'Pirms septiņiem mēnešiem pārņēmām varu domē' – GKR vērtē darba augļus  (83)

Zīmīgi, ka kongresā netika runāts nedz par ar RD saistītajiem korupcijas skandāliem, nedz ārkārtējo situāciju, kas Rīgā izveidojusies atkritumu apsaimniekošanas jomā. Kongress ritēja neierasti raiti un beidzās pirms plānotā laika, kopumā ilgstot nepilnas divas stundas.

Pirms gada partijas kongresā Andri Ameriku, tā brīža Rīgas vicemēru, kārtējo reizi pārvēlēja partijas priekšsēdētāja amatā uz diviem gadiem, taču jau nākamā kongresa sanākšanas brīdī tagad Ameriks ir Eiropas parlamenta deputāts, kurš lielāko daļu darba dienu pavada Briselē, bet Rīgas mēra groži pēc desmit gadiem "Saskaņas" rokās nonākuši pie GKR pārstāvja Oļega Burova.

Ameriks no vicemēra amata, kur bija atradies kopš 2010. gada novembra, atkāpās pēc pašvaldības uzņēmuma „Rīgas satiksme" korupcijas skandāla pērnā gada decembrī. Šo soli Ameriks toreiz skaidroja ar vēlmi sargāt savu un partijas reputāciju, un ar korupcijas skandālu uzņēmumā viņš neesot saistīts. Nils Ušakovs (S) no Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumiem tika atstādināts aprīlī, maijā viņa vietā uz nepilnu mēnesi tika ievēlēts GKR pārstāvis Dainis Turlais, bet pēc viņa gāšanas no amata augustā par mēru kļuva vicemērs Burovs.

Šajā GKR kongresā partijas vadība netika pārvēlēta un tas arī nebija paredzēts, taču pēc Amerika ierosinājuma kongress apstiprināja izmaiņas partijas statūtos, kas ļautu valdei no savu locekļu vidus atklātā balsojumā izvēlēties vienu vai vairākus vietniekus. Lai statūtu grozījums stātos spēkā, to vēl jāapstiprina vismaz pusei no partijas 633 biedriem. Pēc tam varēs lemt par priekšsēdētāja vietnieku, kas atvieglotu partijas darbu priekšsēdētāja prombūtnes Briselē dēļ.

Ievadvārdos, atklājot kongresu, Ameriks sacīja, ka kongresa norises vietas gaiteņos daudzi partijas biedri esot pieminējuši viņa darbošanos Briselē, tāpēc viņš gribot visiem pateikt: "Esmu un būšu Rīgā". Partijas līderis atgādināja, ka Briselē nonācis partijas kopīga darba rezultātā un nekur nav aizgājis. Ameriks arī mudināja kolēģus pieteikties debatēs kongresā norādot, ka "esam nonākuši pie jauna modeļa" un debašu saraksts ir "absolūti atvērts".

Kongresa sākumā ar klusuma brīdi tika godināts septembrī mūžībā aizgājušais partijas biedrs, bijušais Saeimas deputāts un Rīgas domnieks, mācītājs Jānis Šmits. Savukārt mācītājs un RD deputāts Ainārs Baštiks, kuram bija uzticēta atklāšanas uzruna, pajokoja, ka optimizācijas dēļ šogad jāiztiekot ar pašu spēkiem atšķirībā no citām reizēm, kad uz atklāšanu aicināti bīskapi vai kardināli no malas.

Baštiks partijas biedrus aicināja aizdomāties par laika trim dimensijām – pagātni, tagadni un nākotni – laikmetā, kad noris ļoti straujas pārmaiņas. Pastāstot, ka viņa 90 gadus vecais tēvs vasarā kopā ar mazdēlu laukos iestādījis 50 valriekstu kokus, kas pirmos augļus nesīs vien pēc desmit gadiem, Baštiks aicināja partijas biedrus domāt par to, ko katrs var savā dzīvē paveikt ko tādu, lai augļus baudītu nākamās paaudzes. Uzrunas noslēgumā Baštiks aicināja kongresa delegātus uz kopīgu lūgšanas "Mūsu tēvs debesīs" noskaitīšanu.

Tā kā pēdējā gada notikumi pievērsuši īpašu uzmanību Rīgas partijai GKR, arī Amerikam, sākot savu partijas priekšsēdētāja ziņojumu kongresam, nācās pajokot, ka uz tribīnes tik daudz mediju mikrofonu, ka nav vietas, kur papīra lapu nolikt, tādēļ jārunā no galvas.

