'Debatēja 19 gadus' – Saeima nolemj ieviest depozīta sistēmu 2022. gadā  (95)

Likuma grozījumi paredz ieviest normatīvo regulējumu dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas darbībai. Likums nosaka, ka patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi norādīta cenu zīmē.

Savukārt iepakojuma pieņēmējs depozīta maksu patērētājam atmaksās vai izsniegs čeku, kurā norādīta atprečojamā summa. Čeku varēs izmantot kā maksāšanas līdzekli, iegādājoties preces tirdzniecības vietā, kurā gala lietotājam realizē dzērienus depozīta iepakojumā.

Plānots, ka depozīta iepakojuma nodošanas punktus izvietos tirdzniecības vietās, šķiroto atkritumu savākšanas laukumos un citos speciāli šim nolūkam izveidotos iepakojuma pieņemšanas punktos.

Likums paredz, ka tirgotājiem saņemtais iepakojums būs jānodod depozīta sistēmas operatoram. Gadījumā, ja operators depozīta sistēmas darbības laikā no tās gūs peļņu, šī peļņa būs jāiegulda depozīta sistēmas attīstības un darbības efektivitātes nodrošināšanai. Tas būs jādara saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar Valsts vides dienestu. Līgumu ar operatoru slēgs uz septiņiem gadiem.Savukārt depozīta sistēmu pārraudzīs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas referents Daniels Pavļuts (AP), izskatot likumprojektu trešajā lasījumā, atgādināja, ka šis jautājums ir diskutēts Saeimā 19 gadus. "Diskusija sākās 2001. gadā, bet Iepakojuma likums pirmoreiz tika pieņemts 2002. gadā. Šo likumu mēs tad arī grozīsim," paskaidroja Pavļuts.

Diskusiju pamattēma ir bijusi iepakojuma depozīts, un savulaik likumdevējs bija spējīgs ieviest brīvprātīgu iepakojuma depozītu. "Šāds brīvprātīgs taras depozīts tā arī nekad nav noticis šo 19 gadu laikā. Līdz ar ko Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā Iepakojuma likuma grozījumi bija tieši par šo tēmu – par taras depozīta ieviešanu. Tas ir mūsu Saeimas šī sasaukuma morāls pienākums beidzot pateikt sabiedrībai, ka Latvijā taras depozīts būs," sacīja Pavļuts.

13. Saeima likumprojektu saņēma mantojumā no iepriekšējās Saeimas. "Tajā bija nepieciešami būtiski uzlabojumi, kas bija varbūt nedaudz atšķirīgi no ierastās kārtības, īpaši daudz priekšlikumu un īpaši daudz diskusiju bija tieši pirms trešā lasījuma," atgādināja referents. Uz trešo lasījumu tika saņemti 67 priekšlikumi.

Pavļuta frakcijas biedrs Artūrs Toms Plešs bija piedāvājis likumprojektā iekļaut paplašinātu depozīta definīciju jeb attiecināt depozīta principu ne tikai uz dzēriena iepakojumu, bet arī citiem iepakojuma veidiem. Par šo jautājumu komisijā bija ļoti karstas diskusijas, bet komisijas vairākums šo priekšlikumu neatbalstīja. Saeimas sēdē Plešs savu priekšlikumu atsauca. Komisijas atbalstu nebija guvuši arī citi mēģinājumi paplašināt depozīta sistēmu.

Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Jānis Dombrava aicināja deputātus atbalstīt likuma grozījumus, kuru gaita varas gaiteņos ir bijusi stipri apgrūtināta lobija dēļ. Dombrava norādīja, ka vispirms jāpieņem šie grozījumi un tad var lemt par plašāku depozīta sistēmu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs (KPV LV) debatēs atzina, ka likumprojekta izskatīšanas gaitā bija jūtams, kā "atkritumu nozares labi finansēta PR mašīna brauca pāri". Vitenbergs atzina, ka uz trešo lasījumu tika iesniegts neparasti daudz priekšlikumu un ka, pirms viņš sāka vadīt komisiju, viņam nebija nojausmas, cik nopietna interese no dažādām pusēm ir par šo tēmu.

"Depozīta sistēmas likumprojekts bija viens no karstāko diskusiju objektiem pēdējos gados. Arī šobrīd mēs kā komisija izjutām lobiju spiedienu ar mērķi kavēt tās ieviešanu, piemēram, pēdējā brīdī iesniedzot 80 priekšlikumus un uzstājot uz paplašināto sistēmu, kaut arī neviens no šīs idejas aizstāvjiem tā arī nav spējis nosaukt, kādi iepakojumi būs papildus un kā šī sistēma darbosies. Neredzu pamatu, kādēļ nākotnes depozīta sistēmas operators vēlētos atraidīt citus ražotājus, kas vēlas investēt un sistēmu papildināt ar savas ražotās preces iepakojumu. Katrā ziņā likums to neaizliegs," pēc likuma pieņemšanas uzsvēra Vitenbergs.

