1920. gada vasarā Latvijas Neatkarības karš faktiski bija beidzies un visa Latvijas teritorija bija atbrīvota no naidniekiem. Tā, neiedziļinoties detaļās, ir rakstīts Latvijas vēstures grāmatās. Tomēr tas gluži nav tiesa – līdz pat 1920. gada rudenim turpinājās Latvijas nesaskaņas ar Lietuvu okupētā Ilūkstes apriņķa dēļ, kuras savā kulminācijā pārauga militārā sadursmē ar vairākiem ievainotajiem un vienu nogalinātu Lietuvas armijas karavīru.
"Tas nebija konflikts. Es tās drīzāk sauktu par nesaskaņām. Tie bija dabiskie robežu kārtošanas sarežģījumi, kas pastāvēja starp visām Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm. Tas nav nekas ārkārtējs. Līdzīgs konflikts mums gandrīz bija arī ar igauņiem. Tas, kā Latvijai pēc 1. pasaules kara attīstījās attiecības ar kaimiņvalstīm, bija vēl samērā gaiši un labi, citas valstis konfliktēja pamatīgāk," sarunā ar portālu "Delfi" kaimiņvalstu ķīvēšanos ap Ilūkstes apriņķi Sēlijā komentē vēsturnieks, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Ēriks Jēkabsons.
Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā par šīm nesaskaņām īpaši nerunāja. "Arī atjaunojot Latvijas neatkarību, mēs par šo notikumu aizmirsām. Bet tas jāatceras, mums ir jāzina savas valsts vēsture," uzsver Jēkabsons, skaidrojot, kādēļ teju nav pētījumu par nesaskaņām, kas saistītas ar Latvijas un Lietuvas robežas veidošanu.
Lietuva grib Daugavpili
1919. un 1920. gadā Neatkarības kara laikā Latvijas teritoriju no Sarkanās armijas palīdzēja atbrīvot vairākas mūsu kaimiņvalstis – igauņi cīnījās Vidzemē, poļi Latgalē, bet lietuvieši Ilūkstes apriņķī. Pēc cīņu beigām Lietuvas karaspēks Ilūkstes apriņķi nepameta līdz pat 1920. gada oktobrim, pētījumā "Lietuvas karaspēks Ilūkstes apriņķī 1919.–1920. gadā" raksta Jēkabsons.
1919. gada vasarā Latvijas armijas virspavēlniecība izteica Lietuvai pateicību par palīdzību Latgales atbrīvošanā, savukārt Lietuva izvirzīja teritoriālas pretenzijas uz Ilūkstes apriņķi un pat Daugavpili. Savukārt toreizējais Latvijas Ministru prezidents Kārlis Ulmanis 1919. gada jūlijā Lietuvas tirdzniecības un rūpniecības ministram Jonasam Šimkum skaidri lika noprast, ka nevēlas, lai lietuvieši ieņemtu Daugavpili.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