Ameriks sacīja, ka partija patlaban atrodas ļoti svarīgā un izšķirošā ceļa posmā. Pirms astoņiem gadiem to dibināja 300 biedri, kopš tā laika biedru skaits dubultojies, taču mērķis ir līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā biedru skaitu trīskāršot. "Tā ir milzīga atbildība un ļoti smags darbs realizēt tos solījumus, ko devām rīdziniekiem 2017. gada pašvaldību vēlēšanās," sacīja partijas, kura divās pēdējās pašvaldību vēlēšanās Rīgā startēja apvienotā sarakstā ar "Saskaņu", līderis.

Partijas vadītājs atzina, ka situācija nav vienkārša, lai gan kā pilsētas partija GKR ir sasniegusi ļoti daudz, par ko nav jākautrējas runāt. Partijai patlaban ir RD priekšsēdētāja, izpilddirektora, brīvostas valdes priekšsēdētāja un būtisku domes komiteju vadītāju amati. Tomēr tikai ar 11 deputātiem domē ir nepietiekami, lai realizētu savus mērķus, tādēļ svarīga ir sadarbība ar partneriem, un tā pašreizējā situācijā ir sarežģīta, it īpaši ar Neatkarīgo deputātu frakciju un bloku "Rīgai".

"Burovs ir kuģa kapteinis ar ļoti lielu atbildību par komandu un arī par skaidrošanu," sacīja Ameriks uzsverot, ka ārkārtīgi būtiski ir izskaidrot partijas mērķus transporta, izglītības, sociālajā, atkritumu apsaimniekošanas jomā. "Saskaņa" ir GKR galvenais partneris domē un līdz nākamajāmm vēlēšanām paliks, bet pēc tam jau laiks rādīs, sacīja Ameriks, kurš no kongresa tribīnes arī paziņoja, ka nākamajās vēlēšanās GKR startēs atsevišķi.

Attiecības ar "Saskaņu" salīdzinot ar ilgstošu laulību, kurā mēdz iezagties rutīna un nogurums, Ameriks sacīja, ka tāpēc vien laulība nav jāizbeidz, bet jāturpina runāt un strādāt. Rīgas partijas līderis daļu runas veltīja arī valdības kritikai, solījumu mediķiem un pedagogiem nepildīšanu nosaucot par "cinismu un divkosību", jo partijām finansējums tiks palielināts, algas deputātiem un ministriem celtas.

"Uz tā fona audzina Rīgu par to, ko neesam izdarījuši. Rīgā visi esot zagļi, bet valdība balta un pūkaina," sacīja Ameriks piebilstot, ka "mums ir kļūdas un tās jālabo". "Esam sasnieguši kalna galu Rīgas domē. Šis gads būs pārbaudījumu un sagatavošanās gads partijai," tā nākotni ieskicēja partijas līderis.

Savukārt RD priekšsēdētājs un GKR valdes loceklis Burovs savā ziņojumā atgādināja, ka pēc trim dienām apritēs septiņi mēneši, kopš GKR faktiski vada domi pēc Ušakova atstādināšanas. "Vai esam šajos mēnešos izdarījuši to, par ko sapņojām kopš partijas izveidošanas? Nē," sacīja Burovs. Pēc viņa teiktā, ilgu laiku domē darbs bijis organizēts tā, ka visa atbildība bijusi diviem spilgtiem politiķiem un līderiem – Ušakovam un Amerikam, kuri abi tagad Briselē.

"Mums un "Saskaņai" vajadzētu veidot jaunu komandu, jo skaidrs ka mums nebūs jaunu spilgtu līderu Rīgā un nevajag arī. Vajag veidot komandu," sacīja Burovs, pateikdamies saviem partijas biedriem domē. Uzslavējot Ameriku par to, ka viņš partiju nav veidojis par viena cilvēka partiju, Burovs no tribīnes sacīja, ka jau tagad varot izvirzīt Ameriku pārvēlēšanai partijas priekšsēdētāja amatā pēc gada, ar šo soli izpelnoties klātesošo aplausus.

Raksturojot sarežģīto sadarbību ar partneriem domē, Burovs atzina, ka situācija ir mainīga un nevar paļauties uz atbalstu svarīgos balsojumos, kā tas nule bijis ar šī gada budžeta grozījumiem, kur trīs bloka "Rīgai" deputāti balsojumā atturējušies. Par "Saskaņu" domē Burovs sacīja, ka tai ir jāmācās strādāt apstākļos bez līdera, kurš visu pateica priekšā. "Nākamā gada budžets būs sliktāks nekā krīzes laikā, investīciju nebūs vispār. Ārkārtīgi sarežģīts gads," situācijas dramatismu raksturoja Burovs.

