'Atbrīvošanās no carisma un baroniem' – arodbiedrības prasa saglabāt 1. maija brīvdienu  (55)

Jau ziņots, ka Saeima pagājušā nedēļā nodeva izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā Nacionālās apvienības deputātu iesniegtos grozījumus Likumā par svētku, atceres un atzīmējamām dienām. Tas nozīmē, ka Saeimai būs jāvērtē, vai 11. novembri jeb Lāčplēša dienu padarīt par svētku dienu un attiecīgi brīvdienu, bet 1. maiju turpmāk iekļaut atceres un atzīmējamo dienu sarakstā, kas nav brīvdienas.

"Darba svētki ir starptautiska mēroga darbinieku solidaritātes diena, kuras jēga ir cienīgs darbs un darba apstākļi, un tā ir oficiāla brīvdiena aptuveni 80 pasaules valstīs. 1. maijam ir īpaša nozīme Eiropas demokrātijā, taču šis datums nenozīmē tikai manifestācijas un protestus – šī diena Latvijas darbiniekiem ir arī iespēja vairāk pievērsties darba un ģimenes dzīves saskaņošanai," paziņojumā presei vēsta LBAS.

Uz pirmo Satversmes sapulci pulcējās deputāti no Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales. Tā laika Latvijas Republika nodrošināja demokrātiju un neatkarību – iestājās par astoņu stundu darba dienu, cienīgu darba samaksu un sociālajām garantijām.

"Tieši pirmais Latvijas parlaments, mūsu Satversmes tēvi, iedibināja normālu politiku attiecībā pret darba devējiem un darbiniekiem, un sieviešu tiesībām. LBAS atbalsta gan 1. maija, gan 11. novembra godināšanu, taču kategoriski iebilst pret šo vēsturiski nozīmīgo datumu pretnostatījumu. Turklāt LBAS uzskata, ka ir daļa uzņēmēju, kuriem tieši brīvdienās palielinās iespēja papildus nopelnīt," teikts paziņojumā.

"LBAS uzskata, ka jau sen bija laiks pieņemt lēmumu par 11. novembri kā svētku dienu. Žēl, ka ir pagājuši vairāk nekā 100 gadi, kad šis jautājums tiek risināts. Neuzskatām, ka ir pareizi rīkoties tā, ka iedosim kādam kaut ko tikai tad, kad kādam citam atņemsim, tādēļ svētku dienai ir jābūt gan 1. maijā, gan 11. novembrī," uzskata LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

LBAS norāda, ka Saeimas deputātu iniciatīva – no svētku dienu saraksta izslēgt 1. maiju – ir pārsteidzīga.

"Rada izbrīnu tas, ka Saeimas deputāti nav izvērtējuši Raiņa iniciatīvu sasaukt Latvijas pirmo parlamentu tieši šajā dienā, kas lika pamatus demokrātisko tiesību un vārda brīvības attīstību Latvijā. Satversmes sapulces sasaukšanu 1920. gada 1. maijā rosināja viens no Latvijas valsts pamatlicējiem Rainis, un to atbalstīja Satversmes sapulces vairākums, mūsu konstitūcijas tēvi. Šis datums nozīmē Latvijas atbrīvošanos no carisma, vācu baronu un rātskungu kundzības. 1. maijs saistās arī ar tiesībām tautai referendumā izlemt galvenos jautājumus," atgādina arordbiedrības.

Baldzēns atgādina, ka referenduma ideju pārņēmām no Šveices, taču Šveicē tiesības vēlēt parlamentu sievietes ieguva tikai 1971. gadā. Savukārt Latvijā jau 1905. gadā pašvaldības līdztiesīgi vēlēja kā sievietes, tā vīrieši.

LBAS priekšsēdētājs norāda, ka ir jāatceras, ka Rainis īpaši steidzināja savas lugas "Daugava" iznākšanu, lai tā drukātā veidā paspētu nokļūt līdz Latvijas brīvības cīņu karavīriem, un šī luga tiešām bija iedvesmas avots karavīriem cīņā pret Bermontu, kā to savā grāmatā apliecina vēsturnieks Uldis Ģērmanis.

"Tie, kuri uzskata, ka Latvija nevar atļauties vēl vienu svētku dienu šajā vēsturiski nozīmīgajā dienā, nezina to, ka Latvijā, salīdzinot, piemēram, ar Vāciju, darbinieki saņem par 3% mazāku IKP daļu, kas nozīmē veselu miljardu eiro nākamā gada budžetā. Ja kāds vēlas saglabāt šo disproporciju par labu kapitālam, tā ir viņu izvēle, " saka LBAS priekšsēdētājs un atgādina, ka Latvijā svētku dienām ir jābūt gan 1. maijā, gan 11. novembrī, "un pretstatīt šos datumus var tikai tie, kas nezina vai ir aizmirsuši Latvijas vēsturi."