Veselības nozares finansējuma izlietojumam jākļūst caurskatāmākam, uzskata Kariņš  (207)

Kariņš ierosināja, ka būtu jāveic "viens labāks audits, lai mēs un ārsti varētu labāk saprast, kā tā nauda tiek sadalīta", kas sistēmai būtu vajadzīgs.

"Pat starp mediķu algām diemžēl ir liela nevienlīdzība. Vai tas ir pareizi? Nezinu," viņš teica intervijā LTV.

Tāpat viņš uzsvēra, ka šogad 87 miljoni eiro veselības nozares budžetā tika paredzēti algu paaugstināšanai par 20%, taču, pēc Finanšu ministrijas datiem, algas visiem mediķiem nav palielinājušās norādītajā apmērā. "Liekam naudu iekšā 20% algu pieaugumam, bet ārā neiznāk," izteicās Kariņš.

Jautāts, kur tad šī nozarei piešķirtā nauda paliek, Kariņš nevarēja sniegt atbildi. "Ja kāds uz to varētu atbildēt, tad, es domāju, daudz ko varētu atrisināt," viņš norādīja.

Premjers atbalsta to, ka jāturpina strādāt un pakāpeniski palielināt naudu veselības aprūpes sistēmai, vienlaikus šo sistēmu padarot efektīvāku. Tāpat viņš uzsvēra, ka šī ir mantota problēma un valdība strādās pie tās risināšanas.

"Delfi" jau vēstīja, ka no politiķiem mediķi gaidīja, ka katru gadu – no 2019. līdz 2021. gadam – zemākās medicīnas darbinieku algas tiks paaugstinātas par 20%, tomēr budžetā pagaidām nav rasts pietiekami daudz līdzekļu šī plāna īstenošanai. Nepieciešamo 119,7 miljonu eiro vietā mediķu darba samaksas paaugstināšanai bija plānots piešķirt vien 42,1 miljonu eiro.

Veselības ministrija dati liecina, ka ārstiem par vienu slodzi mēneša vidējais atalgojums šā gada pirmajos sešos mēnešos ir sasniedzis 1950 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet māsām – 1110 eiro (šīs summas iekļauj piemaksas par darbu).

Jau ziņots, ka nemierā ar trūkstošo finansējumu mediķu atalgojumam ārstniecības personas pārstāvošās organizācijas 7. novembrī rīkos protesta akciju, piketējot pie Saeimas ēkas. Lai mediķi to varētu apmeklēt, akcijas organizatori aicina medicīnas personālu ņemt bezalgas atvaļinājuma dienu, bet tas nebūšot streiks.