Delfi foto misc. - 70806
Foto: Publicitātes foto

Trešdien īpaši organizētā pirmajā pirmsskolas izglītības speciālistu un pirmsskolas izglītības iestāžu pārstāvju seminārā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) aicinājusi pedagogu pārstāvjus piedalīties darba grupā, kas strādās pie jauna pedagogu darba samaksas modeļa, portāls "Delfi" uzzināja Izglītības un zinātnes ministrijā.

Atsaucoties aicinājumam, pirmsskolas izglītības speciālistu saime deleģējusi savus pārstāvjus darba grupā. Tikšanās ir labs sākums turpmākām padziļinātām sarunām par pirmsskolas izglītības sistēmas attīstību un pirmsskolas skolotāja lomu šajos procesos, vēsta ministrija.

Rīgas Tehniskās universitātes Lielajā aulā kopā pulcējās aptuveni 250 pirmsskolas izglītības speciālistu no visām Latvijas pašvaldībām, kā arī sociālie un sadarbības partneri, lai diskutētu par pirmsskolas pedagogu slodzes veidošanās un apmaksas noteikumiem un uzklausītu savu kolēģu pieredzes stāstus.

Semināra laikā ikvienam bija iespēja iesniegt savus jautājumus un priekšlikumus gan šodienas diskusijai, gan turpmāko sarunu organizēšanai.

Semināra pirmajā daļā projekta "Skola2030" pirmsskolas mācību satura izstrādes vecākā eksperte Agrita Miesniece informēja par pirmsskolas izglītības vadlīniju īstenošanu un mācību līdzekļu pieejamību, īpaši aicinot pirmsskolas pedagogus izmantot "Skola2030" tīmekļvietnē un mācību resursu krātuvē pieejamās mācību programmas, mācību materiālus un metodiskos ieteikumus pirmsskolas skolotājiem jauno pirmsskolas vadlīniju un jaunās mācību pieejas ieviešanā. Skolotāji arī aicināti aktīvi izmantot piedāvātās e-mācības, kuras pagājušajā gadā apguva vairāk nekā 400 pirmsskolas pedagogu.

Semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras Starptautiskās sadarbības un atbalsta daļas projektu koordinatora Kristapa Auzāna prezentāciju par pirmsskolnieku piedzīvojumiem digitālajos projektos, kopīgi meklējot atbildes uz jautājumu – vai informācijas tehnoloģijas pirmsskolniekiem ir draugs vai ienaidnieks. Atbilde ir vienkārša: pirmsskolas izglītības iestāžu iesaiste "eTwinning"starptautiskajos projektos pierāda, ka jēgpilna tehnoloģiju izmantošana prasmīga pedagoga pavadībā var sniegt nenovērtējamu pieredzi un radīt jaunas lietas, rosinot bērnam apzināties vidi ap sevi, darīt kopā un attīstīt izdomu.

Savukārt Latvijas Universitātes Psiholoģijas bakalaura studiju programmas direktore Anika Miltuze runāja par bērnu temperamentu – bērna individuālo atšķirību bioloģisko pamatu, aicinot pedagogus vienmēr atcerēties, ka visus bērnus nekad nebūs iespējams ielikt vienotā rāmī. Tāpēc skolotāja lielākais izaicinājums ir spēt pieņemt dažādo, profesionāli virzot bērna spējas un talantus.

Semināra otrajā daļā dalībnieki kopā ar izglītības un zinātnes ministri tika aicināti piedalīties diskusijā par pirmsskolas izglītības programmu īstenošanas veidiem un darba organizācijas formām, šobrīd pastāvošajiem pedagogu slodzes veidošanas un apmaksas noteikumiem un priekšlikumiem to pilnveidē.

Pirmsskolas izglītības iestāžu pieredzes stāstos dalījās Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes "Viršu dārzs" vadītāja Dina Gaide, Jelgavas domes izglītības pārvaldes vadītājas vietniece, galvenā speciāliste pirmsskolas izglītības jautājumos Sarmīte Joma un Rīgas 49. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja, Rīgas pilsētas pirmsskolas izglītības iestāžu konsultatīvās padomes vadītāja Vineta Jonīte.

