Viņa komisijas sēdē aicināja prokuratūras deleģēto atbildīgo prokuroru pievērst uzmanību šai situācijai.
2013. gadā notikušajā dienesta pārbaudē tika vērtēts, vai ir pamats saukt kādu amatpersonu pie disciplināratbildības par saistībā ar OIK sistēmu pieņemtajiem lēmumiem, piemēram, staciju darbības sākšanas termiņa pagarināšanu. Parlamentārās izmeklēšanas sēdē tika secināts, ka dienesta pārbaude oficiāli varētu nebūt noslēgta komisijas locekļu viedokļu atšķirības dēļ.
Šodien dienesta pārbaudes komisijas divus locekļu iztaujāšanā izskanēja informācija par tā laika ekonomikas ministra Daniela Pavļuta un EM valsts sekretāra Jura Pūces domstarpībām saistībā ar OIK sistēmas darbību pieņemtajiem lēmumiem, kā arī to, vai valsts sekretāram bija jāpilda ministra vai ministra biroja pārstāvju dotie mutiskie rīkojumi vai, iespējams, mutiskās vienošanās. Pavļuts un Pūce pašlaik ir kopīgi veidotas partiju apvienības "Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētāji.
Abi tā laika komisijas darbinieki norādīja, ka neatminas, ka komisija būtu noslēgusi darbu ar kopīgu galaziņojumu. Dienesta pārbaudes komisijas pārstāvji iesnieguši savus individuālos vērtējumus EM amatpersonu darbībai.
Kā norādīja viena no tā laika komisijas loceklēm Inta Liepa, kuru bija deleģējusi Finanšu ministrija, darba gaitā secināts, ka EM amatpersonas nav saucamas pie atbildības. Reizē gan Liepa, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas deleģētais pārstāvis Gustavs Gailis norādīja, ka komisijas locekļiem atšķīries viedoklis vērtējamajos jautājumos.
Parlamentārajā izmeklēšanā klātesošais prokurors interesējās, vai FM un VARAM varētu būt saglabājusies e-pastu sarakste, kurā atspoguļota daļa no Liepas un Gaiļa darba disciplinārlietas komisijā. Abi ministriju iepriekš deleģētie pārstāvji atbildēja apstiprinoši.
Deputāti uz nākamo sēdi iecerējusi saukt dienesta pārbaudes komisijas vadītāju, Pavļuta tā laika biroja vadītāju Lauru Buividu. Šodienas sanāksmē izskanēja, ka dienesta pārbaudes komisijas locekļiem esot bijušas domstarpības ar Buividu.
Krapāne šodien žurnālistiem pastāstīja, ka izmeklēšanas komisijas darbu paredzēts lūgt pagarināt par diviem līdz trīs mēnešiem. Komisija tika izveidota pavasara otrajā pusē, nosakot sešu mēnešu darba termiņu.
Jau ziņots, ka OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas galvenais uzdevums ir noskaidrot, kāds ir patiesais šobrīd izveidotās sistēmas nodarītais kaitējums valstij, nosaukt atbildīgos šādas sistēmas izveidē, kā arī izdarīt secinājumus, lai novērstu nākotnē šādu sistēmu veidošanos.