Ja Igaunija un Lietuva var, jāspēj arī Latvijai – arodbiedrības par budžetu  (24)

LBAS norāda, ka nākamā gada budžetā valdība ir nolēmusi paaugstināt diferencēto neapliekamo minimumu no 250 eiro mēnesī līdz 300 eiro. Valstij šis lēmums izmaksā 32 miljonus eiro. "Ja budžetā jau būtu izpildīti šīs valdības, šīs Saeimas lēmumi un likumi par pedagogu un mediķu darba samaksu, tad viss būtu pareizi, vienīgi vēl vajadzētu paaugstināt minimālo algu līdz 500 eiro mēnesī, kā to savās pirmsvēlēšanu programmās bija ierakstījušas divas partijas – Jaunā konservatīvā partija un "Attīstībai/Par"," lēš Baldzēns.

Šobrīd mātei vai tēvam, kura apgādībā ir viens bērns, neapliekamais minimums ir 250 eiro mēnesī un atvieglojums 230 eiro, bet, ja viņi saņem 430 eiro minimālo algu, tad nevar izmantot visu atvieglojumu summu (paliek pāri 50 eiro). Šo atlikumu palielinot līdz 100 eiro, viņi neiegūst ne eiro centa. Tāpēc tieši šiem mazāk turīgajiem ir svarīga minimālās algas paaugstināšana, jo tad var izmantot šos atvieglojumus, aprēķinājusi LBAS.

Šobrīd LBAS priekšlikums ir paaugstināt minimālo algu līdz 500 eiro mēnesī, un "uz rokas" minimālo algu saņemt 406 eiro mēnesī. Tas ir krietni vairāk, nekā valsts budžetā piedāvā valdība – 366 eiro. "Mēs ietaupītu 32 miljonus eiro, kurus nebūtu valstij jānoraksta zaudējumos, rezultātā vēl valsts budžetā ienāktu 4,2 miljoni (IIN) un plus vēl četras reizes lielāka summa pašvaldībām, papildus iegūstot no minimālās algas saņēmējiem akcīzi, PVN. Tātad, būtu iespēja atrisināt civilizēti ne tikai brīvpusdienu jautājumu, bet vēl paliktu nauda citām vajadzībām," vēsta Baldzēns.

LBAS norāda, ka jāņem vērā, ka Igaunijā minimālā alga nākamgad būs 580 eiro un neapliekamais minimums 500 eiro mēnesī visiem, savukārt Lietuvā – 607 eiro minimālā alga un neapliekamais diferencētais minimums 400 eiro.

"Tādēļ, ja Latvijā minimālā alga būtu 500 eiro un neapliekamais minimums 250 eiro, tas vienalga salīdzinoši būtu ļoti pieticīgs rezultāts, kas nekādi nevarētu graut mūsu uzņēmēju konkurētspēju, bet varētu uzlabot darbinieku pirktspēju un valsts ieņēmumus," norāda Baldzēns.

LBAS uzsver, ka pie vienādas pirktspējas (dārdzības izlīdzinājuma) mūsu minimālā alga valdības piedāvājumā nākamgad ir 366 eiro, bet Lietuvā 535,6 eiro, Igaunijā – 506,30 eiro.

"Sasummējot šos ieguvumus – 32+4,2+16,8 miljoni – un 29 miljonus eiro noziedzīgi iegūto līdzekļu, ko ar tiesas lēmumu ieskaitīja valsts budžetā, to var novirzīt pedagogiem, policistiem, mediķiem, VID darbiniekiem, tostarp arī sociālajai rehabilitācijai un veselības aprūpei Latvijā ukraiņu karavīriem, viņu ģimenes locekļiem, cilvēkiem no kara darbības zonas," uzskata Baldzēns.

"Delfi" jau ziņoja, ka 14. novembrī Saeimā pieņemtā nākamā gada konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 9,9 miljardu eiro un izdevumi – desmit miljardu eiro apmērā. Savukārt pamatbudžeta ieņēmumi 2020.gadā paredzēti 6,9 miljardi eiro, bet izdevumi – 7,2 miljardi eiro, informē Saeimas Preses dienests.

