Uzņēmumu reģistrs ieplānojis izveidot apjomīgu dokumentu datu bāzi, daļu padarot publiski nepieejamu, kas nozīmēs – gan uzņēmējiem savu klientu pārbaude, gan žurnālistiem savu pētījumu veikšana turpmāk varētu būt krietni sarežģītāka, svētdien vēstī Latvijas Televīzijas raidījums "De Facto".
Raidījums skaidro, ka līdz šim informāciju par uzņēmumiem un ar tiem saistīto dokumentāciju par maksu varēja saņemt kādā no četriem Latvijā esošajiem datu atkalizmantotājiem: "firmas.lv", "lursoft.lv", "creditreform.lv", "kib.lv". No nākamā gada šo funkciju vēlas pārņemt valsts iestāde - Uzņēmumu reģistrs.
Viņu iecere ir visu informāciju sadalīt publiskajā un nepubliskajā daļā. Pirmā būtu pieejama visiem bez maksas. Tajā būtu atrodama pamatinformācija par uzņēmumiem un ar to saistītie dokumenti. Savukārt nepubliskajā daļā iekļautos dokumentus varētu saņemt tiesībsargājošās iestādes un pārējie interesenti tikai īpaši pierādot nepieciešamību. LTV norāda, ka pastāv pamatotas bažas, ka rezultātā dokumentus vienkārši noslēps no sabiedrības.
LTV skaidro, ka šī iniciatīva tapa pēc tam, kad publisks kļuva ierobežotas pieejamības dokuments. Proti, Uzņēmumu reģistrs automātiski šo dokumentu nosūtīja tālāk informācijas atkalizmantotājiem, un rezultātā ikviens varēja tajā atrast no seksuālās vardarbības cietušā bērna vārdu.
Raidījums skaidro, ka par iniciatīvas karognesēju nu kļuvis arī pašreizējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP). Viņš gan norādījis: "Šeit ir pamatīgs pārpratums. Tam vispār nav nekāda saistība. Tas mani, Tieslietu ministrijas un Uzņēmumu reģistra darbiniekus pamatoti aizvaino. Ar laiku varbūt nebūs šāda papīra formāta vispār. Tad mums pārmetīs, kāpēc jūs neražojat papīrus un tos nepublicējat?"
Lielākie pretinieki pārmaiņām ir informācijas atkalizmantotāji, uzņēmēji un žurnālisti. Publiski Bordāns un galvenā valsts notāre Guna Paidere uzsver, ka informācija kļūs pieejama bez maksas visiem. Taču jau šobrīd secināms, ka dokumenti ir pieejami, bet uzņēmēji, iespējams, nezina, kur tos meklēt, skaidro LTV.
Tāpat raidījums norāda – pat ja dokumentus izsniegs pēc īpaša pieprasījuma, to ieguves laiks, visticamāk, kļūs krietni ilgāks. Nepubliskajā daļā esošie dokumenti vairs nebūs "viena klikšķa" attālumā. Turklāt, personai būs jāzina, ko tā meklē. "Solījums, ka tas būs pieejams nepubliskajā daļā, ir tikai solījums. Kā tas īsti darbosies pēc tam praksē, cik būs jāpierāda, ka tu tiešām esi žurnālists, ka tu grasījies rakstīt un ko tieši rakstīt? Cik liels būs tas administratīvais slogs, lai varētu piekļūt pat tad, ja tu esi iedomājies, ko tu tur grib ieraudzīt, tas ļoti apgrūtinās darbu," bažas paudusi Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Arta Ģiga.
Turklāt arī pašiem sistēmas ieviesējiem šobrīd nav skaidrs, kā informācijas pieprasīšana un nodošana notiks. "Pašlaik tam nav tehnoloģiska risinājuma. Tā būtu sarakste, bet Uzņēmumu reģistrs dokumentus pieņem arī elektroniski. Tas nenozīmē obligāti ierasties klātienē vai obligāti sūtīt papīra vēstuli," skaidrojusi Paidere.
Paidere uzskaita, kuri dokumenti turpmāk nebūs publiski pieejami: "nekustamo īpašumu īpašnieku piekrišanas reģistrēt uzņēmumu konkrētā adresē, notāra lēmumi par ieraksta izdarīšanu, dalībnieku sapulču protokoli un vēl virkne citu dokumentu."
Turklāt dokumenti, kuru pieejamību grib apgrūtināt, nepieciešami ne tikai žurnālistiem, bet arī uzņēmējiem.
Iebildumi par dokumentu noslepenošanu ir arī no Konkurences padomes (KP), uzsver raidījums. KP uzskata, ka "nav veikts pilnīgs izvērtējums konkrētajiem ierobežojumiem". ,,Mums pastāv šaubas, vai tiešām ir lietderīgi noteikt likuma aizliegumu, pasakot, kas ir izslēdzams no atkaizmantošanas," norāda KP priekšsēdētājas vietnieks Jānis Račko.
Jaunās sistēmas izveidei un uzturēšanai būs nepieciešami 1,2 miljoni eiro gadā. Lai finansējumu nodrošinātu, likumprojektu Saeimā skatīs steidzamības kārtā kopā ar nākamā gada valsts budžetu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
