'Rubiks sūtīja atbalstošas īsziņas' – kongresā 'Saskaņa' vērtē gada laikā piedzīvoto  (146)

"Saskaņas" kongress, kas bija pirmais, kopš Ušakovs ir atstādināts no Rīgas domes priekšsēdētāja amata pienākumiem, ievēlēts Eiropas Parlamentā (EP) un "Saskaņas" vietā Rīgas domes groži pēc 10 gadiem nonākuši citās – "Gods kalpot Rīgai" (GKR) – rokās, tika gaidīts kā kļūdu izvērtēšanas un krīzes pārvarēšanas risinājumu meklēšanas pasākums. Senākie partijas biedri kongresā uzsvēra, ka partija dibināta jau pirms 25 gadiem.

Jau iepriekš tika paziņots, ka uz valdes priekšsēdētāja amatu būs vairāki kandidāti un ka vēlēšanas šoreiz būs demokrātiskākas, jo aizklātas. Uz valdes priekšsēdētāja amatu līdz 1. oktobrim bija izvirzīti četri kandidāti – Jānis Urbanovičs, Nils Ušakovs, Vjačeslavs Dombrovskis un Andris Morozovs, bet Ušakovs savu kandidatūru vēlāk atsauca.

Tomēr kongresā uz vietas tika arī atbalstīts Morozova priekšlikums balsot atklāti par valdes priekšsēdētāju, tādēļ vēlēšanas notika kā iepriekšējās reizēs. Atklātās vēlēšanās Urbanovičs saņēma 218 kongresa delegātu atbalstu, Dombrovskis 49 un Morozovs 18. Kongresā bija reģistrējies 351 delegāts.

Savukārt Ušakovs, kurš līdz šim bija ieņēmis gan valdes, gan domes priekšsēdētāja amatu, kā vienīgais kandidāts tika ievēlēts par domes priekšsēdētāju. Par viņu nobalsoja acīmredzams vairākums klātesošo, tādēļ balsis netika skaitītas, pret nebija neviens un atturējās trīs. Partija kongresā arī pieņēma vasaras gaitā partijas nodaļās izskatītas izmaiņas statūtos, kas paredz, ka dome turpmāk sastāv no partijas deputātiem pašvaldībās, Saeimā un EP.

Pēc Urbanoviča ieteikuma kongress, atklāti balsojot, ievēlēja arī piecus vietniekus – Saeimas deputātu Vjačeslavu Dombrovski, partijas jaunatnes organizācijas vadītāju Andri Morozovu, Daugavpils mēru Andreju Elksniņu, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieci Annu Vladovu un Rēzeknes mēru Aleksandru Bartaševiču. Urbanovičs šo komandu kongresā raksturoja kā "mazo politbiroju", kurā tiks veikta visa plānošana. Pieci vietnieki tika apstiprināti vienā balsojumā ar vairākumu.

Kongresā tika ievēlēta arī jauna valde, turklāt pēc statūtu grozījumiem tā tika paplašināta līdz 23 locekļiem. Līdz šim valdes priekšsēdētājam bija tikai viens vietnieks.

Lai gan sākotnēji kongresa programmā, kas bija redzama uz lielajiem ekrāniem, nebija paredzētas debates, tomēr kongresa gaitā tāds priekšlikums tika atbalstīts un pirms valdes priekšsēdētāja vēlēšanām debatētāju saraksts izstiepās visai garš. Daļa runātāju izvēlējās runāt tikai krievu valodā, daļa – tikai latviski, bet daļa savas uzrunas teica, valodām mijoties. Kā novēroja "Delfi", teksts, ko kongresa delegāti, kas runāja latviešu valodā, paši tulkoja krieviski, bija plašāks un detaļām bagātāks.

