Divas Saeimas opozīcijas frakcijas un aiz tām stāvošās partijas sliecas atbalstīt parakstu vākšanu par 13. Saeimas atlaišanu, lai gan pagaidām vēl nav līdz galam skaidra to rīcības taktika. Tikmēr valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV) to vērtē kā normālu demokrātisku parādību, nekādus lēmumus pārskatīt negrasās, bet sola kļūt prasīgāks pret ministru darbu.
Jau ziņots, ka Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pagājušā nedēļā nolēma parakstu vākšanai reģistrēt gan biedrības "Varu Latvijas tautai", gan Centra partijas Saeimas atsaukšanas ierosināšanas iniciatīvu.
Parakstu vākšanas termiņš noslēgsies 2020. gada 14. novembrī. Ja likumā noteiktajā termiņā tautas nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamais parakstu skaits – 154 865 – tiks savākts, par šo jautājumu būs jānotiek tautas nobalsošanai.
Dažu dienu laikā savākti jau vairāk nekā 20 000 parakstu, un svētku brīvdienās plašas diskusijas par šo jautājumu izvērtās arī sociālajos tīklos.
Savukārt otrdien Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) nolēmusi 28. novembrī rīkot protesta akciju pie Saeimas, tās laikā prasot parlamenta atlaišanu, izsakot neuzticību veselības ministrei Ilze Viņķelei (AP) un lūdzot prezidentam atgriezt otrreizējai caurlūkošanai 2020. gada budžetu. Līdztekus protesta akcijai CVK tiks iesniegts LVSADA ierosinājums rīkot parakstu vākšanu referenduma rosināšanai par priekšlaicīgu Saeimas atlaišanu
"Es pats personīgi parakstīšos," sarunā ar portālu "Delfi" otrdien sacīja "Saskaņas" valdes priekšsēdētājs un Saeimas frakcija vadītājs Jānis Urbanovičs. Viņš teica, ka frakcijā pirmdien pārrunāts jautājums par parakstu vākšanu, lai rosinātu tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu, un kolēģi to uztverot ar "sapratni un simpātijām".
Konkrētu lēmumu par turpmāko rīcību partijas valde pieņemšot 3. decembrī valdes sēdē, taču lēmums drīzāk būs "nevis vai, bet kā", tā par partijas iespējamo atbalstu parakstu vākšanai sacīja Urbanovičs.
Viņš atzina, ka frakcijā ir atbalstošs noskaņojums, jo iemesli sabiedrības neapmierinātībai ir labi saprotami Saeimas opozīcijai, kura tos pašus iemeslus ir norādījusi valdošajai koalīcijai debatēs Saeimā.
Savukārt "Saskaņas" pārstāvis, Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš jau piektdien savā feisbuka profilā, raksturojot nākamā gada budžeta pieņemšanas procesu Saeimā, ierakstījis: "Es šajā laikā pateiktu tikai vienu frāzi: "Kaunu esat zaudējuši?!", turklāt norādīšu, ka tā ļoti labi pauž manu attieksmi gan pret budžetu kopumā, gan koalīciju. Manuprāt (un ne tikai manuprāt), ir pienācis laiks padzīt šo Saeimu pie visiem velniem! Mums visiem, visiem Latvijas iedzīvotājiem, atklāti saka – mums uz jums ir nospļauties! Varbūt pietiks?!"
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars portālam "Delfi" sacīja, ka apvienotajā valdes un Saeimas frakcijas sēdē par šo jautājumu tiks lemts trešdien. Tavars personīgi pats vēl neesot parakstījies, taču norāda, ka Saeima, kas pati nepilda savus pieņemtos likumus un lēmumus, nav laba Saeima.
Tavars bija atturīgs jautājumā par to, vai ZZS varētu atbalstīt to parakstu vākšanu, kas jau iesākta pagājušā nedēļā, taču, ja "pedagogi un mediķi" rosinās, tad situācija būšot jau citāda. "Tik liels nihilisms nav vēl redzēts," tā Tavars raksturoja valdošās koalīcijas rosināto valsts finansējuma pieaugumu partijām.
Otrdien pēc valdības sēdes un jau pēc mediķu arodbiedrības pieņemtā lēmuma uz "Delfi" jautājumu, kā komentē šo procesu un vai sekos kāda rīcība, Kariņš atbildēja, pievēršoties veselības aprūpes sistēmai.
"Es ilgstoši esmu uzklausījis no veselības ministres, ka vajag vairāk naudas un ka ir jāceļ nodokļi. Manuprāt, tas neatrisinās visas problēmas. Nauda ir viena lieta, un nenoliedzami ir svarīgi atrast papildu finansējumu šai nozarei, un apstiprinātajā budžetā vairāk nekā 60 miljoni eiro ir jau šai nozarei papildus piešķirti. Tas nozīmē, ka pēdējos trijos gados tā summa tuvināsies apmēram 400 miljoniem jaunas naudas nozarē. Bet ko mēs vērojam? Sistēma diemžēl nav proporcionāli uzlabojusies," sacīja Kariņš.
Tādēļ viņš no ministres Ilzes Viņķeles (AP) sagaida skaidrību par to, kuras algas pieaugs pēc papildu naudas piešķiršanas, kā uzlabosies pakalpojumu pieejamība pacientiem un kas valstij jādara, lai nodrošinātu, ka pēc slimnīcu reformas tajās pietiktu darbinieku.
"Mums jāvirzās prom no tā, ka tas ir tikai naudas jautājums. Sistēmai ir trūkumi jeb, pieklājīgi sakot, izaicinājumi, kas ir jāuzlabo, un šis ir ministres tiešais pienākums. Es kļūšu par prasīgāku premjeru, un, lai daudz konkrētāk skaidro un piedāvā risinājumus. Tas ir tas, kas mums kā sabiedrībai nepieciešams – skaidrs virziens, skaidra rīcība, skaidras atbildes," sacīja Kariņš.
Pēc tam uz atkārtotu žurnālistu jautājumu par vērtējumu sabiedrības noskaņojumam un iespējamai Saeimas atlaišanai Kariņš atbildēja, ka viņam esot maz kas sakāms, jo "demokrātiskā sabiedrībā tā ir katra cilvēka brīva izvēle".
Veselības ministre Viņķele pēcāk sarunā ar "Delfi" par premjera teikto par lielāku prasīgumu pret ministriem sacīja, ka to uztver kā atbalstu un sagaida to no premjera jau tuvākajā laikā, kad nāks uz valdību ar iespējamiem pārmaiņu risinājumiem veselības aprūpes sistēmā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
