Ceturtdien Saeima nodeva izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā Nacionālās apvienības deputātu iesniegtos grozījumus Likumā par svētku, atceres un atzīmējamām dienām. Tādējādi Saeimai būs jāvērtē, vai 11. novembri jeb Lāčplēša dienu padarīt par svētku dienu un attiecīgi brīvdienu, bet 1. maiju turpmāk iekļaut atceres un atzīmējamo dienu sarakstā, kas nav brīvdienas.
Par grozījumu nodošanu komisijai nobalsoja 43 deputāti, pret bija 29, bet atturējās pieci. Valdošās koalīcijas rindās par šo jautājumu ir atšķirīgi viedokļi, jo "Jaunās Vienotības" pārstāvji balsojumā atturējās, bet lielākā daļa "KPV LV" frakcijas deputātu kopā ar "Saskaņu" nobalsoja pret.
NA, iesniedzot Saeimā priekšlikumu par Lāčplēša dienas iekļaušanu svētku dienu sarakstā, to pamato ar faktu, ka 11. novembra nozīme kopš 1990. gada ir paplašinājusies, kļūstot par svētkiem, kuros piemin ne vien Lāčplēša kara ordeņa kavalierus un kara invalīdus, bet visus Latvijas brīvības cīnītājus, kā arī ir saistīts ar virkni oficiālu un neoficiālu pasākumu.
Vienlaikus rosinot no svētku dienu saraksta svītrot 1. maiju – Darba svētkus un Latvijas Republikas Satversmes sasaukšanas dienu un iekļaujot atceres un atzīmējamo dienu lokā, kopējais brīvdienu skaits nepieaugtu un tam nebūtu negatīvas ietekmes uz darba dienu skaitu gadā un budžeta ieņēmumiem, uzskata NA.
Debatēs pirms balsojuma par nodošanu komisijai NA deputāts Rihards Kols atgādināja, ka šis nav jauns ierosinājums un jau 12. Saeimā bijusi panākta vienošanās par tā pieņemšanu, taču jaunais Saeimas sasaukums to nepārņēma, tādēļ grozījumi tiek iesniegti no jauna.
Kols uzsvēra, ka 11. novembrī tiek godināti ne tikai senāku laiki karavīri, bet arī tie, kas Latviju aizstāv mūsdienās un arī starptautiskajās misijās. Turklāt sabiedrība jau pati šo dienu padarījusi par svētku dienu, pulcējoties lielā skaitā uz dažādiem pasākumiem, rīkojot parādes, tādēļ ir tikai pareizi tos padarīt arī par valsts svētkiem, sacīja Kols. "Tie ir svētki visiem, kas savu dzīvi saista ar Latviju," sacīja deputāts.
Viņš arī atzina, ka, samainot vietām 11. novembri un 1. maiju kā brīvdienu, tiktu ņemtas vērā darba devēju bažas. Taču arguments, ka 1. maijā vajag brīvdienu, jo sākas zvejas sezona vai baudāmi citi vaļasprieki, nav ņemams vērā, jo valsts svētkus nevar noteikt hobiju dēļ, sacīja Kols.
Pret grozījumu nodošanu komisijai balsot aicināja "Saskaņas" deputāts Nikolajs Kabanovs, kurš piekrita Kolam, ka 11. novembris ir nozīmīga diena un godīgi jāatzīmē, jo Latvijas armija arī šodien sargā mūsu neatkarību un dara to kopā ar sabiedrotajiem.
Tomēr, pieminot sēdes laikā pie Saeimas nama piketējošos mediķus, kuri prasa algas pieaugumu, Kabanovs sacīja, ka 1. maiju jāturpina atzīmēt kā Darba svētkus. Kabanovs arī sacīja, ka Latvijas karogā ir gan sarkanā, gan baltā krāsa, jo arī kreisās idejas bija Latvijas valsts dibināšanas pamatā, tāpēc nevajag aizmirst par 1. maiju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!