Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputāti trešdien nosodīja Rīgas domes priekšsēdētāja Oļegu Burovu (GKR) par izdarīto spiedienu uz Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāju Ingusu Vircavu, lai būvvalde pieņemtu ekspluatācijā Pārdaugavā uzbūvēto daudzstāvu kompleksu "Z-torņi", un rosināja frakcijās pārrunāt Burova rīcību.
Tāpat daļa komitejas deputātu pauda viedokli, ka "Z-torņu" kompleksa pieņemšanā ekspluatācijā būtu jāiesaista Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB).
Pēc būvvaldes pozīcijas uzklausīšanas deputāts Sandris Bergmanis (S) pauda nožēlu, ka Burovs neatrada laiku, lai ierastos uz komitejas sēdi un paskaidrotu savu pozīciju.
"Ceru, ka uz Burovu nevar attiecināt zināmo latviešu teicienu "kas vainīgs, tas bailīgs". Ceru, ka mērs atradīs kādu iespēju atnākt un paskaidrot savu rīcību. Labi, ka būvvaldes vadītājs Vircavs vērsa deputātu uzmanību uz šo gadījumu, jo, iespējams, ka ar savu rīcību viņš novērsis par Zolitūdes "Maximu" daudz lielāku traģēdiju," sacīja Bergmanis.
Arī neatkarīgā deputāte Baiba Broka pauda nožēlu, ka komitejai bija iespēja uzklausīt tikai vienu konfliktā iesaistīto pusi.
"Ir jādomā, kā risināt strīdu starp pilsētas mēru un būvvaldes vadītāju. Tāpat ir arī jānodrošina, ka šis objekts pēc trūkumu novēršanas tiek pieņemts ekspluatācijā. Ir jāsaprot, kas ir tas veids un forma, lai uzklausītu mēra skaidrojumu, jo tā nav pieļaujama situācija, ka domes vadītājs šādi vēršas pret neatkarīgas institūcijas darbību," uzsvēra Broka.
Deputāts Olafs Pulks (V) norādīja, ka Rīga ir ieinteresēta, lai pilsētā ienāk investīcijas, taču vienlaikus Rīga ir ieinteresēta, lai visas darbības atbilst normatīvajiem aktiem.
"Stingri nosodu Burova rīcību, kad mērs būvvaldes vadītājam dod šādas komandas un rīkojumus par objekta pieņemšanu ekspluatācijā. Tāpat man nav skaidrs, kāpēc "Rīgas ūdens" un Rīgas domes Satiksmes departaments ir saskaņojuši šī objekta pieņemšanu ekspluatācijā ar nosacījumiem. Tāpēc aicinu šo objektu nodot BVKB, lai ekspluatācijā nodošanas procesā nav iejaukts personīgais konflikts," sacīja Pulks.
Viņš piebilda, ka situācija ar pilsētas mēru ir slikta, jo no Vircava paustā par mēra rīcību ir secināms, ka tas ir nopietns apvainojums, kas ir jāpārbauda tiesībsargājošajās iestādēs un Valsts ieņēmumu dienestā.
"To tā nevar atstāt un Vircavam vajadzēja ziņot jau agrāk," uzsvēra Pulks.
Deputāts Vjačeslavs Stepaņenko (GKR) norādīja, ka viņam visvairāk žēl šī projekta īpašnieku.
"Viņam būtu jāatlaiž viss menedžments, kurš šādā veidā mēģināja atrisināt problēmas. Ja Eiropas valsts galvaspilsētā būvē šādu ēku un kompetenta iestāde norāda uz nepilnībām, tad vērsties vēl kaut kur, lai atrisinātu problēmas, nav pats labākais risinājums. Viss, ko attīstītāji varēja izdarīt nepareizi, ir izdarīts. Lielo projektu attīstības vēsturē vēl nevienam nav bijusi tik stulba antireklāma," sacīja Stepaņenko.
Viņš piebilda, ka "Z-torņu" pieņemšanā ekspluatācijā noteikti būtu jāiesaistās BVKB un tāpat ir jāprasa neatkarīga ekspertīze augstceltņu betona konstrukcijām.
"Ir nepieciešams trešās puses eksperta viedoklis, un kompetentākas iestādes par BVKB mums nav," sacīja Stepaņenko.
Savukārt deputāts Mārcis Kūlis (JKP) pauda viedokli, ka patlaban "esam liecinieki situācijai, kur sanāk kopā divi pasaules redzējumi".
"Viens redzējums ir juridiskā telpa, ko veido normatīvie akti, un ko aizstāv būvvalde. Otrs pasaules redzējums ir "žitj po poņatijam" jeb "dzīvot pēc saprašanas". Šis redzējums paredz to, ka visu var ātri atrisināt un atbildības nav nekādas. Kamēr vien likumi ir spēkā, tie ir jāievēro. Ļoti žēl, ka Latvijas galvaspilsētas vadītājs ir izkāpis no likuma telpas un sācis dzīvot "po poņatijam"," sacīja Kūlis.
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Baraņņiks ("Neatkarīgo deputātu frakcija") secināja, ka ar šo "gadsimta būvi" joprojām ir neskaidrības, tāpēc būvvaldei jāpievērš objektam pastiprināta uzmanība, jo situācija var rezultēties ar Zolitūdes traģēdiju kubā.
