroja, ka šādu atbalstu sniedz valsts vai arī tuviniekiem tas pašiem jānodrošina. Orlovs vēstulē arī bija pārstāstījis problēmas "sāli": Nacionālais veselības dienests (NVD), kas šo medicīnisko uzturu sauc par "diētisko pārtiku", nevarot pieņemt pacientei labvēlīgu lēmumu par šīs pārtikas iegādi.
Pēc lielo slimnīcu ārstu aplēsēm tā dēvētie enterālās barošanas maisījumi nepieciešami simtiem cilvēku ar dažādām diagnozēm. Rīšanas problēmas var būt arī insulta pacientiem vai autoavārijās cietušajiem, ne tikai pacientiem ar retām saslimšanām.
Kāpēc Orlovs nevirzītu
Tiesa, arī tagad šai problēmai rast risinājumus pats Saeimas sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs rosināt negrasās. "Ziniet, es domāju, ka laiku pa laikam mūs, deputātus, izmanto ražotāji vai farmācijas lobiji kā lobētājus. Līdz ar to mums pārmet tad, kad mēs konkrēti izejam ar konkrētu piemēru. It kā ārstu uzdevums ir pārliecināt NVD, lai šis medikaments vai šī barošana būtu iekļauta kompensējamo zāļu sarakstā. Tas viņu pienākums," skaidroja Orlovs un piebilda, ka viņam var pārmest, ka viņš mēģinot lobēt kādu kompāniju.
"Tāpēc esmu ļoti piesardzīgs, jo par mani ļoti bieži raksta KNAB. Ja sākās kādas iniciatīvas, pretinieki vai konkurenti sakarst. Līdz ar to es gribu, lai katrs nodarbojas ar savu darbu. (..) Ja deputāts ies ar konkrētu piedāvājumu iekļaut sarakstā konkrētu nosaukumu, tad Veselības ministrija, Nacionālais veselības dienests pārmetīs man, ka es nodarbojos ar lobēšanu," norādīja Orlovs. Viņš arī uzsvēra, ka politiķu uzdevums ir iegūt konkrētiem pasākumiem finansējumu.
No politiķa sacītā portālam "Delfi" arī izriet, ka viņa vadītajā apakškomisijā jautājums par enterālās barošanas maisījumiem nav nonācis.
Vaicāts, vai plānoti kādi šīs problēmas risinājumi, Orlovs norādīja, ka "vienīgais, ko varu apsolīt –mēs varam uzrakstīt uz Veselības ministriju to, ka mums atnāca tāda vēstule, un, kā (jautāt - red.) plāno rīkoties Veselības ministrija šajā virzienā. (..)" Orlovam esot būtiski, lai par šo problēmu iestātos nozares speciālisti.
Te gan jānorāda, ka pērnā gada nogalē VM vērsās Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca (RAKUS), aicinot pēc izrakstīšanas no slimnīcas apmaksāt barošanas maisījumus par valsts līdzekļiem. Ārsti raizējās par saviem pacientiem, jo bija arī novērojuši, ka daļa cilvēku, nespējot tos apmaksāt, tiešā nozīmē badojas. "Ja cilvēks neēd, nespēj ēst, tad viņš burtiski nomirst no tā. Ja cilvēks atkārtoti ilgi neparādās pie manis, tad iznākums ir skaidrs," skaidroja RAKUS internists, nefrologs un dietologs Georgijs Moisejevs. Pēcāk NVD aprēķināja nepieciešamo finansējumu, atklājās, ka nepieciešams aptuveni pusmiljons eiro, un VM trūkstošā finansējuma dēļ nolēma atteikties no šī politikas iniciatīvās sākotnēji iekļautā pakalpojuma.
Drošu alternatīvu risinājumu barošanas maisījumiem nav. Mehāniski sasmalcināta pārtika vai jogurti, ar kuriem atsevišķos gadījumos mēģināts tos aizstāt, ir nedroši vai pat bīstami pacientam. „Tas nenodrošina visu nepieciešamo – olbaltumvielas, ogļhidrātus, visus vitamīnus, un arī nav atbilstošas konsistences, bieži nosprosto sistēmu. Tāpēc ir rūpnieciski ražoti, kas ir arī droši," iepriekš paskaidroja Stradiņa slimnīcas dietoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Laila Meija.
Vai kaimiņvalstīs apmaksā?
Šobrīd Rīgā norisinās Latvijas Parenterālās un Enterālās Barošanas Asociācijas un Baltijas klīniskā uztura kluba rīkotais 12. Baltijas valstu klīniskā uztura kurss, kurā uzstājas arī kaimiņvalstu speciālisti. Kāda ir situācija Lietuvā un Igaunijā, "Delfi" noskaidroja jau iepriekš, aptaujājot kaimiņvalstu nozares ministrijas.
Igaunijā valsts apmaksā pusi šo barošanas maisījumu izmaksu. Igaunijas Sociālo lietu ministrijas pārstāve Eva Lehta gan informēja, ka šie nosacījumi attiecas uz iedzīvotājiem, kas bauda valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Tādi ir aptuveni 95% iedzīvotāju.
"Vajadzību pēc enterālās pārtikas nosaka un nozīmē ekspertu komanda, kas sastāv no kompetenta ārsta uztura terapijas jomā, medmāsas, klīniskā runas terapeita, uztura terapeita vai dietologa," skaidro Lehta.
Savukārt Lietuvas Veselības ministrijas pārstāve Justina Patravičienė, norādīja, ka šobrīd tiek meklēti risinājumi, piemēram, ierīču kompensēšana, kas nepieciešamas enterālajā barošanā.
Latvijā enterālās barošanas maisījumus apmaksā vien bērniem, kas atrodas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas paliatīvā kabineta uzskaitē.
Jau vēstīts, ka šobrīd speciālo medicīnisko pārtiku pieaugušajiem bieži palīdz apmaksāt no labdarības organizāciju savāktajiem ziedojumiem. Pēdējos divos gados labdarības organizācija"Ziedot.lv" tos apmaksāja 38 pacientiem. No tiem 23 cilvēkiem pērn pārtiku nodrošināja par saziedoto naudu atbalsta akcijā "Stiprini stipros", ko "Delfi" organizēja kopā ar "Ziedot.lv".
Taču, kā lēš ārsti, pacientu loks, kam šis ēdiens ir nepieciešams, varētu būt ap 500 – tie ir gan onkoloģijas, gan neiroloģijas, gan ķirurģijas pacienti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
