Akustiskās koncertzāles process izkust no vietas – valdība atbalsta PPP modeli  (138)

KM sagatavotais ziņojums un valdības sēdē pieņemtais lēmums vēl nedod skaidrību par koncertzāles atrašanās vietu un galīgajām izmaksām, kā to valdības sēdē arī atgādināja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Taču valdība devusi zaļo gaismu KM piedāvātajam privātās un publiskās partnerības (PPP) modelim un procesam, lai veiktu nepieciešamos finanšu un ekonomiskos aprēķinus un virzītos uz privātā partnera izvēli konkursa kārtībā.

Puntulis, žurnālistiem skaidrojot KM piedāvājumu, atgādināja, ka kopš 10. jūlija, kad Ministru kabinets (MK) uzticēja KM sagatavot piedāvājumu, koalīcijas sadarbības sanāksmes ietvaros ministra vadībā ir darbojusies Attīstības komiteja un strādājusi arī KM kopā ar Ekonomikas ministriju (EM).

"Ir absolūta politiska vienošanās un politiska sapratne, ka akustiskā koncertzāle ir nepieciešama. Esam strādājuši un apzinājuši vēlreiz visu nepieciešamo telpu un apjomu, strādājuši pie noslodzes, un mums ir pilnīgi skaidrs mērķis, kādai šai koncertzālei jābūt," tapušo piedāvājumu raksturoja ministrs.

Pēc Puntuļa teiktā, galvenais uzdevums ir bijis meklēt valstij visizdevīgāko risinājumu, tāpēc nolemts īstenot PPP modeli. Tādam lēmumam ir trīs iemesli. Pirmkārt, ņemot vērā valsts fiskālo telpu un vajadzības izglītības, medicīnas un citās jomās, ir skaidrs, ka šāda apjoma būvi būvēt no valsts līdzekļiem ir neiespējami.

Otrs iemesls ir, lai atrastu valstij izdevīgāko risinājumu, ir jāpalielina konkurence. Apstākļos, kad valstij un pašvaldībai īpašumā nav brīvu zemju, kur būvēt koncertzāli, PPP modelis, piesaistot privāto partneri, ļaus palielināt konkurenci, skaidroja ministrs.

Treškārt – lai palielinātu konkurenci un piesaistītu investorus, koncertzāle ir jābūvē komplektā ar konferenču centru, kas šo ideju padarītu pievilcīgāku privātajam partnerim un ekonomiski izdevīgāku valstij, uzsvēra Puntulis.

EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko žurnālistiem skaidroja, ka tas ir labs piemērs, kur, tirgus vajadzības un tirgus attīstības vajadzības saliekot kopā ar kultūras vajadzībām, var izveidoties daudz efektīvāks finanšu modelis. EM ir ieinteresēta tūrisma attīstībā un tādu tūristu skaita vairošanā, kas ekonomikā ienes visvairāk naudas.

"Biznesa tūristi, kas apmeklē konferences, ir visienesīgākā tūristu grupa, jo tērē apmēram trīs reizes vairāk nekā parasti tūristi. Šobrīd Latvijai galvenais šķērslis, lai būtu reģiona līderis biznesa tūrisma attīstībā, un biznesa tūristu piesaistei ir pietiekami liela konferenču centra atrašanās Rīgā. Starptautiskā mērogā tas nozīmē zāli ar 3000 sēdvietām un infrastruktūru pakalpojumu sniegšanai," skaidroja Aleksejenko.

EM aprēķinājusi, ka, ja tāds centrs tiek izveidots, gadā būs 30 – 40 pasākumi, kas ienesīs papildus ekonomikai 25 miljonus eiro. "Mūsuprāt, nav daudz tādu projektu, kur ekonomiskā izaugsme un efekti ir tieši pieskaņojami citām vajadzībām, tāpēc šeit ir ļoti labi iespējams abas zāles veidot, lai tās viena otru veiksmīgi papildina. Modeļi, kur koncertzāles piemēro konferencēm, parasti nestrādā," sacīja Aleksejenko piebilstot, ka par šādu modeli investoram rodas komerciāla interese.

