Rīgas atkritumu apsaimniekošanas krīzes iespaidā frakcijas "Attīstībai/Par" iesniegtos, tā sauktos "antimonopola" grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā ceturtdien Saeima konceptuāli apstiprināja pirmajā lasījumā. Par likumprojektu sēdes laikā raisījās debates, virknei deputātu paužot bažas, ka galvaspilsētas rīcības dēļ galu galā var ciest lauku teritoriju iedzīvotāji, kuru izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu varētu pieaugt.
Pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstītie likuma grozījumi paredz veicināt konkurenci starp atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējiem. Tie paredz, ka pašvaldība vai pašvaldības ar vienotu atkritumu apsaimniekošanu, kuru administratīvajā teritorijā dzīvojošo skaits pārsniedz 50 000 iedzīvotājus, sadala administratīvo teritoriju vismaz divās zonās un šo teritoriju apsaimnieko vismaz divi pakalpojuma sniedzēji.
Tādējādi ilgtermiņā iecerēts nodrošināt efektivitāti un izdevīgākas cenas kā iedzīvotājiem, tā uzņēmējiem. Grozījumi paredz arī optimālākus publisko un privāto partnerību termiņus – pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas jomā varēs slēgt līgumus uz termiņu līdz 10 gadiem. Šobrīd spēkā esošā likuma redakcija nosaka, ka maksimālais termiņš ir 20 gadi.