Visu runātāju sacīto caurauda atziņa – ja bērns mācās, izmantojot konkrētas dzīves situācijas, tad viņam mācīšanās kļūst patiesi nozīmīga. Tāpēc jaunās, kompetenču pieejā balstītās pirmsskolas izglītības vadlīnijas ir lielisks veids, kā mācību procesu dārziņā padarīt ikvienam bērnam saistošu, attīstot kopējās sadarbības prasmes starp bērniem, vecākiem un pedagogiem, kā arī sadarbību izglītības iestādē un starp grupiņām, norāda ministrija.

Jau gatavojoties semināram, IZM aicināja pirmsskolas izglītības iestādes piedalīties aptaujā, lai apzinātu situāciju pirmsskolas izglītības iestādēs un uzklausītu priekšlikumus par kompetenču pieejas īstenošanu, skolotāju atbalsta sistēmu, mācību līdzekļu nodrošinājumu un citiem jautājumiem.

Gan aptaujas rezultāti, gan seminārā izteiktie viedokļi un ierosinājumi liecina, ka pirmsskolas pedagogiem aktuāli ir jautājumi, kas saistīti ar profesionālās pilnveides kursiem gan skolotājiem, gan arī atbalsta personālam.

Pirmsskolas pedagogi aicina izvērtēt nepieciešamību palielināt finansējumu mācību materiāliem un līdzekļiem, kā arī normatīvajos dokumentos paplašināt to klāstu. Skolotājiem svarīgi ir jautājumi par atalgojuma un slodžu noteikšanu, metodiskā darba organizēšanu, kā arī jautājumi par pedagoga palīga pienākumiem un izglītību, lai pedagoga palīgs pēc iespējas vairāk varētu sniegt skolotājam atbalstu arī pedagoģiskajā darbā.

Šuplinska teica paldies visiem pirmsskolas izglītības speciālistiem, kas atsaukušies ministrijas aicinājumam un tik kuplā skaitā ieradušies uz pirmo semināru. Ministre informēja, ka jau šobrīd tiek gatavoti grozījumi Ministru kabineta noteikumos par mācību līdzekļu definīciju, rosinot tos papildināt ar digitālajiem mācību līdzekļiem, spēlēm un citiem materiāliem, kas tiek izmantoti pedagoga ikdienas darbā. Sarunās ar pašvaldībām ir iezīmējies vēl kāds ļoti aktuāls jautājums – izglītības iestāžu nodrošinājums ar informācijas tehnoloģijām, datoriem, kas strauji noveco.

Tāpēc šim mērķim ministrija nākamajā ES fondu plānošanas periodā paredzējusi ievērojamu finansējumu. Liels uzsvars liekams arī uz pedagogu digitālās pratības pilnveidi, kam tiks atvēlēti līdzekļi, izveidojot arī digitālo datubāzi.

Runājot par pedagogu atalgojuma sistēmas pilnveidi, Šuplinska atgādināja, ka izglītības funkcija likumā deleģēta gan pašvaldībām, gan valstij, tāpēc pedagogi aicināti diskutēt gan par atalgojumu un darba slodžu pārskatīšanu, gan arī par to, kā starp valsti un pašvaldībām sadalāma atbildība par kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu un finansējuma efektīvu izmantošanu.

Šobrīd izglītības ministre jau tikusies ar vairāk nekā 70 Latvijas pašvaldībām, pārrunājot skolu tīkla, pedagogu nodrošinājuma, slodzes, atalgojuma, atbalsta sistēmas un daudzus citus jautājumus. Tiek pārrunātas un vērtētas arī izmaksas uz vienu izglītojamo atšķirīgos novados.