"Šajā konkrētajā gadījumā nav ko pārmest būvvaldei. Šāda veida objektus nevar pieņemt ekspluatācijā ātri. Savukārt pašvaldības vadītāja rīcība absolūti nav pieņemama. Tā ir robeža, kuru pārkāpjot, nevar turpināt risināt pilsētas problēmas. Institūcijai, kura atbild par cilvēku drošību, nedrīkst šādā veidā uzspiest pieņemt lēmumus," uzsvēra Baraņņiks.
Savukārt deputāte Linda Medne (JKP), nosodot spiedienu, kāds izdarīts uz būvvaldi, pauda, ka viņai nav pārliecības, ka netiek izdarīts spiediens arī uz attīstītāju. Medne sacīja, ka investors objektā ieguldījis vairākus simtus miljonus eiro, tāpēc pamatoti cer, ka objektu varēs sākt ekspluatēt.
Deputāts Stepaņenko uz Mednes teikto oponēja, ka viņam ir pilnīgi vienalga, cik miljonus ir iztērējis attīstītājs.
"Gan man, gan citiem rīdziniekiem galvenais ir drošības sajūta, uzturoties šajā objektā, vai braucot tam garām. Kamēr ekspertīzes nav veiktas, drošības sajūtas nebūs," uzsvēra Stepaņenko.
Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Aleksejs Rosļikovs ("Neatkarīgo deputātu frakcija") uzsvēra, ka šādas pilsētas mēra darbības rada bīstamu precedentu - likumu neievērošanu.
"Tas var radīt priekšstatu, ka jebkurš kādā projektā ieinteresētais var atnākt uz domi pie konkrēta cilvēka un panākt savu aplinkus ceļiem. Tas ir nepieņemami. Tā darīt nedrīkst, domei ir pienākums aizsargāt būvvaldi. Rosinu, ka tagad deputāti savās frakcijās var pārrunāt, kā sevi pozicionēt šajā jautājumā," sacīja Rosļikovs.
Jau ziņots, ka Vircavs komitejas sēdē trešdien norādīja, ka Pārdaugavā uzslietajiem "Z-torņiem" būtu nepieciešama visaptveroša nesošo konstrukciju ekspertīze, jo 13 gadus ilgušajā būvniecības procesā 15 reizes ir mainījušies būvniecības dalībnieki un daudzu nesošo konstrukciju dokumentācija ir vienkārši pazudusi.
Nedēļas sākumā Vircavs vērsās pie Rīgas domes deputātiem ar vēstuli, kurā pārmet Rīgas domes priekšsēdētājam Burovam spiediena izdarīšanu uz būvvaldes darbiniekiem, lai tie pieņemtu ekspluatācijā Pārdaugavā uzslietos "Z-torņus".
Neraugoties uz to, ka būvvalde vērsusi priekšsēdētāja uzmanību uz vairākiem pārkāpumiem un nepilnībām, Burovs, pēc Vircava paustā, esot izdarījis spiedienu uz būvvaldes darbiniekiem ar mērķi tomēr veicināt objekta pieņemšanu ekspluatācijā.
Pēc Vircava teiktā, būvvaldes darbiniekiem radīta "emocionāli uzbrūkoša atmosfēra ar paceltu toni no priekšsēdētāja puses", pārmetot arī pārspīlētu birokrātiju iestādē.
Tikmēr mērs paudis bažas par kopumā būvvaldē notiekošajiem procesiem, sevišķi, saistībā ar "Z-torņu" projektu. Paziņojumā medijiem Burovs apstiprināja, ka ir ticies ar projekta attīstītājiem, kuri vērsušies pie viņa ar informāciju par to, ar kādām problēmām uzņēmēji sastopas, lai nodotu ēku ekspluatācijā. Tikmēr runājot par būvvaldes darbu kopumā, Burovs norādīja, ka "pēdējās dienās tajā norisinās ne visai izskaidrojami notikumi".
"Būvvaldes vadītājs vienu dienu uzraksta darba uzteikumu, otrā dienā to jau atsauc, bet trešajā dienā uzsāk neplānotu iestādes reorganizāciju. Šie procesi, kopsakarā ar ārvalstu investoru paustajām bažām, ir visai nopietns signāls," pauda mērs, norādot, ka paļaujas uz tiesībsargājošo institūciju profesionālo darbu.
Savukārt "Z-Towers" projekta attīstītājs AS "Tower Construction Management" komercdirektors Andžejs Neguliners, komentējot minēto jautājumu, apstiprināja celtnes atbilstību Latvijas būvnormatīviem, kā arī paziņoja par vēršanos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un Valsts policijā par iespējamu korupciju.
"Esam nosūtījuši oficiālu vēstuli Valsts policijai un KNAB, pieļaujot varbūtību, ka kāda amatpersona vai to kopums, pārkāpjot savas pilnvaras, apzināti kavē ēkas nodošanu ekspluatācijā," sacīja Neguliners un piebilda, ka šāda rīcība ir pretlikumīga, un uzņēmums darīs visu iespējamo, lai aizsargātu nodokļu maksātāju un starptautisko investoru likumiskās tiesības un intereses.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
