Mediķu algu pieaugumam nākamajā gadā kopumā piešķirs 60 miljonus eiro, kas ir par aptuveni 18 miljoniem eiro vairāk, nekā bija plānots iepriekš, otrdien pēc tikšanās ar veselības nozares pārstāvjiem medijiem paziņoja premjers Krišjānis Kariņš (JV). Tomēr nozare nepiekrīt valdības piedāvātajam kompromisam un turpinās plānotās protesta akcijas.
Nākamā gada budžetā mediķu atalgojuma palielināšanai paredzētie 60 miljoni eiro ļautu minimālā atalgojuma slieksni paaugstināt vidēji par 10%, medijus informēja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
"Vēlos uzsvērt, ka nozare ir gatava nepieciešamajām reformām un būtu grēks šo brīdi palaist garām, tāpēc ceru, ka izteiktais kompromisa piedāvājums tiks sadzirdēts," pauda Viņķele.
Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) prezidents Kārlis Rācenis norādīja, ka "šobrīd nav jautājumu par kompromisiem, mēs esam stingri runājuši par šiem 20%, un tas ir arī tas procents pie kā mēs pieturēsimies".
Nekāda vienošanās nav panākta, un 7. novembrī plānotā protesta akcija notiks, papildināja Rācenis.
Sociālajā tīklā "Facebook" izveidotajā pasākumā vairāk nekā 1000 cilvēku ir norādījuši, ka plāno apmeklēt šo protestu.
"Mēs augstu novērtējam veselības ministres un valdības vadītāja centienus rast risinājumu samilzušām problēmām veselības aprūpē, piedāvājot papildu 42 miljoniem vēl 18 miljonus eiro mediķu atalgojuma palielināšanai. Vienlaikus mums jāatzīst, ka šīm sarunām ar nozari bija jānotiek daudz agrāk, nevis nedēļu pirms budžeta pieņemšanas galīgajā lasījumā, tāpēc nozare plāno turpināt protesta akcijas," uzsver Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) vadītāja Ilze Aizsilniece.
Organizācijas aicina valdību veselības aprūpes nozares reformu īstenošanā ievērot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Pasaules Veselības organizācijas un Pasaules Bankas rekomendācijas, konsultēties ar nozares profesionālajām organizācijām, kā arī uzklausīt pacientu un visas sabiedrības viedokli.
"Budžeta projektā paredzot veselības nozares finansējuma pasliktinājumu turpmākajiem trīs gadiem, valdība mēģina sabradāt gan Veselības aprūpes finansēšanas likumu, gan tautas cerības uz labāku veselības aprūpi. Tāpēc mūsu protestu mērķis ir aizsargāt Latviju kā demokrātisku un tiesisku valsti," aicina Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.
Latvijas Jauno Ārstu asociācijas un Latvijas Māsu asociācijas (LMA) valdes pārstāvji otrdien ciemojās arī Rīgas pilī pie Valsts prezidenta Egila Levita, kuru iepazīstināja ar atalgojuma jautājumu un pārējo Baltijas valstu atalgojuma praksi veselības aprūpē strādājošajiem, ar pārslodzi rezidentu un māsu lokā, kā arī solījumu laušanu no politiķu puses.
Levits uzsvēra, ka finanšu piešķiršanai ir cieši jābūt saistītai ar modernas pārvaldības jautājumu veselības aprūpē un ar slimnīcu vadību gatavību pēc arvien modernākas pārvaldības, lielākas caurskatāmības līdzekļu izmantošanā, un godprātīgas koleģialitātes attiecībās.
"No politiķiem šī situācija ar plānoto akciju 7. novembrī pieprasa saskatīt to, ka tukši solījumi izraisa aizvainojumu tiem, kuriem tādi ir doti un ilgtermiņā nāk ar negatīvām sekām solījumu devējiem," norādīja prezidents.
Valsts prezidents, tāpat kā veselības nozarē strādājošie, pauda neizpratni par Latvijā valdošo politisko nihilismu, kad valdība un likumdevēji paši neievēro likumus. Tāpat Levits piekrita, ka ir nepieciešams palielināt gan kopējo valsts finansējumu veselības aprūpei, gan nozarē strādājošo atalgojumu. "Tikai tā ir iespējams panākt mediķu lojalitāti valsts ārstniecības iestādēm un Latvijas veselības aprūpes nozarei kopumā, atturēt no aizbraukšanas," pēc tikšanās ar prezidentu norādīja LJĀA valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis.
"Delfi" jau vēstīja, ka no politiķiem mediķi gaidīja, ka katru gadu – no 2019. līdz 2021. gadam – zemākās medicīnas darbinieku algas tiks paaugstinātas par 20%, tomēr budžetā pagaidām nav rasts pietiekami daudz līdzekļu šī plāna īstenošanai. Nepieciešamo 119,7 miljonu eiro vietā mediķu darba samaksas paaugstināšanai bija plānots piešķirt vien 42,1 miljonu eiro.
Veselības ministrija dati liecina, ka ārstiem par vienu slodzi mēneša vidējais atalgojums šā gada pirmajos sešos mēnešos ir sasniedzis 1950 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet māsām – 1110 eiro (šīs summas iekļauj piemaksas par darbu).
Jau ziņots, ka nemierā ar trūkstošo finansējumu mediķu atalgojumam ārstniecības personas pārstāvošās organizācijas 7. novembrī rīkos protesta akciju, piketējot pie Saeimas ēkas. Lai mediķi to varētu apmeklēt, akcijas organizatori aicina medicīnas personālu ņemt bezalgas atvaļinājuma dienu, bet tas nebūšot streiks.
Rīgas Austrumu slimnīca un Stradiņa slimnīca norādījušas, ka atbalstu akcijai paudušas visas trīs universitātes slimnīcas, kā arī Rīgas Stradiņa universitātes vadība, kas atbalsta sava personāla un studējošo dalību akcijā. Tāpat akcijā gatavas iesaistīties Latvijas reģionu lielākās slimnīcas. Visas šīs slimnīcas ir izdevušas rīkojumu par darba organizāciju akcijas dienā.
Slimnīcās sola, ka mediķu protesta dienā tiks nodrošināta neatliekamā palīdzība un akūto pacientu ārstēšana, kā arī nodaļās esošo pacientu droša aprūpe un ārstēšana. Savukārt ar pacientiem, kuriem ir nozīmētas konsultācijas pie ārsta mediķu protesta dienā, 7. novembrī, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) un Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) sazināsies pašas, liecina informācija šo ārstniecības iestāžu mājas lapās. Līdzīgi rīkosies arī citas slimnīcas, kuru ārsti protestēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
