'Lemsim par cilvēkiem, nevis robežām' – Saeimas komisija virza novadu reformu pirmajam lasījumam  (54)

Komisija ierosina arī Saeimai noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu pirms otrā lasījuma līdz nākamā gada 7. janvārim. Paredzams, ka līdz ar priekšlikumu iesniegšanu arī sāksies Saeimā diskusijas pēc būtības par valdības iesniegto likumprojektu, un tajās tieši iesaistīsies arī to pašvaldību, kuras ir neapmierinātas ar valdības sagatavoto projektu, pārstāvji.

Sākot komisijas sēdi, tās vadītāja Goldberga informēja, ka komisija jau saņēmusi 16 vēstules no neapmierinātajām pašvaldībām par attiecīgiem domju lēmumiem, iedzīvotāju aptaujām un plānoto turpmāko rīcību gadījumā, ja administratīvi teritoriālā reforma tiks virzīta tāda, kā to iecerējusi valdība.

Tā kā vairākās no vēstulēm bijis pausts arī aicinājums komisijas deputātiem tikties ar pašvaldību un iedzīvotāju pārstāvjiem, Goldberga izteica solījumu, ka katrs tiks izskatīts un ņemts vēra. Arī šajā komisijas sēdē, kur kopumā konceptuāli par reformas projektu tika diskutēts gandrīz divas stundas, piedalījās ne tikai Latvijas Pašvaldību savienības (LPS), Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) un Reģionālo attīstības centru apvienības (RACA) pārstāvji, bet arī Jelgavas pilsētas domes, Jelgavas novada domes un Lielvārdes novada pārstāvji.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), iepazīstinot deputātus ar ministrijas izstrādāto un valdības apstiprināto likumprojektu, uzsvēra, ka reformas mērķis ir rūpes par teritoriju attīstību tā, lai iedzīvotājiem būtu pieejami labi pakalpojumi, ko sniedz pašvaldības. Ar 2009. gadā veikto reformu vien šo mērķi nav izdevies īstenot, jo rezultātā ir izveidojušās pašvaldības ar ļoti dažādu iedzīvotāju skaitu un pakalpojumu pieejamību, sacīja Pūce.

Ministrs īsumā iepazīstināja ar likumprojekta nosacījumiem un kritērijiem novadu izveidošanai, pārejas perioda regulējumu un paredzēto finansiālo atbalstu pašvaldībām pēc jauno novadu izveidošanas. Viņš arī piebilda, ka likumprojektā paredzēti zināmi ierobežojumi pašvaldību saistību uzņemšanās gadījumā, lai izvairītos no nepamatotām un lielām pēdējā brīža saistībām. Pūce deputātus aicināja atbalstīt likumprojektu un valstij būtisko reformu, lai nākotnē visiem Latvijas iedzīvotājiem būtu pieejami kvalitatīvi pakalpojumi.

Izsakot viedokli par likumprojektu, deputāts Andris Kazinovskis (JKP) atzina, ka ministrija paveikusi lielu darbu. JKP seko līdzi procesam un ir izteikusi vairākus savus priekšlikumus. Kazinovskis norādīja, ka partijai ir būtisks nosacījums, lai atbalstītu reformas īstenošanu, proti, ka jau šajā likumā ir jāparedz otrais pārvaldības līmenis jeb administratīvie reģioni, kas veidojami uz piecu esošo plānošanas reģionu bāzes.

Tāpat Kazinovskits uzsvēra, ka arī topošajā Nacionālās attīstības plānā (NAP) ir jāparedz konkrēts finansējums tieši reģionu attīstībai, jo tad reforma iegūtu pavisam citu skatījumu. "Gribam panākt, lai valsts attīstība nākotnē balstītos tieši reģionu attīstībā," sacīja Kazinovskis piebilstot, ka atbalsts reģioniem jāsaņem atkarībā no IKP rādītājiem uz iedzīvotāju konkrētajā reģionā.

Opozīcijā esošais Viktors Valainis (ZZS) atzina, ka jau Saeimas sēdē pirms nodošanas komisijai šo likumprojektu nosaucis par brāķi, jo likumprojekta sagatavošanas gaitā ministrija nav pareizā veidā veikusi konsultācijas ar pašvaldībām. "Ministra braucieni bija dāsni atbalstīts politiskais tūrisms. (..) Tagad balsosim par kaķi maisā, jo neredzam pievienotajos dokumentos, ko par šo piedāvājumu domā iedzīvotāji un pašvaldības," sacīja Valainis. Viņš atzina, ka Saeimai tagad būs jālabo valdības brāķis, un prognozēja piketus pie Saeimas.

