Sestdien, 9. novembrī, aprit 30 gadu kopš Berlīnes mūra krišanas. Tas tieši un neatgriezeniski nozīmēja "ļaunuma impērijas" sabrukumu, komunisma tirānijai Eiropā tas bija beigu sākums, publiskā paziņojumā saka Baltijas valstu ārlietu ministri – Edgars Rinkēvičs, Lins Linkevičs no Lietuvas un Urmass Reinsalu no Igaunijas.
Berlīnes mūra sagraušana ļāva visām pakļautajām tautām atgriezties brīvas un demokrātiskas Eiropas saimē, paziņojumā uzsver ministri.
"Mēs svinam to, kā cerības uz brīvību atguva ne tikai vācu tauta, bet arī visi tie, kam aiz "dzelzs priekškara" desmitgadēm ilgi bija liegts taisnīgums. "Wir sind das Folk" ("Mēs esam tauta") – tā pirms trīsdesmit gadiem ielās gavilēja vācieši. Tas pats vēstījums vienā balsī izskanēja no Baltijas līdz Adrijas jūrai," norāda ministri.
"Mēs atceramies, ka brīvībai bija sava cena. Berlīnes mūris joprojām ir viens no drūmākajiem sašķeltas Eiropas simboliem. Daudzi par to atdeva dzīvību, un mēs esam viņiem mūžīgu pateicību parādā. Šodien visā pasaulē daudzi vēl cīnās par demokrātiju. Viņi mums vienmēr atgādinās, ka pastāv neatņemamas vērtības un principi, kas mums jāsargā. Mums jābūt vienotiem, nodrošinot, lai mēģinājumi sašķelt Eiropas nācijas un būvēt jaunus mūrus nekad negūtu panākumus. Eiropas vienotību un spēku nedrīkst uzskatīt par pašsaprotamu, jo tie prasa smagas pūles un viedus lēmumus," paziņojumā saka ministri.
Pirms 30 gadiem 1989. gada 9. novembrī krita Berlīnes mūris, kas desmitiem gadu sadalīja Vācijas galvaspilsētu un atgādināja par Dzelzs priekškaru, kas sadalīja visu Eiropu.
Berlīnes mūra krišana, kas reizē ir gan politisks, gan simbolisks pavērsiens, tiek uzskatīta par Aukstā kara beigām.
Padomju Savienība pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās zaudēja savu spēku un Austrumeiropas satelītvalstīs bija sākušās demokrātiskas pārmaiņas. Komunistu režīmi krita Polijā, Ungārijā un Čehoslovākijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
