Bads nav metafora: Igaunijā par medicīnisko uzturu cīnījās trīs gadus  (13)

Portāls "Delfi" jau iepriekš paliatīvajai aprūpei veltītā rakstu sērijā "Sāpju slieksnis" aktualizēja problēmu, ka bieži vien pacienti nespēj atļauties šo medicīnisko uzturu, kas mēnesī viņiem izmaksā 300 līdz 500 eiro. Vienā no publikācijām vēstījām par rīdzinieci Ņinu (attēlā), kura sirgst ar smagu diagnozi – motoneironu saslimšanu. Līdz ar to zuduši arī rīšanas refleksi, un barība jāuzņem caur gastrostomu vēderā.

Vienīgais drošais veids, kā paēst un padzerties, ir ārstu noteiktie enterālās barības maisījumi. Taču 320 eiro vērtais uzturs nav nodrošināms ar 180 eiro pensiju. Tiesa, šie maisījumi pēc ārstu aplēsēm Latvijā varētu būt nepieciešami simtiem cilvēku, arī ar biežāk sastopamām diagnozēm, piemēram, insulta gadījumā vai pēc autoavārijas.

Igaunijā arī bija pretestība

Igaunijā risinājums ir pacientiem labvēlīgs – šī specifiskā pārtika pacientiem tiek piegādāta līdz mājas durvīm un pusi no tās izmaksām sedz valsts. Ar Igaunijas ekspertu komandas pārstāvi dietoloģi Mārju Lamberu portāls "Delfi" tikās 12. Baltijas valstu klīniskā uztura kursā. Sarunā atklājās, ka kaimiņzemē šo regulējumu par valsts iesaisti uztura apmaksāšanā neizdevās panākt uzreiz.

"Igaunijas nacionālajos veselības pakalpojumos (to regulējumā - red.) iespējams pieteikt, lai veselības aprūpes dienests sāktu segt noteikta veida pakalpojumus, kas nepieciešami pacientam. Mēs iesniedzām šo lūgumu, un pēc trīs gadiem (2019. gada sākumā – red.) šo pakalpojumu ieviesa," paskaidroja Lambera.

Arī Igaunijas Nacionālais veselības dienests esot izrādījis pretestību enterālā uztura apmaksai. "Katram pacientam pašam jāatbildot par pārtikas iegādi. Bet reālās izmaksas (enterālajai – red.) barībai ir krietni lielākas nekā normālam ēdienam," norādīja Lambera. Bažas Igaunijas varas iestādēm radīja arī neziņa, kādas būs izmaksas, apmaksājot enterālo barību par valsts naudu.

Pēdējos piecos gados šī medicīniskā pārtika bija nepieciešama ļoti daudziem pacientiem – paliatīvās aprūpes māsu konsultante Anne Orasme–Cizika lēsa, ka tā bija vajadzīga vairāk nekā diviem tūkstošiem cilvēku. Šobrīd skaits varētu būt ap 500 pacientiem. Līdzīgu skaitu par mūsu valsti nosauc arī Latvijas ārsti.

Lai saņemtu valsts atbalstu, pacienta veselībai ir jābūt apdrošinātai, un Igaunijā obligātā veselības apdrošināšana attiecas uz aptuveni 95% iedzīvotājiem. "Vajadzību pēc enterālās pārtikas nosaka un nozīmē ekspertu komanda, kas sastāv no kompetenta ārsta uztura terapijas jomā, medmāsas, klīniskā runas terapeita, uztura terapeita vai dietologa," portālu "Delfi" iepriekš informēja Igaunijas Sociālo lietu ministrijas pārstāve Eva Lehta.

Lietuvā cer, ka ir finiša taisne

Savukārt Viļņas universitātes slimnīcas anestezeoloģijas, intensīvās terapijas unsāpju ārstēšanas nodaļas vadītājs Gintauts Kekšts skaidroja, ka Lietuva šīs problēmas risināšanā ir finiša taisnē, taču, iespējams, atlikusi vissarežģītākā sadaļa.