Atceroties pirms desmit gadiem veikto reformu un debates toreiz, deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) atzina, ka nekas daudz nav mainījies un arī likumprojekts maz atšķiroties no iepriekšējā. Deputāts saskata bīstamību, ka reformas sagatavošanā nav bijušas pietiekami iesaistītas pašvaldības, kurām reforma būs jāveic. Tāpat neesot skaidrs, kas pēc apvienošanās notiks ar pašvaldību jau esošajām kredītsaistībām, iesāktajiem Eiropas Savienības fondu projektiem, jo šajā ziņā ir slikti precedenti no iepriekšējās reizes. "Noteikti turpmākajā reformas gaitā ir jāiesaista pašvaldību vadītāji, lai paši strādā pie savas laimes kalšanas, nevis tikai tiek informēti par sagaidāmo laimi," reformas izdošanos vērtēja Dolgopolovs.

Deputāts Artūrs Toms Plešs (AP), paužot atbalstu reformai, atgādināja, ka iepriekšējā reizē tika pieļautas atkāpes no kritērijiem, kas galu galā pastiprināja plaisas veidošanos starp novadiem. Iepriekš nebija arī mērķtiecīga piedāvājuma, kas mazinātu sadrumstalotību un nevienlīdzību, taču tagad tāds ir, atzina deputāts piebilstot, ka vēl būs garas diskusijas, lai nonāktu līdz reformas labākajam modelim.

Pirms desmit gadiem, kad arī tika veikta reforma, deputāts Aldis Adamovičs (JV) bijis pašvaldības vadītājs, tādēļ dalījās savā pieredze Preiļu novadā, kas desmit gadu laikā ir ļoti attīstījies. Viņš arī atgādināja, ka jau tagad daudzām pašvaldībām ir apvienotas būvvaldes, juridiskie departamenti, attīstības daļas un sporta skolas, un tas nozīmē, ka nav kapacitātes un ir jāveido lielākas pašvaldības.

"Saskaņas" pārstāve Regīna Ločmele-Luņova atzina, ka deputātu darbu krietni atvieglotu, ja likumprojektam būtu pievienotas divas tabulas – viena ar to, kā esošās pašvaldības izpilda tām likumos noteiktās funkcijas, un otra ar plāniem, kā to darīs jaunie novadi. "Tad mēs redzētu plānotās reformas kvalitāti," sacīja deputāte.

"Attīstībai/Par" deputāte Dace Bluķe sacīja, ka ir piedalījusies visas VARAM un pašvaldības pārstāvju tikšanās reizēs Kurzemē par reformu, kur visiem novadu pārstāvjiem bijusi iespēja izteikties. Situācija bijusi dažāda, jo dažu novadu pārstāvji nākuši klajā ar konkrētiem priekšlikumiem, kurus arī ņēma vērā ministrija un valdība, taču bijuši arī tādi gadījumi, kad pašvaldību pārstāvji demonstratīvi pameta telpu.

Nacionālās apvienības pārstāve Janīna Kursīte-Pakule atzina, ka reformas piedāvājums nav nekāda medusmaize un strīdīgajos jautājumos būs vismaz "deviņas reizes jāmēra, pirms griezt". Deputāti arī uztrauc fakts, ka projektā ir uzsvērta ekonomiskā attīstība, bet nav pietiekami vērtēta kultūrvēsturiskā komponente, bet "kas tā ir bez kultūrvēsturiskās".

Pie frakcijām nepiederošā deputāte Karīna Sprūde sacīja, ka likumprojektu neatbalstīs, jo par šādu likumu atbildību negrib uzņemties.

Sēdes laikā komisijas vadītāja Goldberga vaicāja klātesošajai Ministru prezidenta parlamentārajai sekretārei Evikai Siliņai, kā šī reforma saistīta ar iecerētajām pārmaiņām citās nozarēs. Siliņa atzina, ka diskusijas vēl turpināsies un valdībā ir sāktas arī reformas izglītībā, veselības aprūpē. "Meklējam labākos risinājumus, lai trīs reformas ietu kopsolī," sacīja Siliņa piebilstot, ka premjers ir uzsvēris, ka sabiedrībai ir saprotami jāskaidro ieguvumi no reformām.

