Četri par, septiņi pret, divi atturējās – priekšlikums noraidīts. Ar šādu rezultātu otrdien Saeimas Budžeta un nodokļu komisijas sēdē klātesošie 13 deputāti noraidīja divu kolēģu no "Saskaņas" priekšlikumus enterālo un parenterālo barību smagi slimajiem pacientiem nodrošināt par valsts līdzekļiem pēc izrakstīšanas no slimnīcas.
Portāls "Delfi" jau iepriekš ziņoja, ka ieņēmumiem un izdevumiem nākamā gada budžeta plānā ir pieteikti divi priekšlikumi, kas paredz enterālās un parenterālās barības apmaksu pieaugušajiem ambulatorajā aprūpē. Abu iesniedzēju – deputātu Igora Pimenova (S) un Regīnas Ločmeles-Luņovas priekšlikumus pirmdien skatīja Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, vētījot
Trešdien likumprojektu galīgajā lasījumā skatīs Saeima un pieņems valsts budžetu. Valdība iepriekš, pagājušajā nedēļā, neatbalstīja nevienu opozīcijas priekšlikumu, arī enterālās un parenterālās barības apmaksu par valsts naudu.
Pacientu tiesību eksperte, zvērināta advokāte Solvita Olsena savukārt portālam "Delfi" norādīja, ka šajā gadījumā ir jārunā par cilvēka tiesību uz dzīvību aizsardzību un valsts pienākumiem cilvēka dzīvības aizsardzībai.
"Skaidrs, ka bads apdraud cilvēka dzīvību vistiešākā veidā, tāpēc valstij ir pienākums aizsargāt cilvēka dzīvību bada situācijā," viņa sacīja pēc tam, kad "Delfi" aicināja komentēt šo samilzušo problēmu, kurā daudzi pacienti nespēj atļauties enterālos un parenterālos barības maisījumus un, kā atklāja ārsti, mēdz badoties. Olsena uzsver, ka ir nepieļaujami, ka ir cilvēku grupas, kuras no bada nāves valsts aizsargā, piemēram, trūcīgie, bet ir cilvēku grupas, kuras valsts neaizsargā, proti, kā situācijā, kad badu rada speciālas pārtikas finansiāla nepieejamība.
Deputātus pārliecināt centās arī NVD
Portāls "Delfi" jau iepriekš kopā ar labdarības organizāciju "Ziedot.lv" īstenotās atbalsta akcijas "Stiprini stipros" rakstos un paliatīvajai aprūpei veltītā rakstu sērijā "Sāpju slieksnis" aktualizēja problēmu, ka bieži vien pacienti nespēj atļauties šo viņiem vienīgo pārtiku – medicīnisko uzturu, kas mēnesī viņiem izmaksā no 300 līdz 500 eiro. Nespējot atļauties pārtiku, pacienti vāc ziedojumus, arī ņem kredītus un pat badojas.
"Tas nav lieks pakalpojums, tas ir līdzeklis, lai varētu nodrošināt cilvēku turpmāko dzīvošanu. Ja šis papildus pakalpojums netiks nodrošināts, tos, kas tik tiešām nevar no saviem līdzekļiem nodrošināt klīnisko barošanu, gaida nāve. Tas nav joks, tas ir konkrēts rezultāts tai politikai, ko mēs tagad piekopjam. Es gribētu vismaz šo kļūdu uzlabot," Saeimas budžeta komisijas sēdē kolēģus pirmdien uzrunāja Pimenovs. Par šo problēmu viņš bija uzzinājis no kādas vēlētājas, kura pie viņa vērsās smagajā dzīves situācijā, un no portāla "Delfi" rakstiem.
Deputātus pārliecināt arī bija ieradies Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktors Edgars Labsvīrs. Viņš skaidroja, ka, NVD ieskatā, šo pārtiku varētu iekļaut valsts budžeta apmaksāto pakalpojumu klāstā. "Citiem vārdiem, vienkārši izsakoties, nav jēgas ārstēt insulta pacientus, ja pēc tam viņam no savas kabatas ir jāmaksā vairāki simti eiro mēnesī par enterālo vai parenterālo barošanu," skaidroja Labsvīrs.
NVD pēc pērnā gada nogalē Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārstu sūtītās vēstules Veselības ministrijai (VM) ar aicinājumu apsvērt medicīniskās pārtikas apmaksāšanu no valsts naudas aprēķināja, ka, lai to izdarītu, nepieciešams pusmiljons eiro. Sākumā VM šo pasākumu ierakstīja jaunās politikas iniciatīvās, bet drīz no tā trūkstošā finansējuma dēļ atteicās.
Kādas ir vēl cerības
Tiesa, arī pēc budžeta komisijas "nē" vārda Pimenovs un Ločmele-Luņova nav pilnībā atmetuši cerības. "Redziet, mēdz būt tādas nejaušības, ka starp izskatīšanu komisijā un izskatīšanu plenārsēdē maina savu viedokli vai nostāju, jo, piemēram, šokējoši apstākļi tiek atklāti, kas pirms tam sabiedrībai nebija zināmi," sacīja Pimenovs.
Savukārt Ločmele-Luņova nepieciešamo finansējumu šīs pārtikas apmaksai meklēt nolēmusi citur. "Es ļoti lūgšu Veselības ministriju izdalīt to summu apropriācijas ietvaros, jo viņiem šogad paliek pārpalikums. Pārpalikums Veselības ministrijai šogad būs trīs miljoni eiro," sacīja Saeimas deputāte un paskaidroja: "Valsts var ieplānot, kādi būs ieņēmumi gada ietvaros, bet tie ir tikai gaisā rakstīti cipari, jo mēs nezinām, kā reāli attīstīsies ekonomika un kā cilvēki reāli maksās nodokļus. Tendence ir tāda, ka pēdējos gados ieņēmumi pārsniedz plānoto, cilvēki labi maksā nodokļus, valsts labi iekasē nodokļus, tāpēc rodas pārpalikums".
Pacientu tiesību eksperte Olsena norāda, ka bada dēļ Latvijā neviens nedrīkstētu ciest vai mirt: "Ja cilvēks ir saslimis ar slimību, kuras dēļ parasta pārtikas lietošana nav iespējama, cilvēka dzīvība ir jāaizsargā ar citiem pieejamiem līdzekļiem, proti, jāgarantē, ka šis cilvēks var saņemt medicīnisko pārtiku".
Proti, cilvēka dzīvības aizsardzību Latvijā nodrošina ar daudz un dažādiem līdzekļiem, valsts šim mērķim tērē ievērojamus līdzekļus, piemēram, ārstējot neatliekami saslimušos ar medikamentiem un iekārtām. "Tāpēc pateikt, ka tos, kam dzīvības aizsardzībai vajadzīga pārtika, neaizsargāsim, bet tos, kam dzīvības aizsardzībai vajadzīgi medikamenti, nodrošināsim, ir nevienlīdzīga attieksme pret cilvēktiesību īstenošanu visiem. Nevar būt situācija, kad salīdzināmās situācijās, proti, dzīvības apdraudējuma gadījumā, aizsardzība ir saistīta ar tai nepieciešamo un vienlaikus pieejamo līdzekli," norāda Olsena.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