Savā ziņojumā kā būtisku Burovs uzsvēra apzināšanos, ka Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un ka bez stipras galvaspilsētas nebūs stipras Latvijas. Burovs uzsvēra, ka, neraugoties uz pārmetumiem, šī mērķa vārdā ir ticies ar Valsts prezidentu, ministriem un turpinās to darīt, lai risinātu saimnieciskus jautājumus.

Tāpat Rīgas mērs veido un turpinās stiprināt sadarbību ar Rīgas apkaimju pārstāvjiem un solīja, ka nākamis gads Rīgā "būs bērnudārzu gads". RD ir apņēmības pilna paaugstināt atalgojumu bērnudārzu darbiniekiem, lai neveidotos situācija, ka izremontētos un sakārtotos bērnudārzos nav, kas strādā.

Burovs savu uzrunu, ko teica bez priekšā sagatavota teksta, beidza ar vārdiem: "Mēs esam vadošā partija. Mēs šobrīd veidojam Rīgas, Latvijas galvaspilsētas politiku". Viņam ar savu uzrunu sekoja GKR domes frakcijas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko, kurš savā runā salīdzinoši maz analizēja partijas darbu domē, bet galvenokārt kritizēja valdību. Stepaņenko runa pat tika pārtraukta ar starpsaucienu no zāles: "To mēs visu jau zinām. Kur ir priekšlikumi?"

Valsts prezidentu Egilu Levitu un Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) Stepaņenko nodēvēja par "pusārzemniekiem", kuri ir atsvešināti un nepārzina Latvijas sabiedrības problēmas, kā rezultātā tiek stipri ietekmēta visas sabiedrības dzīve. Pēc viņa teiktā, Kariņa valdība ir pirmā valdība atjaunotās valsts vēsturē, kura nepilda likumus un Saeimas lēmumus – par mediķu un pedagogu algām un par OIK atcelšanu. Pārmetot valdošajai koalīcijai "totālu visatļautības sajūtu", Stepaņenko kritizēja arī novadu reformas īstenošanu un iecerētās izmaiņas partiju finansēšanas likumā.

GKR kā partija, kas nav startējusi uz Saeimu un ieguvusi vismaz 2% vēlētāju atbalstu, nesaņem valsts finansējumu jau tagad, turklāt līdz ar iecerētajām izmaiņām būtiski palielināsie citu partiju ienākumi. Stepaņenko no kongresa tribīnes pauda aizdomas, ka valdošās koalīcijas "piecu partiju politiskais kartelis ir noslēdzis ļoti izdevīgu darījumu politiskajā tirgū, iemainot prezidenta amata pret septiņreiz lielāku finansējumu partijām".

Ieceri palielināt finansējumu jau šī Saeimas sasaukuma laikā nodēvējot par interešu konfliktu, Stepaņenko brīdināja, ka vietējā un reģionu līmeņa partijas vairs nebūs spējīgas konkurēt ar tām desmit partijām, kas saņem naudu no valsts budžeta. "Ja gribam konkurēt ar citiem, ir jāveido bloki un savienības ar citām reģionālajām partijām," sacīja domes frakcijas līderis. Stepaņenko savas runas nobeigumā gan atvainojās saviem partijas biedriem, ka mēdzot būt skarbs savos izteikumos, taču darot to ar tīru sirdsapziņu un strādādams partijas interesēs.

Lai gan partijas līderis Ameriks mudināja uz debatēm, tajās uzstājās tikai četri partijas ierindas biedri, gan aicinot uz piketu pie Saeimas par mediķu algām, gan mudinot pārņemt varu Rīgas jauniešu un sporta iestādēs, lai iegūtu jauniešu atbalstu. Tāpat izskanēja priekšlikumi, kā partijai aktīvāk piesaisīt jaunus biedrus un palielināt biedru naudu iemaksas, padarot tās proporcionālas.

Kongresa izskaņā tika pieņemta rezolūcija, aicinot koalīcijas un sadarbības partnerus Rīgas domē vienoties par efektīvu mehānismu sadarbības stiprināšanai, kā arī apņemoties aktivizēt sadarbību ar opozīcijas frakcijām. Tika izplatīti arī paziņojumi presei, prasot apturēt varas partiju kasu piepildīšanu uz ārstu un skolotāju rēķina, nosodot valdību par rīdzinieku "sodīšanu" sabiedriskā transporta investīciju dēļ un mudinot domāt par izglītības sistēmas attīstību, nevis diskrimināciju.