Goldberga arī vēlējās noskaidrot, vai pēc tam, kad deputāti būs konceptuāli atbalstījuši likumprojektu un nopietni ķersies pie darba, viņiem būs pieejama no visām ministrijām informācija par to iecerēm pēc novadu reformas. Ministrs Pūce atzina, ka ir nepraktiski un neiespējami to visu apkopot, jo tad sanāk veidot paralēlu NAP. Turklāt dažādas nozaru reformas ir dažādās gatavības pakāpēs un visas vienlaikus netiks realizētas. Pūce kā piemēru minēja gadiem neatrisināto jautājumu par atskurbtuvju tiesisko regulējumu. Tas ir svarīgs jautājums par pašvaldību funkcijām, bet šādiem gadiem neatrisinātiem jautājumiem nevajadzētu kavēt šo reformu.

LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa deputātiem sēdē atgādināja, ka savienības ieteikumi līdz šim nav ņemti vērā. Norādot uz vairākām iespējamām reformas projekta neatbilstībām normatīvajiem aktiem un neatbilstību pašas valdības definētajiem kritērijiem, Peipiņa aicināja deputātus likumprojektu atdot atpakaļ Ministru kabinetam, lai tas veic neizdarītos "mājasdarbus".

LLPA pārstāvis Artis Stucka sacīja, ka asociācija iestājas par republikas pilsētas statusu arī Jelgavai un Ventspilij un šis jautājums projektā nav sistemātiski risināts, jo nav skaidrs kādēļ dažas republikas pilsētas iztur kritērijus, bet citas nē. Atsaucoties uz Satversmes tiesas lēmumu par iepriekšējo reformu, Stucka mudināja deputātus prasīt no ministrijas konsultāciju ar pašvaldībām protokolus, lai redzētu, kādi iebildumi pašvaldībām bijuši.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis pirms deputātu lēmuma pieņemšanas sacīja, ka birojam nav iebildumu, kuri būtu nozīmīgi, lemjot par likumprojektu pirmajā lasījumā. Taču otrajās lasījumā būtu apsverams jautājums par likumā noteiktajiem novadu veidošanas kritērijiem. Kritērijiem nav nekādas juridiskas slodzes pie apstākļiem, kad Saeima pati nosaka novadus un to robežas, bet laika gaitā var rasties situācija, ka novads vairs neatbilst likumam un tajā minētajiem kritērijiem. Reformas apspriešanas gaitā kritērijiem ir informatīva nozīme, bet tiem nav jābūt likumā, jo daļa no tiem ir politiski un nav juridiski nosakāmi, norāda Juridiskais birojs,

Juridiskais birojs arī saskata daudz pilnveidojamu lietu likumprojekta pārejas noteikumos, kā arī pauž viedokli, ka, lai ievērotu Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pantu, tagad ir brīdis sākt konsultācijas ar pašvaldībām, un ir pietiekami, ja pašvaldības viedoklis mutvārdos vai rakstveidā tiek darīts zināms atbildīgajai Saeimas komisijai. Birojs arī atgādina, ka deputātiem ir jānosaka saprātīgs priekšlikumu iesniegšanas termiņš, jo visām pašvaldībām ir jādod iespēja iepazīties ar likumprojektu un pieņemt lēmumus, ja tās vēlas.

Sēdes noslēgumā, deputātiem lemjot par likumprojekta konceptuālu atbalstīšanu un virzīšanu izskatīšanai Saeimā, deviņi deputāti nobalsoja par, bet trīs – Valainis, Sprūde, Ločmele-Luņova bija pret. Valainis pirms tam iesniedza priekšlikumu nosūtīt likumprojektu atpakaļ valdībai, lai tā to papildina ar materiāliem par konsultācijām ar pašvaldībām un atkārtoti iesniedz līdz 1. decembrim. Šis priekšlikums neguva deputātu vairākuma atbalstu.