Ušakovs savā partijas līdera ziņojumā kongresā atzina, ka laikā kopš iepriekšējā kongresa partija ir piedzīvojusi lielu ārēju spiedienu, nodevību, zaudējumus, nelikumības, tomēr ir arī pozitīvās lietas – uzvarētas Saeimas vēlēšanas, dubultots pārstāvju skaits EP, kā arī partija atgriezusies pie varas Daugavpilī. "Saskaņa" ir joprojām Latvijā lielākā partija ar augstāko popularitātes reitingu, atgādināja Ušakovs. Klātesošajiem Ušakovs atgādināja partijas galveno ideju – saskaņu starp latviešiem un cittautiešiem un kopīgu darbu, attīstot valsti par sociāli atbildīgu un eiropeisku valsti. Pieņemot lēmumus kongresā, Ušakovs aicināja neaizmirst par tiem vairākiem simtiem tūkstošu cilvēku, kas šo partiju ir atbalstījuši jau 25 gadus.

Runājot par partijas problēmām, Ušakovs atzina, ka tās ir hrestomātiskas – problēmas ar cilvēkiem un pašpārliecinātība, kas noveda pie kļūdām, partijai strauji paplašinoties, un arī "rezultējās ar krīzi Rīgas domē" un uzbrukumiem partijai. Ušakovs atzina, ka viņam neizdevās noturēties domē un ka tāpēc pievīlis partiju. "Aiziešana uz EP nebija lēmums, ko gribēju pieņemt," sacīja Ušakovs, bet to darījis, jo jau gada sākumā bijis skaidrs, ka viņu atstādinās no mēra amata. Pret atstādināšanu, ko Ušakovs uzskata par prettiesisku, viņš turpina cīņu tiesā, kas prasīs ilgu laiku.

Bijušais Rīgas mērs atzina, ka viņam personīgi un ģimenei bijuši grūti brīži, taču viņš ir labā formā un visus spēkus veltīs partijai un tās idejai. "Esmu atbildīgs par panākumiem, par zaudējumiem," sacīja Ušakovs, piebilstot, ka negrasās paiet malā laikā, kad jārisina problēmas. Ušakovs publiski un aplausu pavadībā pateicās Urbanovičam par atbalstu pēdējā laikā, par palīdzību pieņemt grūtus lēmumus un partijas noturēšanu. "Pateicos arī Alfrēdam Rubikam, ka grūtos brīžos atsūtīja SMS ar atbalstu," sacīja Ušakovs.

Ušakovs atzinīgi izteicās par partijas frakciju RD, kura pēc satricinājumiem saliedējusies un jau parādījusi "sarkanos karodziņus" partneriem domē, ka necietīs, ja tiks apdraudēti sociālie pakalpojumi – brīvpusdienas, brīvbiļetes, mazākumtautību bērnudārzi. "Ārkārtas vēlēšanas ir godīgākais risinājums, ja nevaram pildīt savus solījumus vēlētājiem," sacīja bijušais mērs.

Runājot par situāciju valstī, Ušakovs teica, ka "lēmums likvidēt bilingviālo izglītību ir noziedzīgs", bet valdību novērtēja – "vāja , nelietīga, melīga". Tāpēc, lai pārvarētu krīzi partijā, tai ir jāatgriežas pie savām saknēm, un "nevar remontēt kuģi vētras laikā". Ir jāveic tikai steidzamākie avārijas darbi un jāraugās, kā tālāk nostabilizēt situāciju un pildīt solījumus vēlētājiem, sacīja Ušakovs.

Tādēļ partijas biedriem tiek piedāvāts risinājums, ka Urbanovičs vada valdi un Ušakovs domi, saglabājot to, kas solīts vēlētājiem, pārmaiņas skaidroja Ušakovs. "Mums izdosies. Pēc katra pārbaudījuma esam kļuvuši stiprāki un gudrāki. Kļūdas, kādas pieļāvām, vairs nepieļausim. Iesim tālāk un aizstāvēsim savu vēlētāju intereses," partijas nākotni iezīmēja Ušakovs.

Sākoties valdes priekšsēdētāju kandidātu uzrunām un debatēm, Urbanovičs ar zināmu humora devu atzina, ka savā vecumā nevar solīt, ka mainīsies. Viņš atzina, ka "Saskaņai" ir daudz kopīgu problēmu ar citām Latvijas partijām, bet ir arī savas unikālas, kas prasa specifiskas risināšanas metodes. "Tāpēc svarīgi ir nevis domāt, ko personālijas darīs, bet pateikt tām, ko ieteikts un ko aizliegts darīt," sacīja Urbanovičs. Arī viņš runāja par partijas programmas un ideoloģisko maksimu ievērošanu – iestāšanos par visu etnisko grupu piederīgo kopīgu darbu un sociālo taisnīgumu valstī.

