IZM sola turpināt izvērtēt iespēju atrisināt strīdu ar Muižnieku arī bez tiesas iejaukšanās  (18)

IZM atgādina, ka ar Administratīvās apgabaltiesas šodienas lēmumu Muižnieka lūgums par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu ir apmierināts daļēji, aizliedzot LU rīkot rektora vēlēšanas, līdz stājas spēkā tiesas spriedums šajā lietā. Pārējā daļā Muižnieka lūgums par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu noraidīts kā nepamatots. Tā kā tiesa atzinusi, ka Muižniekam nav tiesību prasīt viņa iecelšanu par rektora vietas izpildītāju, tad ar 1.decembri rektora vietas izpildītāja pienākumus varēs atsākt pildīt Gvido Straube, norāda IZM.

"Šis tiesas lēmums nenozīmē, ka apstrīdētais Ministru kabineta rīkojums būtu nepamatots vai nelikumīgs. Šos jautājumus Administratīvā tiesa izvērtēs, skatot lietu pēc būtības. Šis lēmums ir tikai par blakussūdzību par pagaidu noregulējumu, un, skatot jautājumu par pagaidu noregulējumu, tiesa neiedziļinās strīdus jautājumā un neizvērtē visus apstākļus, bet izvērtē Muižnieka kā iespējamā cietušā tiesisko interešu nodrošināšanu," norāda ministrijā.

Iespējams, padziļināta iepazīšanās ar Administratīvās apgabaltiesas lēmumu varētu sniegt lielāku skaidrību par atsevišķu tiesību normu piemērošanu attiecībā uz augstskolas rektora ievēlēšanas procesu, kā arī papildus atziņas, kas palīdzēs pilnveidot normatīvos aktus saistībā ar augstskolu rektoru vēlēšanām, skaidroja ministrijā.

Vienlaikus IZM gaidīs lietas izskatīšanu pēc būtības un tiesas izvērtējumu.

IZM uzsver, ka neatkarīgi no šīs lietas iznākuma LU ir veikusi darbības savu iekšējo normatīvo aktu sakārtošanai, kas ļaus LU vaira neatkārtot tās nepilnības un neatbilstības, ka bija apstrīdētā Ministru kabineta rīkojuma pamatā.

Laikā, kad notiek darbs pie augstskolu pārvaldības modeļa maiņas un tiek izstrādāts jauns Augstskolu likums un Zinātniskās darbības likums, IZM sola turpināt izvērtēt daudzus gan ar augstskolu pārvaldību, gan finansēšanu saistītus jautājumus, nodrošinot tiesiskuma un demokrātijas principu ievērošanu Latvijas augstākās izglītības iestādēs un valsts finansējuma godīgu un caurspīdīgu izlietojumu.

Jau ziņots, ka Administratīvā apgabaltiesa saglabājusi pirmās instances noteikto liegumu rīkot jaunas LU rektora vēlēšanas, tomēr tiesa atzinusi, ka valdībai ir tiesības noteikt rektora vietas izpildītāju, līdz ar to Ministru kabinetam dota iespēja nomainīt pašreizējo rektora vietas izpildītāju Indriķi Muižnieku, izriet no šodienas tiesas lēmuma.

Valdība 27. augustā pēc ilgām diskusijām nolēma neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, jo IZM skatījumā rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi. Par rektora pienākumu izpildītāju tobrīd tika iecelts Straube.

Tomēr pēc Muižnieka vēršanās tiesā, apstrīdot viņam nelabvēlīgo valdības lēmumu un lūdzot noteikt pagaidu liegumu, tiesa apturēja Muižniekam nelabvēlīgo lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts LU rektora amatā, pēc kā Straube zaudēja rektora vietas izpildītāja statusu un par rektora pienākumu izpildītāju tika atzīts Muižnieks.