Pēc iegūtajiem datiem tiks vērtētas iespējas pārskatīt finansējuma modeli "nauda seko skolēnam". Jaunais finansējuma modelis plašākai sabiedrībai tiks prezentēts 2020. gada februārī, un nākamā gada sākumā detalizēti tiks skatīts arī pirmsskolas pedagoga slodzes finansēšanas modelis, norāda ministrija.

"Delfi" jau ziņoja, ka šoruden ministres izteikumi radio par bērnudārzu pedagogu algām raisīja neizpratni sabiedrībā. 25. septembrī Latvijas Radio raidījumā "Krustpunkti" Šuplinska sacīja, ka vēlas rosināt diskusiju par pedagogu slodzēm bērnudārzos, paužot viedokli, ka vidējās un augstākās izglītības posmā pedagogu gatavošanās process mācībām ir sarežģītāks nekā pirmsskolas pedagogam. Šuplinska nenoliedza, ka psiholoģiskā spriedze, strādājot bērnudārzā ar dažādu vecumu posmu audzēkņiem, ir izaicinājums, tomēr, viņasprāt, pedagogu līdziesaiste nav tik aktīva. Tāpēc ministre vēlas "sākt diskusiju par provokatīvu piedāvājumu", proti, pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošo slodžu dalīšanu.

"Piedāvāju neuzrādīt, ka tās ir 36 tikai pedagoģiskās darba stundas, bet nodalīt, ka varbūt puse ir pedagoģiskais, bet puse – pieskatīšanas darbs," sacīja Šuplinska. Vaicāta, kā tas ietekmēs pedagogu atalgojumu, viņa atbildēja, ka vēlas diskusiju par šādu piedāvājumu. Pēc ministres teiktā radio, "lai sagatavotos vienai vidusskolas stundai un augstskolas lekcijai, nepieciešams vairāk laika, zināšanu un prasmju nekā stundu sagatavot bērnudārzā. Arī kontaktstundu prasība vidējās izglītības posmā un vispārizglītojošās skolas posmā ir krietni lielāka nekā bērnudārzā. Svaru kausi nav saliekami vienā ciparā, kas adekvāts atalgojuma likmē vai stundu skaitā".

Pēc tam Saeimas deputāti Jūlija Stepaņenko, Karina Sprūde, Linda Liepiņa, Aldis Gobzems, Evija Papule (S), Regīna Ločmele-Luņova (S), Didzis Šmits, Ļubova Švecova (S), Vjačeslavs Dombrovskis (S) un Nikolajs Kabanovs (S) iesnieguši pieprasījumu ministrei "Par ministres publiskiem izteikumiem saistībā ar pirmsskolas pedagogu darba slodzi".

Pieprasījumā deputāti rakstīja, ka šādi ministres izteikumi rada neizpratni pedagogiem, vecākiem un pārējiem sabiedrības locekļiem, kā arī var liecināt par ministres neiedziļināšanos pirmsskolas pedagogu darba specifikā.

Deputāti atsaucās un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) 1. oktobra vēstuli Saeimas deputātiem, kurā paustas līdzīgas bažas. Pieprasījumā deputāti bija uzdevuši ministrei virkni jautājumu par pirmsskolas izglītību un ministres iecerēm, uz ko ministre arī bija sagatavojusi rakstiskas atbildes. Deputātu pieprasījums gan sēdes beigās balsojot tika noraidīts.

Šuplinska, kura bija gan iepriekš sagatavojusi rakstisku atbildi deputātiem, gan ieradusies uz komisijas sēdi, no savas medijos izteiktās idejas par diskusijas nepieciešamību par pirmsskolas pedagogu slodžu dalīšanu neatteicās un norādīja deputātiem uz viņas teiktā interpretēšanu ārpus konteksta.

Lai diskutētu par aktuālajiem pirmsskolas izglītības jautājumiem, 6. novembrī tiks rīkots seminārs, uzaicinot pašvaldību pirmsskolas izglītības speciālistus un vadību formulēt savus priekšlikumus un redzējumu par šī izglītības līmeņa sakārtošanu, deputātiem rakstiski bija atbildējusi Šuplinska.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!