Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) dome trešdien nobalsojusi par aicinājuma izteikšanu Saeimai ceturtdien, 7. novembrī, pirmajā lasījumā neatbalstīt novadu reformas likumprojektu, lūdzot to atdot atkārtotai izskatīšanai valdībā.
Kā noskaidroja portāls "Delfi", no visiem LPS domes sēdē klātesošajiem "pret" balsoja sešas personas, savukārt divas atturējās.
Valsts prezidents Egils Levits pēc balsojuma sacīja, ka šo viedokli pieņem zināšanai. Viņš atzīmēja, ka tālākais ir Saeimas kompetencē.
"Neatkarīgi no tā, kāds būs Saeimas lēmums, tomēr Saeimā ir iespējas diskutēt plašāk par šo jautājumu. Šādu diskusiju norise būtu vērtīga, raugoties gan no pašvaldību, gan valdības un pilsoņu viedokļa", sacīja Levits.
Levits sanāksmes sākumā klātesošajiem uzsvēra, ka sarunas galvenais uzdevums ir veicināt racionālu un pamatotu diskusiju par jautājumiem, kas ir radušies reformas īstenošanas gaitā. Prezidenta ieskatā nedrīkst aizmirst par vietējo pārvaldes līmeņu identitātes un kultūrvēsturisko nozīmīgumu, taču ir jāizvērtē, kurā līmenī pašvaldību kompetenču īstenošana ir vispiemērotākā.
Sēdes turpinājumā LPS priekšsēdētājs Gints Kaminskis iezīmēja konstatētās novadu reformas problēmas. Kaminska ieskatā reforma nepiedāvā risinājumu nomaļu problēmām, kur novadu attīstības centrs koncentrē gan vairāku resursu, gan nereti lielākā deputātu daļa tiek ievēlēta ar centra balsīm. Tāpat tika pieminēti Eiropas vietējo pašvaldību hartas pārkāpumi, ekonomiskā pamatojuma trūkums reformas ierosināšanai, kā arī klātesošos informēja par Eiropas pašvaldību kongresa pārstāvjiem, kas pēc LPS iepriekš paustā lūguma decembrī ieradīsies Latvijā, lai vērtētu pašvaldību hartas principu ievērošanu.
Diskusiju papildināja arī atsevišķu pašvaldību pārstāvju izteikšanās. Piemēram, Durbes pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Radzevičs pauda bažas, ka novadu reformas īstenošanas rezultātā pazudīs iespēja uz pašvaldību vēlēšanām veidot vēlētāju apvienības. "Mums atbilstoši likumam būs jākļūst par kādas partijas kalpiem, bet mēs no tā diezgan vairāmies," sacīja Radzevičs.
Ne visi klātesošie bija noraidoši pret iecerēto reformu, tajā skaitā Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis. Viņš pauda atbalstu reformas virzībai, bez tā norādot, ka pēc 2009. gada reformas Ogres pilsēta tika apvienota ar deviņiem pagastiem, kā rezultātā šajos novados palielinājās pašvaldības sniegto pakalpojumu kvalitāte.
Sanāksmes noslēgumā Levits sacīja, ka viņš, balstoties uz pašvaldību izskanējušo lūgumu, varētu lūgt premjerministru Krišjāni Kariņu vēl vairāk pievērst uzmanību novadu reformas īstenošanas gaitai.
"Delfi" jau ziņoja, ka 7. novembrī teju vienlaikus ar mediķiem pie Saeimas protestēs iedzīvotāji, kas iebilst pret novadu reformas īstenošanu. Mediķu akcija pie Saeimas nama ir plānota no pulksten 8.30 līdz 9.30. Novadu reformas pretinieki savu akciju savukārt plāno sākt pulksten 9.30, bet pulcēšanās pie Saeimas sāksies jau pulksten 9, lai izrādītu solidaritāti ar mediķiem.
Izskatīšanai Saeimā nonācis likumprojekts, kas paredz veidot 39 pašvaldības pašreizējo 119 pašvaldību vietā. Iepriekš vairākas pašvaldības plānoto reformu kritizējušas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