Viņš paskaidroja, ka Tautsaimniecības komisijas darba rezultātā ir sperti būtiski soļi, lai panāktu ar atbildīgo ministriju vienošanos par depozīta sistēmas ātrāku darbības uzsākšanu – jau no 2022. gada 1. februāra. Lai arī tas var šķist ilgs laika periods, taču divos gados vēl ir jāveic daudz priekšdarbu – jāizstrādā MK noteikumi, Valsts vides dienestam konkursa kārtībā jāapstiprina sistēmas operators un operatoram jāuzsāk darbs, nodrošinot visu tehnisko bāzi, atgādina deputāts.

Pēc komisijas iniciatīvas ir samazināts arī sistēmas operatora darbības termiņš no desmit uz septiņiem gadiem. Vitenbergs uzsver, ka mūsdienās, kad tehnoloģijas un iepakojuma materiāli attīstās ļoti strauji, šis termiņš bija jānosaka pēc iespējas īsāks, bet vienlaikus tik ilgs, lai ražotājam būtu interese investēt sistēmā. Pēc noteiktā termiņa notiks sistēmas darbības izvērtēšana, lai saprastu, vai nepieciešami tās uzlabojumi.

Tika rasts risinājums kompromisu panākšanai starp ražotāju un tirgotāju, piesaistot regulatoru, kas sabiedrībā un starp uzņēmējiem ir iemantojis cieņu un respektu. Regulators vērtēs dalības maksas lielumu un nepieciešamības gadījumā vērtēs strīdus starp ražotājiem un tirgotājiem, piebilst Vitenbergs.

Komentē atkritumu apsaimniekotāji

Turpmākajā procesā ir svarīgi plānoto sistēmu ieviest pārdomāti un efektīvi, iesaistoties un sadarbojoties dažādām pusēm, tā Saeimas lēmumu vērtē Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija (LASUA), kas apvieno vairāk nekā 40 vides apsaimniekošanas nozares uzņēmumus. LASUA ir gatava turpināt konstruktīvi sadarboties ar visām iesaistītajām pusēm, lai depozīta sistēma dzērienu iepakojumam būtu efektīva un jēgpilni papildinātu jau esošo dalītās vākšanas sistēmu.

"Saeimas deputāti pieņēmuši vēsturisku lēmumu, par ko visu iesaistīto pušu diskusijas notikušas daudzus gadus. Pozitīvi, ka līdz ar šo lēmumu, Latvija beidzot ir skaidri apņēmusies šo sistēmu ieviest un varēs veltīt laiku darbam, lai ekonomiski pamatoti attīstītu visu atkritumu šķirošanas sistēmu Latvijā un sasniegtu valsts kopējos nevis atsevišķu ražotāju mērķus. Mūsu nozarei rūp, lai ieviešamā sistēma būtu maksimāli pārdomāta un tā kļūst par efektīvu rīku atkritumu šķirošanas attīstībā, nevis iznīcina jau izveidoto infrastruktūru un tajā veiktos ieguldījumus. Mēs joprojām uzskatām, ka depozīta sistēmai jāatbilst iedzīvotāju patēriņa paradumiem un jābūt iekļaujošai un atvērtai dažādiem pārstrādājama iepakojuma veidiem. Tikai tad tā spēs mazināt vides piesārņojuma riskus un palīdzēs līdz 2030. gadam Latvijai sasniegt Eiropas Savienības izvirzīto mērķi, kas nosaka, ka 70% no visa tirgū novietotā iepakojuma ir jāpārstrādā, bet līdz 2035. gadam poligonos varēs apglabāt ne vairāk kā 10% no visa atkritumu apjoma. Depozīta sistēmas izveidē būtiski izmantot mūsdienīgus tehnoloģiskos risinājumus, kas kalpos un būs adaptējami nākotnes izaicinājumiem. Šeit gribētos piebilst, ka svītru kodi, ko šodien depozīta sistēmā izmanto mūsu kaimiņi Lietuvā un Igaunijā, ir tehnoloģisks arhaisms, ko Latvijā negribētos redzēt," paziņojumā presei norāda LASUA vadītājs Armands Nikolajevs.

Nikolajevs uzsver, ka depozīta sistēmas izveidē jāņem vērā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Latvijas vides pārskata rekomendācijas. Rekomendācijās tiek ieteikts neveidot Latvijā paralēlas atkritumu šķirošanas sistēmas, bet maksimāli integrēt dažādās puses vienotas sistēmas izveidē, lai nodrošinātu sistēmu efektivitāti. Tāpat OECD iesaka ierobežot dažādu vienreizlietojamo iepakojumu un izstrādājumu patēriņu, jo Latvijā ir viens no straujākajiem atkritumu pieauguma tempiem OECD dalībvalstīs, bet atkritumu apglabāšanas cenas poligonos ir pārāk zemas, lai veicinātu straujāku iedzīvotāju paradumu maiņu.