Rimšēviča un Martinsona krimināllietu tiesa skatīs atklātās sēdēs  (8)

Tiesa norādīja, ka, lemjot par pieteikto lūgumu, tiesa ņem vērā pierādīšanas priekšmetu un atzīst, ka lieta iztiesājama atklātā sēdē. Ja lietas iztiesāšanas laikā radīsies nepieciešamība slēgtam procesam, tad aizstāvji varēs atkārtoti pieteikt lūgumu par lietas skatīšanu slēgtās tiesas sēdēs.

Tiesas sēdes sākumā Rimšēvičs tiesā pauda, ka viņam nav nekā slēpjama, taču viņa aizstāvis zvērināts advokāts Normunds Duļevskis vērsa tiesas uzmanību, ka lietas materiāli satur ziņas, kas dod pamatu lietu iztiesāt slēgtās sēdēs. Viņš pats gan lūgumu par slēgtu procesu nepieteica, jo viņa "klients izvēlējies maksimālu atklātību". Tajā pašā laikā Duļevskis skaidroja, ka pirms tiek noskaidrots pārējo lietas dalībnieku viedoklis par atklātām vai slēgtām sēdēm procesuālos lūgumus nepieteiks.

Savukārt otrs Rimšēviča aizstāvis zvērināts advokāts Māris Mezītis tiesā teica, ka konstatējis, ka lietas materiālos ir konfidenciāli un slepeni Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ziņojumi par Latvijas komercbanku darbību. Mezītis tiesā pauda, ka informācija, ko LB saņem no FKTK ir ierobežotas pieejamības informācija. Tāpat lietas materiālos atrodama sarakste ar Eiropas Centrālo banku (ECB), bet LB pēc pieprasījuma izsniegusi arī šifrētus Rimšēviča e-pastus ar pielikumiem un pēc tam arī atšifrētas e-pasta vēstules. No Mezīša teiktā izriet, ka e-pasta vēstules ar pielikumiem satur publiski nepieejamu informāciju par dažādu komercbanku darbību, un bankām nav zināms, ka šie ziņojumi atrodas lietas materiālos, kā arī tās nav devušas savu piekrišanu šīs informācijas kļūšanai publiski pieejamai.

Mezītis arī piebilda, ka lietas materiāli satur neizpaužamas ziņas par kredītiestādēm un to darbiniekiem.

Ņemot vērā, ka lietas materiāli satur komercnoslēpums., tika pieteikts lūgums krimināllietu iztiesāt slēgtās sēdēs.

Arī Martinsona aizstāvis zvērināts advokāts Andris Purmalis tiesai lūdza aizsargāt profesionālo noslēpumu vai komercnoslēpumu, norādot, ka lietas materiāli satur daudz dokumentu, kas attiecīgi satur ierobežotas pieejamības informāciju. Otrs Martinsona aizstāvis zvērināts advokāts Didzis Vilemsons pievienojās kolēģa Purmaļa lūgumam.

Savukārt prokurore Viorika Jirgena, paužot viedokli, par pieteiktajiem lūgumiem par lietas iztiesāšanu slēgtās sēdēs, norādīja, ka visas aizstāvības puses minētās iestādes ir informētas, ka tā informācija tiks izmantota pirmstiesas un tiesas procesā. Savukārt advokātu pausto par slepenas informācijas saturu Jirgena nosauca par spekulācijām, norādot, ka tas, ka sarunā minēta neizpaužama vai slepena informācija, šo informāciju par tādu automātiski nepadara.

Runājot par komercnoslēpumu, Jirgena pieļāva, ka gadījumā, ja tiesa lems kādus dokumentus lasīt skaļā balsī, tad tiesa varēs tajā brīdī lemt par konkrētās sēdes skatīšanu slēgti.

Pēcāk tiesa pievērsās organizatoriskiem jautājumiem, lemjot par lietas iztiesāšanas datumiem. Nākamā tiesas sēde būs 20. decembrī, bet nākamajā gadā tiesa ierosināja lietu skatīt divas sēdes katru nedēļu. Šāds ierosinājums neguva aizstāvības atbalstu. Piemēram, Duļevskis ieteica par nākamajām tiesas sēdēm lemt tikai tad, kad pieņemts lēmums par pieteikto lūgumu attiecībā uz Rimšēviča imunitāti, jo gadījumā, ja zvērināta advokāta Mārtiņa Kvēpa lūgums tiek apmierināts, tad rezervētos datumus nāktos atcelt. Duļevska ieskatā tas padara citu tiesu darbu apgrūtinošu.

Tiesa tomēr saskaņoja nākamās tiesas sēdes 2020. gada janvārī uz februārī: 17. janvārī un 24. janvārī tās plānotas pulksten 10.30, kā arī sēdes ieplānotas 07. februārī, 14. februārī, 17. februārī un 24. februārī pulksten 10.30.