Urbanovičs savā uzrunā arī paskaidroja starpgadījumu šajā nedēļā, kad Saeimas opozīcija bija savākusi vienas dienas laikā pietiekamu skaitu parakstu, lai izveidotu parlamentārās izmeklēšanas komisiju par likuma prasību par mediķu algu pieaugumu nepildīšanu, taču nākamajā dienā Urbanovičs savu parakstu atsauca un šis jautājums tika atlikts.

Urbanovičs skaidroja, ka frakcijā par to bijušas diskusijas, taču tas darīts tādēļ, lai "sakaru" ar "Saskaņu" dēļ valdība nesāktu atriebties mediķiem. Taču valdība esot pietiekami nobiedēta, tādēļ jāraugās, kā situācija attīstīsies tālāk, sacīja politiķis.

Viņa konkurents uz valdes priekšsēdētāja amatu Dombrovskis atzina, ka Urbanovičs kļuvis par vienu no viņa labākajiem skolotājiem politikā, un, atgādinot par sabiedrības saliedējošo ideju partijas pamatā, sacīja, ka valsts nākotnes izaicinājumus var risināt tikai vienota politiska nācija. Uzskaitot partijas labos darbus parlamentā un pašvaldībā, Dombrovskis izpelnījās vairāk aplausu nekā Urbanovičs.

Kolēģes parlamenta frakcijā viņš nodēvēja par amazonēm, prognozēja, ka pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām Jūrmalā būs "Saskaņas" mērs, kā arī sacīja, ka Ekonomikas ministrijā ierēdņi tik ļoti baidās no Saeimas deputāta Ivara Zariņa (S), ka lūdz pārcelt uz citiem amatiem.

"Nekļūdās tikai tas, kas neko nedara," sacīja Dombrovskis uzsverot, ka no kļūdām jāmācās. Kā kļūdas viņš minēja to, ka "esam nodevuši krievu skolas" un "taisījuši špagatus", lai tikai tiktu valdībā. Viņš arī uzsvēra, ka partijai RD bija jārada tik priekšzīmīga pārvalde, lai visi pārmetumi atdurtos kā pret sienu. "Liela kļūda ir atgriezties pie saknēm, nemainoties. Mums jāmainās līdzi pasaulei," sacīja Dombrovskis, citējot sociāldemokrāta Raiņa teikto – "pastāvēs, kas pārvērtīsies".

Dramatiskos toņos raksturojot situāciju valstī, Dombrovskis sacīja, ka partijai ir jārada apstākļi, lai to nevar saukt par korumpētu, un ka ir nepieciešama paaudžu maiņa, ko gan nevajadzētu pārvērst par paaudžu konfliktu. Pēc viņa teiktā partijai nākotnes vārdā aktīvi jāstrādā pašvaldībās, jo šajā Saeimā tikt valdībā ir maz cerību.

Trešais kandidāts Morozovs uzrunā atzina, ka atrašanās opozīcijā pilnībā atraisa rokas, lai varētu kopā ar iedzīvotājiem risināt viņu problēmas. Morozovs uzskata, ka partijai aktīvi jāiestājas par "krievu skolām un bērnudārziem", mediķu un skolotāju algām un atklāti jādefinē, ka tā vēlas kļūt par valdības partiju.

Turpmākās debates kongresa dalībnieki runāja gan par kandidātiem, gan vairāk par partijas darbu tagadnē un nākotnē. Saeimas deputāte Regīna Ločmele-Luņova pārmeta kolēģiem, ka jau presē izskanējis tas, par ko būtu jādiskutē kongresā. Viņa atzina, ka par kļūdām RD tiek maksāta dārga cena. "Nedomāju, ka Ušakovs ir problēma, jo viņam blakus ir partijas valde," sacīja deputāte piebilstot, ka nevar neredzēt viņa sasniegto rīdzinieku un visas Latvijas labā.

