Eiropas mediju telpu oktobra beigās pāršalca ziņa, ka Bulgārija izraidījusi augsta līmeņa Krievijas diplomātu aizdomās par spiegošanu Krievijas labā. Lai arī oficiāli nedz Bulgārija, nedz Krievija konkrētās personas identitāti nav atklājusi, zināms, ka runa ir par nu jau bijušo Krievijas vēstniecības Sofijā pirmo sekretāru Vladimiru Rusajevu. Šis ir tikai viens no pēdējo gados fiksētajiem daudziem gadījumiem, kad kāda Eiropas valsts no savas teritorijas izraida Krievijas diplomātisko darbinieku. Vienlaikus Eiropas valstu drošības struktūras arvien skaļāk uzsver – Kremlis maina savu darbības stratēģiju.
Sākotnēji Bulgārijas Ārlietu ministrija prasījusi Maskavai savu diplomātu atsaukt, taču Maskava uz šo prasību nav atbildējusi. Līdz ar to Bulgārija pieņēmusi lēmumu Krievijas diplomātu izraidīt, dodot viņam 24 stundas laika valsti atstāt, pēc kā diplomāts ar savu ģimeni ar tiešo reisu no Sofijas devies uz Maskavu, ziņoja vairāki Rietumu mediji. Visticamāk, Rusajevs bija Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās pārvaldes (GRU) darbinieks.
Runājot vispārīgi par procedūru, nevis konkrēto abu valstu gadījumu, Latvijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris portālam "Delfi" norādīja, ka diplomātiskajā tradīcijā ir pieņemami vairāki scenāriji – personas var tikt gan izraidītas no valsts, gan arī var tikt atsauktas, ja runa ir par diplomātu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
