Aizvadītajā gadā Latviju nav žēlojuši skandāli, afēras, kukuļi un karteļi, tomēr jāatceras, ka Latvija ir svarīgāka par blēdībām, šodien Latvijas Republikas Proklamēšanas 101. gadadienas ekumeniskajā dievkalpojumā teica Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.
Savā runā arhibīskaps pieminēja Bībeles stāstu par Jēzus un apustuļu naudas maku, kura turētājs bija Jūdass, kurš zaga no tā naudu. "Kaut gan mūsu dabīgā taisnības izjūta priekšplānā liek ieraudzīt jūdasus un viņu kauna darbus, apustuļu naudas maks ļāva sākties vislielākajam labumam cilvēces vēsturē," teica Vanags.
Viņš teica, ka aizvadītais gads mūs nav žēlojis no "jūdaiskiem notikumiem", un ziņu virsraksti bieži vēstīja par skandāliem, afērām, kukuļiem, karteļiem, komponentēm un tamlīdzīgām lietām. "Tas bija ļoti sāpīgi," uzsvēra Vanags, lūdzot sabiedrību nepazaudēt realitātes izjūtu.
"Latvija tāpat kā apustuļu naudasmaks ir kaut kas daudz lielāks par Jūdasa blēdībām. Tā ir zeme, kuru mums deva Dievs, lai mēs kā tauta izdzīvotu cauri gadsimtiem un režīmiem. Tā ir valsts, kuru ar savu dzīvību izpirka brīvības kareivji. Tās ir mājas, kuras ar darbu un lūgšanām izveidoja neskaitāmi lieliski cilvēki. Varbūt citām tautām ir citas zemes un iespējas, Latviešu vienīgā un pēdējā iespēja ir Latvijas zemē latviešu valsts, kurā visu tautību uzticīgi pilsoņi var veidot labu, brīvu un cienīgu dzīvi -priekš visiem," uzsvēra arhibīskaps.
Viņš teica, ka šo dienu jāsvin, redzot daudzos Latvijas cilvēkus, kas uzticīgi, čakli un radoši ir darījuši savu darbu, sekojuši savam aicinājumam, pildījuši savu pienākumus - sākot no vecmātēm un māsiņām dzemdību nodaļā līdz apbedīšanas firmu darbiniekiem un kapu pārraugiem, no jauniem vecākiem bērnistabā līdz rūdītiem karavīriem, viņus sargājot. "Biznesā, zinātnē, valsts pārvaldē, izglītībā, un dienestos, kas Jūdasa darbus izvelk gaismā, tāpat kultūrā, baznīcā, visur - 18. novembris ir īsto mācekļu nevis jūdasu svētki," teica Vanags.
Latvijas sabiedrībai ir nepieciešama kopības sajūta, kas mūsu nāciju padarīs stiprāku, uzrunā teica Vanags.
Vanags savā runā norādīja, ka visai Latvijas sabiedrībai un valsts nākotnei ir vajadzīga kopības izjūta.
"Ne sodi motivē iziet no ēnu ekonomikas un parādiem, bet kopības sajūta. Apziņa, ka tie, kas pārvalda maku ir ar mani, nevis pret mani," teica Vanags.
Viņš uzsvēra, ka nācija top stipra, kad rūpējas par vājajiem, un bagāta, kad rūpējas par nabagiem - lai to paveiktu, nācijai ir jāatgriežas pie kopības izjūtas un vienotas identitātes.
Vanags pauda, ka Eiropas valstis šķiet savu identitāti zaudējušas, ejot uz vienu kopīgu Eiropas identitāti - "svešinieki tiek aicināti starp mums kopt jebkādu identitāti, kādu vēlas," teica Vanags, piebilstot, ka valstī ir vajadzīga vienota identitāte. Viņš norādīja, ka kopības trūkums vienā valstī veido nesaskaņas, un aicināja Latviju atgriezties pie "sava stāsta", norādot, ka tad "mēs būsim gana stipri, lai teiktu svešiniekam - nāc, dalies mūsu mērķos un mūsu stāstos".
Viņš aicināja latviešiem kopības sajūtu balstīt vēlmē celt un attīstīt savu valsti. Vanags uzsvēra, ka "ar tādu identitāti mēs pastāvēsim un, ja būs atkal jākrīt, tad mēs atkal celsimies!"
Vanags arī norādīja, ka mums valsts nav jāizcīna Nāves salā vai Cēsu kaujās, bet mūsu mērķis ir, neskatoties uz peripetijām un naudas trūkumam, radīt vienotu nākotni.
Viņš teica, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvijas iedzīvotāji neatrod kopējo stāstu, ir aizvainojums, norādot, ka tas ir arī mūsu lielākais ienaidnieks, jo liek mums justies kā upuriem, savukārt upura apziņa dara mūs ievainojamus.
Vanags arī uzsvēra, ka mūs negaida vienkāršāki laiki, bet vēl lielāki izaicinājumi - piemēram, klimata pārmaiņas, kā arī kultūras un vērtību pārmaiņas. Viņš teica, ka mums ir jārīkojas apsvērti un gudri, ieguldot zinātnē un nākotnē.
Jau ziņots, ka šodien tiek svinēta Latvijas Republikas proklamēšanas 101.gadadiena. Latvijas Republika tika proklamēta 1918.gada 18.novembrī plkst.16 Otrajā pilsētas teātrī, tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī.
Latvijas Tautas padome, atzīdama sevi par vienīgo augstākās varas nesēju Latvijas valstī, pasludināja, ka "Latvija, apvienota etnogrāfiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme, Latgale), ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski republikāniska valsts, kuras Satversmi un attiecības ar ārvalstīm noteiks tuvākā nākotnē Satversmes Sapulce, sasaukta uz vispārēju, abu dzimumu tiešu, vienlīdzīgu, aizklātu un proporcionālu vēlēšanu tiesību pamata".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!