Turcijas bažas par drošības situāciju tās dienvidaustrumu daļā nav jārisina ar militāriem, bet ar politiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem, šādu nostāju pauda Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Turcija 9. oktobrī iebruka kurdu kontrolētajās teritorijās Sīrijas ziemeļaustrumos. Turcijas iebrukums kļuva iespējams pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps 6. oktobrī paziņoja, ka Sīrijā no robežas ar Turciju tiek atvilkti ASV karavīri, kas cita starpā bija arī garants tam, ka Turcija neuzbrūk Sīrijas kurdiem.
Savukārt Krievija panāca vienošanos ar Turciju par kopīgu patrulēšanu Sīrijas ziemeļaustrumos. Saskaņā ar Sočos, Krievijā, parakstīto vienošanos Turcijas spēki paliks pilnībā dislocēti rajonā, kur dzīvo galvenokārt arābi un kas bija Turcijas divas nedēļas ilgušās ofensīvas galvenais mērķis.
Vienošanās arī pieprasīta kurdu spēku atvilkšanu no Turcijas-Sīrijas robežas visā šīs robežas garumā, kas ir 440 kilometri, piespiežot kurdus atdot dažas no viņu galvenajām pilsētām un sagraujot viņu sapņus par autonomiju Sīrijā.
Kā norādīja ministrs, Latvija līdz ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir nosodījusi Turcijas militāro operāciju Sīrijas ziemeļaustrumos.
Rinkēvičs atgādināja, ka ES Ārlietu padome jau 2019. gada 14. oktobrī un Eiropadome 18. oktobrī pieņēma lēmumu par stingras nacionālās nostājas piemērošanu militāro eksporta licenču izsniegšanas jomā, kas balstīta uz ES kopīgo pozīciju par bruņojuma eksporta kontroli, kurā dalībvalstis apņemas nepiegādāt bruņojumu gadījumos, kad tas atstāj ietekmi uz reģionālo stabilitāti.
"Latvija pievienojās abiem minētajiem dokumentiem. Turklāt Latvija pēdējo divu gadu laikā uz Turciju nav izsniegusi militāro preču eksporta licences, norādīja ministrs," sacīja ministrs.
Tāpat Rinkēvičs norādīja, ka pieņemot zināšanai Eiropas Parlamenta 2019. gada 24. oktobra rezolūciju Par Turcijas militāro operāciju Sīrijas ziemeļaustrumos un tās sekām, "uzskatām, ka šī brīža uzdevums ir nodrošināt pilnīgu augstāk minēto ES Padomes secinājumu piemērošanu".
Tālākus ierobežojošus pasākumus ES Padome var apsvērt, raugoties uz situācijas turpmāku attīstību Sīrijas ziemeļaustrumos, sacīja Ārlietu ministrs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!