2020. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,3 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt IKP pieaugums 2020. gadā prognozēts 2,8 procentu apmērā.

Ministrijās ir pārskatīti līdzšinējie izdevumi, un nākamgad no šiem līdzekļiem pieaugums plānots visām nozarēm. Pieaugs zemākās algas, līdz 300 eiro palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums, savukārt pēc gada plānota minimālās darba algas palielināšana līdz 500 eiro mēnesī.

Nākamgad papildu finansējums 228,7 miljonu eiro apmērā novirzīts sociālajai jomai, un viens no pasākumiem ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielinājums personām ar invaliditāti. Tas plānots 80 eiro apmērā līdzšinējo 64,03 eiro vietā, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 122,69 eiro līdzšinējo 106,72 eiro vietā. Līdz ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta pieaugumu, palielināsies arī invaliditātes pensijas minimālais apmērs.

Tāpat no nākamā gada būs lielāka minimālā vecuma pensija. Tā vairs nebūs atkarīga no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, bet tās aprēķināšanā par pamatu ņems aprēķina bāzi, ko noteiks valdība un kas vispārējā gadījumā plānota 80 eiro apmērā.

Ar nākamo gadu virkne pabalstu vairs nebūs saistīti ar minimālo mēneša darba samaksu. Tas skars valsts garantētos uzturlīdzekļus, kā arī minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnu uzturam audžuģimenēs.

Valsts garantēto uzturlīdzekļu apmērs būs noteikts likumā, savukārt uzturlīdzekļu apmēru par audžuģimeņu bērniem noteiks Ministru kabinets. Uzturlīdzekļu apmērs turpmāk saglabāsies līdzšinējā apmērā, un atkarībā no valsts ekonomiskās situācijas un budžeta iespējām pabalstu apmērus varēs pārskatīt.

Nākamajā gadā papildu līdzekļi tiks novirzīti darba samaksas palielināšanai, tostarp 60 miljoni eiro atalgojuma paaugstināšanai ārstniecības personām, 23 miljoni eiro pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes palielināšanai, 2,3 miljoni eiro probācijas dienestā nodarbinātajiem un tiesu darbiniekiem, 10,7 miljoni iekšlietu sistēmas darbinieku atalgojuma paaugstināšanai, 8,3 miljoni kultūras darbinieku algām.

Papildu līdzekļi 4,3 miljonu eiro apmērā nākamgad paredzēti kompensējamiem medikamentiem un trīs miljoni - reto slimību pacientu ārstēšanai.

7,8 miljonus eiro plānots papildus novirzīt autoceļu sakārtošanai, savukārt 5,9 miljonus eiro mediju darbības pilnveidošanai, tostarp sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus un informatīvās telpas stiprināšanas pasākumiem. Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai paredzēts 1,1 miljons eiro.

Pašvaldībām to funkciju veikšanai nākamgad plānots finansējuma pieaugums 63,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,6 procentiem vairāk nekā 2019.gadā, un tas ietver līdzekļus gan pedagogu algu nodrošināšanai, gan ceļu sakārtošanai.

Nākamgad, turpinot ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus, plānots stiprināt nodokļu administrācijas iesaisti godīgas uzņēmējdarbības veicināšanā, paredzot tai tiesības nodokļu maksātājus informēt par potenciālo darījumu partneru riskiem pievienotās vērtības nodokļa jomā. Tāpat plānoti pasākumi, lai nodrošinātu ērtu un ātru publisku pieejamību uzņēmumu reģistrācijas informācijai bez maksas.

Nodokļu jomā nākamgad lielāka nodokļa likme būs par azartspēļu automātiem, ruletēm, kāršu un kauliņu spēlēm. Tāpat nodokļa likme pieaugs par atsevišķu dabas resursu ieguvi un tiks ieviests nodoklis par atkritumu sadedzināšanu, savukārt atcelts nodokļa atbrīvojums par dabas resursu izmantošanu elektroenerģijas ražošanā vai koģenerācijā.