Valdība atbalsta Latvijas dalību Eiropas Kosmosa aģentūrā  (44)

Izglītības un zinātnes ministrijā uzsvēra, ka galvenie ieguvumi no asociētās dalībvalsts statusa ir samazināta iemaksa EKA obligātajā programmā, kas veido 70% no EKA dalībvalsts iemaksas, un iespēja veidot savu nacionālo kosmosa programmu, kur projektu konkursos piedalās tikai konkrētās valsts organizācijas.

Vienlaikus asociētās dalībvalsts statuss dod iespēju piedalīties visās EKA izvēles programmās, kurās tiek īstenotas visas aģentūras tehnoloģiju misijas. Katrai izvēles programmai ir savi mērķi, noteikumi un EKA dalībvalstis, kā arī asociētās valstis var piedalīties jebkurā izvēles programmā, attiecīgi ieguldot tajā finansējumu.

Kosmosa aģentūras izvēles programmu mērķi ir sekmēt Eiropas industrijas konkurētspēju un inovācijas, radot jaunus produktus, un uzlabot Eiropas tehnoloģisko neatkarību un pieeju kritiskajām tehnoloģijām, kā arī veicināt tehnoloģiju izplatību ārpus kosmosa sektora, skaidroja ministrijā.

Tāpat IZM stāstīja, ka dalības ietekme uz tautsaimniecību vērtējama pozitīvi sakarā ar tirgus iespējamo papildināšanos ar jauniem produktiem un pakalpojumiem, kā arī ar jaunu darba vietu izveidi. Ministrijā norādīja, ka nodarbinātība varētu pieaugt sakarā ar jaunu, augsti kvalificētu darba vietu veidošanos, kā arī Latvijas dalībniekiem EKA programmās paaugstināsies tehnoloģiskā kvalifikācija un zināšanas.

Savukārt, ja sadarbība ar EKA netiek turpināta vai būtiski aizkavēta, tas var nelabvēlīgi un graujoši ietekmēt Latvijas kosmosa nozares uzticamību par valsts ilgtermiņa mērķiem attīstīt kosmosa nozari Latvijā un esošo tehnoloģiju turpmāko attīstību, kas izstrādātas ESV līguma ietvaros, pauda ministrijā.

Ja arī Saeima lems, ka Latvijai ir jākļūst par aģentūras asociēto dalībvalsti, tad IZM būs jāveic rūpīga EKA izvēles programmu atlase, atbilstoši Latvijas industrijas iespējām un Latvijas mērķiem kosmosa nozarē. Papildus ir jāveic ieguldījumi programmā, ko var izmantot kā instrumentu, lai palīdzētu Latvijas industrijai atgūt ieguldīto EKA izvēles programmās. Asociētās dalībvalsts līgums tiek slēgts uz septiņiem gadiem ar iespēju to pagarināt vēl uz septiņiem gadiem vai kļūt par EKA dalībvalsti.

IZM Komunikācijas nodaļā skaidroja, ka šobrīd līdz 2020.gada 29.janvārim ir spēkā līgums ar EKA, kurā Latvija ir sadarbības valsts statusā un šī līguma ietvaros otrdien valdība paredzēja piešķirt 1 361 996 eiro, lai nodrošinātu dalību aģentūrā, tai skaitā nodrošinātu Latvijas pētniecības organizāciju un komersantu pētniecības un inovāciju projektu īstenošanu.

Ministrija uzsvēra, ka tas nepieciešams, jo pēdējā esošā līguma projektu konkursā, kas noslēdzās 18.septembrī, Latvijas organizācijas ir izstrādājušas 17 projektus par kopējo summu 2,3 miljoni eiro, taču pieejamais esošā līguma finanšu atlikums veidoja tikai 800 000 eiro.