Ločmele-Luņova bijusi šokēta par viņa paziņojumu kandidēt uz EP, jo uzskata, ka viņam nebija pamata pamest Rīgu. Aplausus izpelnījās viņas teiktais, ka vēlēšanas parādīja, ka Ušakovs joprojām populārs un daudzi gaida viņa atgriešanos, jo "viņa līdera potenciāls nav izsmelts un noderētu gan Rīgā, gan valdībā".

Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš uzsvēra, ka partijai ir jāatgriežas pie cilvēkiem un viņu vajadzībām, un pie pašvaldībām, jo tās pirmās jūt un saprot iedzīvotāju vajadzības. Elksniņš pārmeta kolēģiem Saeimā, ka tie pārāk maz interesējas par pašvaldību vajadzībām. "Nevajag nodarboties ar pašslānīšanu," sacīja Elksniņš norādot, ka partijas kā "politiska ziloņa" katra kustība nenoliedzami ietekmē apkārt esošos. Viņš pauda atbalstu Urbanovičam partijas vadībā, jo līderim jābūt Rīgā un jāspēj savaldīt Saeimas frakciju.

RD priekšsēdētāja vietniece Anna Vladova savā uzrunā izcēlās ar to, ka pauda pateicību un atbalstu Ušakovam, un pēc viņas uzrunas daļa zālē sēdošo piecēlās kājās, ar aplausiem suminot Ušakovu. Viņa arī pārmeta vārdā nesauktiem partijas kolēģiem, ka tie nepamatoti kritizē Ušakovu un ka paši tikuši ievēlēti amatos, tikai pateicoties Ušakovam.

Vladova atzina, ka frakcija RD piedzīvojusi uz savas ādas cinismu, melus, nodevību un vasarā bija gatava iet uz ārkārtas vēlēšanām, bet atbildība vēlētāju priekšā tomēr likusi no tā izvairīties. "Bija asiņaina cīņa, un tā turpinās. Ceru, ka izturēsim. Ir tikai šķietams miers, jo partneriem ir akmens azotē. Nevaram turpināt, ja kļūdas pieraksta "Saskaņai", bet sasniegumus GKR," situāciju raksturoja Vladova. Arī RD deputāts Sandris Bergmanis teica, ka nelabvēļi nesagaidīs frakcijas šķelšanos un nepieciešamās pārmaiņas partijā raksturoja ar vārdiem – "nevajag lauzt ierīces, kas strādā".

Savukārt Saeimas deputāts Valērijs Agešins, kurš runāja partijas Kurzemes reģiona nodaļu vārdā, aicināja uzticēt vadību Urbanovičam, kurš 25 gadus ir būvējis šo partiju. "Spēcīgs kolektīvs ir svarīgāks par vientuļām, klīstošām zvaigznēm. (..) Šī diena var kļūt par lūzuma punktu un "Saskaņas" atjaunošanās sākumu," sacīja deputāts.

Rēzeknes mērs Bartaševičs, aicinot atbalstīt Urbanoviču, veltīja kritiskus vārdus RD deputātiem, jo no RD sākusies partijas krīze, bet neliekas, ka deputāti to saprot un redz izeju. "Par partiju kopumā mēs visi esam atbildīgi, bet par to, kas notiek Rīgā, viņi ir vainīgi," uzsvēra rēzeknietis.

Savukārt Saeimas deputāts Jānis Ādamsons pēc savas pieredzes jūrā sakot, ka kuģis ir jālabo vētras laikā, citādi tas aiziet "pa burbuli", kritizēja partiju par to, ka kongresā nav ticis runāts par partijas parādiem, vēlēšanu izmaksām un citiem finanšu jautājumiem. "Mums ir jāpārņem vara valstī, lai izbeigtos nejēdzības visas jomās," sacīja deputāts.

Biedru skaita ziņā "Saskaņa" ir lielākā politiskā partija Latvijā, 1. oktobrī partijā reģistrēti 3663 biedri, kongresam bija deleģēti 498, ieradušies 351 jeb 70% no deleģētajiem, kongresā ziņoja partijas ģenerālsekretārs Guntars Jirgensons.