Tādējādi patlaban izvēlētais modelis ir divas zāles vienā kompleksā – akustiskā koncertzāle ar 1400 sēdvietām un konferenču zāle ar 3000 sēdvietām. "Koncertzālei būs viens rezidents – Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) un telpas Mūzikas akadēmijai, lai veidotu sasaisti ar nākotni. Kopējais telpu apjoms ir 23 – 25 tūkstoši kvadrātmetru. Tas ir PPP modelis, kur valsts sāk atmaksāt tikai tad, kad projekts ir pabeigts," skaidroja Puntulis. Ministrs gan atzina, ka PPP modelis šajā gadījumā ir sarežģīts, jo "mūsu īpašumā nav zemes".

Valdība atbalstīja līdzekļu pārdali, paredzot piešķirt KM 50 tūkstošus eiro, lai segtu izdevumus saistībā ar koncertzāles un konferenču centra būvniecības juridisko risinājumu sagatavošanu. Tagad KM ir uzdots piesaistīt ekspertus juridiskā risinājuma izstrādei PPP finansēšanas modelim, kas paredz privātas zemes piesaistes iespējas, un līdz 10. decembrim sagatavot informāciju par izstrādāto juridisko risinājumu un turpmāk veicamajām darbībām.

Tāpat KM sadarbībā ar EM uzdots nodrošināt finanšu un ekonomisko aprēķinu izstrādi koncertzāles un konferenču centra projektam, tai skaitā paredzot izvērtējumu no komercdarbības atbalsta viedokļa, konkurences neitralitātes un tirgus nepilnības viedokļa, valsts (koncertzāle) un pašvaldības (konferenču centrs) sadarbības iespējas un kultūras ministram līdz 2020. gada 10. martam iesniegt MK nepieciešamos lēmumus projekta tālākās attīstības nodrošināšanai.

"Pēc aprēķinu sagatavošanas varēsim sākt gatavot konkursa nolikumu, izsludināt konkursu, nonākt pie būvnieka, un mana optimistiskā prognoze ir, ka koncertzāle var tikt uzbūvēta pēc septiņiem gadiem," sacīja Puntulis.

Sarunā ar žurnālistiem LNSO direktore Indra Lūkina atzina, ka mūziķi vēlas, lai jaunās koncertzāles projekts būtu tāds, kas ir valstij ekonomiski visizdevīgākais. "Šis ir ļoti adekvāts modelis. Tas nav jauns piedāvājums, jo pie tāda jau mēs strādājām pirms vairākiem gadiem KM darba grupā. Orķestris un mūzikas profesionāļi uzskata par savu pienākumu sekot, lai kritēriji, kas izvirzīti tieši koncertzāles daļai ir visaugstākajā līmenī, un patlaban sagatavotajā KM dokumentā tā ir," sacīja Lūkina.

Atbildot uz "Delfi" jautājumu, vai valdībai nav jau padomā kāds īpašs privāts partneris, Puntulis atbildēja, ka viens no mērķiem ir iet tādā virzienā, lai atrastu tieši valstij izdevīgāko risinājumu. Lielāka konkurence ir vienīgais veids, kā šo risinājumu atrast, uzsvēra ministrs.

Savukārt jautājumu par iespējami lielām izmaksām, 25 gadu laikā valstij veicot maksājumus privātam investoram, atbildēja filozofiski, ka tas, "kas pirmšķietami izskatās dārgs, realitātē ne vienmēr tāds ir, un otrādi – ne viss, kas izskatās lēts, līdz beigām tāds arī paliek". Puntulis atgādināja, ka vēl tiks veikti finanšu aprēķini, bet paredzams, ka lielāko daļu no riska uzņemas privātais partneris.

EM pārstāvis Aleksejenko papildināja, ka galvenais risku vadīšanas princips ir tas, ka valsts sāk apmaksāt koncertzāli tikai tad, kad objekts ir uzbūvēts un pieņemts. "Tas ir lielākais ieguvums no PPP modeļa. Ja runā par izmaksu lielumu, tad jāatceras, ka arī valstij, būvējot pašai, nāktos aizņemties un maksāt procentus," sacīja Aleksejenko.

MK sēdē par šo jautājumu lielas diskusijas neraisījās. Premjers atgādināja, ka šis vēl nav lēmums par atrašanās vietu un izmaksām un piebilda, ka būtisks ir princips, ka risks jāuzņemas arī privātajam partnerim, lai nav tā, ka tikai valstij jāmaksā par riskiem.