"Mēs esam ļoti optimistiski par enterālo uzturu, jo viss ir gatavs un Veselības ministrijas parakstīts. Mums šķita, ka vasaras vidū izdosies lauzt šo sienu, taču tas neizdevās. Mēs mēģināsim organizēt tikšanos ar Veselības ministriju un pacientu apdrošināšanas iestādi," vēstīja Kekštas

Iepriekš Lietuvas Veselības ministrijas pārstāve Justina Patravičiene norādīja, ka šobrīd tiek meklēti risinājumi, piemēram, ierīču kompensēšana, kas nepieciešamas enterālajā barošanā.

Kas notiks Latvijā

Portāls "Delfi" apkopoja vairākus stāstus par neglābjamā situācijā nonākušiem pacientiem un viņu tuviniekiem. Atkarība no ziedojumiem, ātro kredītu aizdevumi un pat badošanās, liedzot sev pietiekamu uzturu un tā bojājot veselību, viņiem mēdz būt vienīgās izvēles iespējas.

Konferences dalībniece, ārste Diāna Frīdrihsone "Delfi" atgādināja, ka ārstu nozīmēts enterāls uzturs ir vienīgais iespējamais variants smagi slimajiem pacientiem.

"Situācija ir tāda, ka viņam ir nepieciešama speciāla caurulīte – zonde. Caur šo speciālo caurulīti barošanā nav iespējams ievadīt parasto ēdienu, jo tas nosprostos (zondi – red.). Ēdiens būs pārāk šķidrs un nenodrošinās visu, ko cilvēkam vajag," skaidroja Frīdrihsone. "Realitāte ir tāda, ka cilvēks, izrakstīts no slimnīcas, nevar nopirkt šo speciālo uzturu. Kādu laiku mēģina buljonu, ūdeni un ko tur vēl ievadīt. Protams, ka veselība strauji pasliktinās tā rezultātā. Mēs ļoti, ļoti bieži redzam, ka iznākums ir kritisks".

Latvijā enterālās barošanas maisījumus kopš 2014. gada apmaksā vien bērniem, kuri atrodas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas paliatīvā kabineta uzskaitē. Tie nav visi smagi slimie bērni, kam šāds uzturs nepieciešams.

Šo problēmu novēroja arī ārsti, tāpēc pēc Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāvju vēstules pērnā gada nogalē šo pārtiku apmaksāt, Nacionālais veselības dienests aprēķināja nepieciešamo finansējumu – tas ir aptuveni pusmiljons eiro.

Pēcāk Veselības ministrija (VM) šo finansējumu pirmo reizi iekļāva jaunajās politikas iniciatīvās. Tomēr trūkstošā finansējuma dēļ drīz vien no šī pasākuma atteicās, izvēloties citas akūtākas prioritātes, portāls "Delfi" uzzināja pusotru mēnesi pēc VM pirmā lēmuma.

Iepazīstināts ar "DelfI" publikācijās atklātajām problēmām par pacientu grūtībām iegādāties dārgos barību maisījumus, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP) portālam "Delfi" norādīja, ka šajā jautājumā jāiesaistās. Problēmai ieskicēja arī iespējamus risinājumus, tostarp iespējamos finansiālos avotus. Skride norādīja, ka, atklājot neefektīvu līdzekļu izlietošanu 2019. gadā, pieejamo finansējumu būtu iespējams novirzīt smagi slimo paliatīvās aprūpes pacientu barības apmaksai.

Ārste Frīdrishsone portālam "Delfi" norādīja, ka arī cilvēktiesības paredz tiesības uz uzturu neatkarīgi no cilvēka veselības stāvokļa vai kādiem citiem apstākļiem: "Tas ir kas tāds, kas noteikti būtu nepieciešams. Tas ir dzīvībai svarīgi. Principā tādā ziņā mūsu valstī cilvēktiesības netiek ievērotas, jo mēs to nenodrošinām".