Latviešu grupiņas bērnudārzos – diskusijā Saeimā atklājas, ka pašvaldības nepilda likumu  (84)

Nacionālās apvienības deputāti iesnieguši grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas nosaka, ka vietējai pašvaldībai ir pienākums nodrošināt pirmsskolas izglītības programmu apguvi valsts valodā visās pirmsskolas izglītības iestādēs, kas atrodas tās administratīvajā teritorijā, tajā skaitā arī pirmsskolas izglītības iestādēs, kas realizē pirmsskolas izglītības programmas mazākumtautību valodā, ja to pieprasa bērna vecāki.

Kopā ar šiem iesniegti arī grozījumi Izglītības likumā, kas nosaka kārtību, kādā pašvaldības padotībā esošās izglītības iestādes finansējamas no budžeta, ievērojot to, lai pirmsskolas izglītības iestādes tiktu finansētas tādā apjomā, lai katram bērnam, kura dzīvesvieta ir deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, tiktu nodrošināta iespēja iegūt pirmsskolas izglītību valsts valodā.

Pēc nepilnu stundu garas diskusijas ar jomas lietpratējiem komisijas pārstāvji nobalsoja par abu grozījumu virzīšanu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Pret balsoja tikai "Saskaņas" pārstāvis Edgars Kucins, kamēr otra šīs frakcijas pārstāve Evija Papule balsojumu brīdī nebija telpā.

Deputāti, kas iesniedza likumu grozījumus, to nepieciešamību pamato ar situāciju, kurā bērna vecākiem, kuri vēlas sūtīt bērnu bērnudārzā ar apmācību latviešu valodā, pašvaldība, aizbildinoties ar vietu trūkumu, kā vienīgo risinājumu piedāvā vietu mazākumtautību pirmsskolas izglītības iestādē, kas realizē pirmsskolas izglītības programmas mazākumtautību valodās. Ar šo grozījumu pieņemšanu jebkurai pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādei būs pienākums nodrošināt bērnam pirmsskolas izglītības apguvi valsts valodā, uzskata NA pārstāvji.

NA pārstāvis Raivis Dzintars komisijas sēdē sacīja, ka jau iepriekšējā Saeimas sasaukuma laikā tika pieņemti būtiski lēmumi, lai īstenotu pilnīgu pāreju uz mācībām valsts valodā un novērstu segregētu skolu sistēmu. Tāpēc tagad NA, apzinoties, ka nepieciešams laiks un diskusijas, vēlas aicināt Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) izstrādāt plānu, kā pilnībā pāriet uz valsts valodu izglītības sistēmā. Tā kā vietas bērnudārzos ir problēma daudzviet Latvijā un latviešu bērniem nākas iet mazākumtautību bērnudārzos, it īpaši lielajās pilsētās – Rīgā, Daugavpilī, tad deputāti rosina problēmu risināt no šī gala. Kopumā Latvijā rindā uz vietu bērnudārzos ir 7,5 tūkstoši gaidītāju, no tiem vairāk nekā tūkstotis Rīgā.

Sākoties diskusijai par likumu grozījumiem, Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone uzreiz vērsa uzmanību uz to, ka Izglītības likuma 9. panta pirmā daļa jau tagad paredz, ka valsts, pašvaldību un valsts augstskolu izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā, līdz ar to pašvaldībām ir jānodrošina izglītības programmas valsts valodā visās izglītības iestādēs. Tādējādi iznāk, ka likuma grozījumi tikai vēlreiz apstiprinātu to, kas jau likumā ir ierakstīts.

Taču 9. panta otrajā daļā teikts, ka citā valodā izglītību var iegūt izglītības iestādēs, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē, tāpēc dzīvē redzams dažāds traktējums, un šie grozījumi tapuši, lai to novērstu, sacīja Dzintars.

IZM pārstāve Olita Arkle deputātiem pauda viedokli, ka ministrija atbalsta šo grozījumu būtību, veidojot divplūsmu izglītību arī tagadējās mazākumtautību pirmsskolas izglītības iestādēs, kur patlaban mācības notiek tikai mazākumtautību valodās. Tomēr vienlaikus jādomā gan par higiēnas prasībām atbilstošu telpu, gan pedagogu nodrošinājumu, jo ne visi no esošajiem pirmsskolas pedagogiem var nodrošināt bilingvālu izglītību.