Jau ziņots, ka 24. oktobrī Saeima, 71 deputātam balsojot par un 13 pret, nodeva valdības iesniegto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu atbildīgajai Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Valdība 15. oktobrī apstiprināja likumprojektu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums". Dienu pirms valdības sēdes pēc valdošajā koalīcijā panāktās vienošanās pēdējā brīdī tika precizēts likumprojekts, paredzot pēc reformas izveidot 39 pašvaldības – 5 republikas nozīmes pilsētas un 34 novadus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) sēdē sacīja, ka darba process pie administratīvi teritoriālās reformas tagad pārcelsies uz Saeimu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija turpinās izvērtēt visus priekšlikumus, kas parādīsies diskusiju gaitā Saeimā, lai iznākumā tiktu pieņemts valsts interesēm labākais lēmums.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), atbildot uz sēdē klātesošā Rūjienas novada domes priekšsēdētāja Gunta Gladkina iebildumiem, ka Rūjienu joprojām plānots iekļaut Valkas novadā nevis vēlamajā Valmieras novadā, sacīja, ka šādas izmaiņas vēl ir iespējams izdarīt Saeimā un ka valdība visus iebildumus nav paspējusi izvērtēt.

Premjers uzsvēra, ka diskusijas Saeimā nebūs tikai simboliskas vai mazsvarīgas, un, visticamāk, ka izmaiņas novadu kartē tiks veiktas. Kariņš mudināja virzīties uz spēcīgu novadu izveidošanu, lai sniegtu labus pakalpojumus iedzīvotājiem un efektīvi izmantotu līdzekļus.

Premjers piebilda, ka izglītības un zinātnes un veselības ministrēm tagad jāstrādā arī pie skolu un slimnīcu tīkla veidošanas, lai sniegtu iedzīvotājiem lielāku skaidrību, kas sagaidāms nākotnē.

Kolēģi ministri un valdības vadītājs novērtēja Pūces veikumu un pateicās par padarīto darbu, sagatavojot novadu reformu.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pauda cerību, ka kopā ar VARAM izdosies izveidot atbalsta pasākumus ceļu tīkla sakārtošanai. Linkaits arī aicināja Saeimu rūpīgi vērtēt, vai visi jaunie novadi būs dzīvotspējīgi, kā arī pauda neizpratni par Rūjienas un Valkas sasaisti.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sacīja, ka partija arī Saeimā atbalstīs šīs reformas virzību. Vienlaikus viņš pauda neizpratni, kādēļ joprojām tiek lietots no padomju laikiem mantotais apzīmējums "republikas pilsēta".

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), atbalstot valdības lēmumu un reformas virzību, pauda cerību, ka laika gaitā tiks kliedētas arī viņa bažas par reformas ietekmi uz kultūrizglītības procesiem novados. Savukārt ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV), izceļot gaidāmo ekonomisko pienesumu no novadu reformas, uzteica sava kolēģa Pūces nervu stiprumu.

Valdībā apstiprinātais likumprojekts nosaka administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas, administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvoto vietu statusa noteikšanas, to uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šajos jautājumos.

Tas paredz, ka Latvijas Republiku iedala republikas pilsētās un novados. Novada teritoriju iedala novada pilsētās un novada pagastos.

Projekts paredz, ka, apvienojot vai sadalot novadu, kā arī grozot tā robežu, tiek ievēroti šādi noteikumi: teritorija ir ģeogrāfiski vienota; novada teritorijā ir valsts attīstības plānošanas dokumentos (reģionālās politikas pamatnostādnēs vai nacionālajā attīstības plānā) noteikts reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs, izņemot Pierīgas novados; Pierīgas novados ir ne mazāk par 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju katrā; iespējama ilgtspējīga teritorijas ekonomiskā attīstība, un pašvaldībai ir spēja teritorijai piesaistīt nozīmīgas investīcijas; iespējams izveidot efektīvu izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīklu, sabiedriskā transporta un ceļu tīklu, kā arī komunālās saimniecības tīklu; ir pietiekams skolēnu skaits vismaz vienai perspektīvai vidusskolai; teritorija ir optimāli izveidota, lai pašvaldība var patstāvīgi nodrošināt tai likumos noteikto autonomo funkciju izpildi, izņemot gadījumus, ja likumos noteikts citādāk.

Pierīgas novadi šī likuma izpratnē ir novadu kopums, kas pieguļ Rīgai un sastāv no šādām novadu teritorijām – Ādažu novads, Ulbrokas novads, Salaspils novads, Ķekavas novads, Olaines novads un Mārupes novads.

Pēc šī likuma pieņemšanas un spēkā stāšanās pašreizējās republikas pilsētu un novadu pašvaldības turpina pildīt savas funkcijas un uzdevumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās pašvaldības domes pirmajai sēdei, kura tiek sasaukta šā likuma noteiktajā kārtībā 2021. gada 1. jūlijā.