IZM stāstīja, ka, novērtējot Latvijas un kosmosa aģentūras sadarbību periodā no 2015.gada līdz 2019.gadam, tika secināts, ka ministrija veikusi ikgadējās iemaksas EKA budžetā 7,18 miljonu eiro apmērā un 72% no minētā ieguldītā valsts budžeta finansējuma ir atgriezti ar aģentūras organizēto atklāto projektu konkursā uzvarējušo projektu finansējumu Latvijas institūcijām un organizācijām - zinātniskajām institūcijām, augstskolām un komercsabiedrībām.

Vēl 800 000 eiro ir rezervēti pēdējam esošā līguma projektu konkursam, savukārt atlikušo finansējumu EKA izmantos administratīvajām izmaksām, kas saistītas ar projektu konkursu izstrādi, organizēšanu, projektu izvērtēšanu un ieviešanu.

Uz 2019.gada septembri 39 kosmosa tehnoloģiju attīstības projekti dažādās īstenošanas fāzēs tiek realizēti, kurus īsteno piecpadsmit dažādas Latvijas institūcijas un organizācijas, uzsvēra IZM. Kopumā tika iesniegti 88 projekti, no tiem pabeigti ir 10 projekti.

"Ņemot vērā īso laika perioda, kopš ir pabeigti 10 līgumi, savukārt pārējie 29 turpinās vai vēl pat nav uzsākti, ir grūti noteikt to netiešos industriālos efektus, kas var parādīties trīs līdz piecu gadu laikā pēc projektu pabeigšanas ar nosacījumu, ja īstenotās aktivitātes tiks turpinātas arī nākotnē," uzstāja IZM.

Ministrija stāstīja, ka pēc iegūto projektu skaita veiksmīgākās organizācijas ir Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētais privātpersonu dibinātais nodibinājums "Vides risinājumu institūts", kas ir specializējies dažādu risinājumu izstrādē, izmantojot zemes novērošanas datus, un AS "RD Alfa", kas ir specializējusies radiācijas izturīgu integrēto mikroshēmu izstrādē dažādām kosmosa komponentēm. Katra no šīm organizācijām ir ieguvušas piecus projektus.

Līdzīga situācija ir arī pēc piesaistītā finansējuma, kur pirmajā trijniekā ir ierindojusies SIA "Eventech", kas izstrādā augstas precizitātes laika notikumu mērītājus un satelītu lāzerlokācijas tehnoloģijas, pauda IZM. Trīs veiksmīgākās organizācijas pēc piesaistītā finansējuma savu tehnoloģiju attīstībai ir ieguvušas 2,18 miljonus eiro.

Ministrija informatīvajā ziņojumā uzsvēra, ka vairākas organizācijas ir norādījušas uz būtiskiem pozitīviem efektiem, ko sniegušas īstenotās aktivitātes. Tā, piemēram, SIA "Eventech" ir norādījusi, ka ir pārdevusi vairākas licences no izstrādātajām tehnoloģijām un nodibinājusi vērtīgus biznesa kontaktus ar ārvalstu uzņēmumiem un EKA. Turpretī AS "RD Alfa" apgalvojot, ka izstrādātās integrētās mikroshēmas ir ar ļoti augstu komercializācijas potenciālu un sadarbība ar kosmosa aģentūru ļāvusi nodibināt kontaktus ar lielajiem sistēmu integratoriem.

IZM norādīja, ka EKA ir starptautiska organizācija, kuras sastāvā ir 22 dalībvalstis. Aģentūras misija ir veidot un attīstīt Eiropas kosmosa kapacitātes un nodrošināt, ka investīcijas kosmosa nozarē nes ieguvumus Eiropas iedzīvotājiem un industrijai.

Tāpat IZM uzsvēra, ka EKA ir izveidojusi septiņus tehnoloģiju centrus dažādās aģentūras dalībvalstīs ar galveno mītni Francijā, Parīzē un kopumā kosmosa aģentūra nodarbina ap 2200 zinātniekus, inženierus, informāciju tehnoloģiju speciālistus un administratīvo personālu no visām EKA dalībvalstīm.