Administratīvā apgabaltiesa nolēma grozīt pagaidu aizsardzības līdzekli, kas nozīmē, ka jaunas LU rektora vēlēšanas joprojām ir aizliegtas, taču Ministru kabinetam dotas tiesības noteikt rektora vietas izpildītāju, aģentūru LETA informēja tiesā. Līdz ar to ar tiesas šodienas nolēmumu noteikts, ka līdz pilnā sprieduma spēkā stāšanās brīdim par LU rektora pienākumu izpildītāju valdība drīkst iecelt kādu citu personu.

Administratīvā apgabaltiesa ar šīs dienas lēmumu pievienojās Administratīvās rajona tiesas šī gada 30.septembra lēmumam daļā par to, ka lietā ir nepieciešama pagaidu aizsardzība. Pirmās instances tiesa pamatoti secināja, ka lietā ir konstatējama arī tiesiski aizsargājama pieteicēja interese pagaidu aizsardzības noteikšanai.

Gadījumā, ja pagaidu aizsardzība lietā netiktu noteikta, LU būtu pamats rīkot jaunas vēlēšanas, kurās Muižnieks nevarētu piedalīties. Tādējādi Muižniekam labvēlīga sprieduma gadījumā tā izpilde nemaz nebūtu iespējama, jo rektora amatā jau būtu ievēlēta cita persona, skaidroja tiesā.

Tomēr Administratīvā apgabaltiesa ar lēmumu atzina, ka pirmās instances tiesa nav piemērojusi atbilstošu pagaidu aizsardzības līdzekli. Līdz ar to lietā no šī gada 1.decembra ir nosakāms cits pagaidu aizsardzības līdzeklis - pagaidu noregulējums, kas paredz aizliegumu LU rīkot jaunas rektora vēlēšanas līdz stājas spēkā spriedums šajā lietā. Savukārt Muižnieka lūgums tiesai noteikt viņu par LU rektora pienākumu izpildītāju ir noraidāms.

Ar Administratīvās apgabaltiesas lēmumu Ministru kabinetam tiek piešķirtas tiesības līdz 1.decembrim grozīt pārsūdzēto rīkojumu, nosakot, kurai personai no 1.decembra līdz sprieduma stāšanai spēkā uzdot LU rektora vietas izpildītāja pienākumus, skaidroja tiesā.

Ministru kabinetam ir tiesības šādus pienākumus noteikt pašreizējam rektora vietas izpildītājam Muižniekam. Tomēr, ja pārsūdzētais rīkojums netiks grozīts, ar 1.decembri tiks atjaunota pārsūdzētā Ministru kabineta rīkojuma darbība, par rektora vietas izpildītāju ieceļot Straubi, norādīja tiesā.

26. augustā LU vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu pret valsti, lūdzot tiesu uzlikt par pienākumu Ministru kabinetam izdot labvēlīgu administratīvo aktu - apstiprināt Muižnieku par LU rektoru. Savukārt 30.augustā par LU rektora pienākumu izpildītāju kļuva Straube, kurš vēlāk paziņoja, ka neuzturēs LU tiesvedību pret valdību Muižnieka jautājumā.

28. augustā arī pats Muižnieks kā fiziska persona vērsās tiesā, apstrīdot viņam nelabvēlīgo valdības lēmumu un lūdza noteikt pagaidu liegumu jauna rektora ievēlēšanai. 30. septembrī tiesa apturēja Muižniekam nelabvēlīgo lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts LU rektora amatā. Tādējādi Straube zaudēja rektora vietas izpildītāja statusu un par rektora pienākumu izpildītāju tika atzīts Muižnieks.

Šis tiesas lēmums nozīmē, ka līdz brīdim, kad lieta tiks izskatīta pēc būtības, jūnijā notikušās rektora vēlēšanas ir uzskatāmas par leģitīmām. Tiesa pirmšķietami secināja, ka daļa no rīkojumā norādītajiem pārkāpumiem nav konstatējami, savukārt daļai nav tiesiskas nozīmes, jo tie nav tieši saistīti ar rektora ievēlēšanu vai ir nebūtiski.