Arī finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atzina, ka KM patlaban piedāvātais modelis ir pareizs virziens, jo tas novērsīs Latvijā iepriekš piekopto praksi par nomu ar izpirkumu, kas nav valstij izdevīgi.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) izmantoja iespēju un atgādināja par viņa ministrijas pārziņā esošās infrastruktūras bēdīgo stāvokli un rosināja iespēju arī tādos gadījumos izmantot PPP modeli.

KM ziņojumā vēsta, ka starptautiskiem standartiem atbilstošas koncertzāles ar ietilpību līdz 1400 sēdvietām un konferenču centra ar ietilpību līdz vismaz 3000 vietām provizoriskā telpu programma sastādīs 23 000 – 25 000 kvadrātmatrus, un tās investīciju izmaksas prognozējamas ap 100 miljoniem eiro.

Kultūras un darījumu tūrisma infrastruktūras objekta uzbūvēšana palīdzēs sasniegt darījuma tūrisma attīstībā izvirzīto mērķi Rīgai (Latvijai) – kļūt par darījuma tūrisma centru Baltijā. Pamatojoties uz "PricewaterhouseCoopers" veikto citu valstu pieredzes analīzi koncertzāļu un konferenču centru būvniecībā, ir secināts, ka Eiropā konferenču centri parasti atrodas valsts vai pašvaldības īpašumā vai arī ir īstenoti valsts un PPP ietvarā.

Viens no ieguvumiem projekta īstenošanai PPP ir iespējas realizēt projektu, tam neietekmējot vispārējā valdības sektora ilgtermiņa saistību apjomu, arī apstāklis, ka privātais partneris uzņemas lielāko daļu no būvniecības riska un lielāko daļu no pieejamības vai pieprasījuma riska, lai projekts varētu tikt uzskaitīts privātā partnera nevis vispārējā valdības sektora bilancē.

Izstrādājot precizēto PPP finanšu un ekonomisko aprēķinu, tiks izvērtēts optimālais līguma termiņš, lai samērotu projekta kopējās izmaksas, ņemot vērā valsts budžeta iespējas pieejamības maksājumam.

Akustiskajai koncertzālei jābūt arhitektūras objektam, kas potenciāli var kļūt par pilsētas simbolu, tam jāieņem būtiska loma pilsētas tēla veidošanā. Līdz ar to svarīgs ir gan pats koncertzāles un konferenču centra projekts, gan arī tā atrašanās vieta – divi kritēriji, ko vienlaicīgi ir ļoti sarežģīti izvērtēt.

Šādu prasību iekļaušana un attiecīga piedāvāto apbūves platību izvērtēšana PPP konkursa ietvaros satur augstu subjektivitātes risku. Lai to mazinātu, pasūtītājam būs nepieciešams rūpīgs darbs un zināšanas kritēriju izstrādē, formulējot universālus vērtēšanas kritērijus, kas paredzētu iespēju vērtēt un savstarpēji salīdzināt zemes gabalus. Ievērojot to, ka valsts vai pašvaldības īpašumā ir ierobežots zemes gabalu piedāvājums, nepieciešams izstrādāt juridiskos risinājumus, kas dod iespēju PPP modelī izraudzīties ne tikai privāto partneri koncertzāles un konferenču centra būvdarbu pakalpojumu finansēšanai un ēkas uzturēšanai PPP līguma darbības laikā, bet arī privātās zemes piesaistes iespējām PPP modelī, vēsta KM.

Jau ziņots, ka KM sadarbībā ar publiskās zemes īpašniekiem – Rīgas pašvaldību un VSIA "Valsts nekustamie īpašumi" – padziļināti izvērtējusi deviņas iespējamās Nacionālās koncertzāles novietojuma vietas Rīgas centrā un atsevišķās vietās ārpus tā, kā arī AB dambi, Kongresu namu un galvaspilsētas degradētās teritorijas.

Izvērtējuma gaitā secināts, ka valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas, kā arī īpašuma tiesību atjaunošanas procesos, kas tika uzsākti pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, Rīgas pilsētas pašvaldības rīcībā ir visai ierobežots nekustamo īpašumu apjoms, kas var tikt izmantots liela apjoma valsts nozīmes objektu būvniecībai. Lielākajai daļai no šāda veida īpašumiem ir funkcionāli vai cita veida apgrūtinājumi, kas sadārdzina liela apjoma būvniecības veikšanu.