Ministrijas pārstāve deputātus iepazīstināja ar statistiku šajā jomā, kas rāda, ka 457 bērnudārzos mācības ir tikai latviešu valodā, 113 ir gan latviešu, gan mazākumtautību valodā, 62 ir tikai krievu valodā, bet vienā bērnudārzā Daugavpilī tikai poļu valodā. Kopumā bērnudārzos ir 3419 grupas latviešu valodā, 927 grupas krievu valodā, sešas – poļu. Krievu valodā bērnudārzos mācās 17 864, bet latviešu valodā 65 947 bērni.

Arkle atgādināja, ka jau šajā mācību gadā pirmsskolā, sākot no 1,5 gadu vecuma, ir uzsākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.

Arī Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča pauda atbalstu grozījumu idejai un piebilda, ka to vajadzētu paplašināt arī uz privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm, jo Izglītības likuma 9. pants attiecas tikai uz valsts un pašvaldību iestādēm.

Par situāciju šajā jomā galvaspilsētā deputātus informēja Rīgas domes izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Anita Pēterkopa minot, ka no 146 pirmsskolas izglītības iestādēm Rīgā latviešu valodā māca 72, divas plūsmas ir 39, bet 35 mācības notiek tikai krievu valodā. Rīgas pašvaldības pārstāve atzina, ka pašvaldība būtu gatava īstenot šo grozījumu ideju un diskusija var būt tikai par termiņiem. "Nevajag revolūcijas taisīt," sacīja Pēterkopa, piedāvājot triju gadu pārejas termiņu. Viņa arī norādīja uz labi zināmu problēmu visa valstī – pedagogu trūkumu.

Triju gadu termiņam gan iebilda Vilsone sakot, ka nevar ierakstīt likuma pārejas noteikumos kaut ko tādu, kas jau likumā ir un ko var īstenot tagad. "Tad jau iznāk, ka mēs visu laiku pārkāpjam likumu," atzina Pēterkopa. Dzintars uzsvēra, ka tieši tādēļ ir jāpanāk, ka tas ir saistoši pašvaldībām no nākamā gada.

Dzintara teikto papildināja arī sēdē klātesošais Rīgas domes NA frakcijas vadītājs Dainis Locis, kurš atgādināja, ka frakcija domē regulāri aktualizē šo problēmu. "Likums jau to nosaka, un tas ir tikai politiskās gribas jautājums," sacīja Locis.

Starp sēdē klātesošajiem raisījās arī diskusija par to, vai var licencēt izglītības programmu bez bērniem, vai to var darīt tikai pēc pieprasījuma. Juhņēviča norādīja, ka licencēt programmu var arī bez bērniem, un gada laikā ir jāsavāc bērni programmas īstenošanai.

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ināra Dundure pauda atbalstu šiem grozījumiem piebilstot, ka tie būtu jāattiecina uz visām izglītības iestādēm, nedalot pēc dibinātāja, jo valsts un pašvaldības līdzfinansē arī privātās izglītības iestādes. Viņa atzina, ka lielākās problēmas šajā ziņā ir Rīgā un Daugavpilī, lai gan Rīgā pat publiskajā telpā ir redzama mazākumtautību vecāku vēlme laist bērnus dārziņos ar latviešu mācību valodu.

Sēdē klātesošā Jelgavas domes izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza pastāstīja, ka Jelgavā visos bērnudārzos ir mācības latviešu valodā, un tikai vienā ir papildus mazākumtautību izglītības programma. Viņa gan brīdināja no straujām un lēcienveidīgām izmaiņām, jo jāmainās visai izglītības videi iestādē.

Komisijas sēdē arī izskanēja informācija par Cēsīm, kur jau 25 gadus neesot nevienas bērnudārza grupas krievu valodā un no 2007. gada arī krievu skolas, jo tāds bijis vecāku pieprasījums. Problēmas mēdzot rasties brīžos, kad pārceļas ģimenes no citām vietām Latvijā. Tāds nesen bijis gadījums ar vairākiem bērniem ģimenē no Daugavpils, kam bija nepieciešama īpaša palīdzības valsts valodas apguvei.