'Attīstībai/Par!' piedāvā pārskatīt budžeta deficītu un rast 60 miljonus mediķu algām  (261)

Pēc Pavļuta teiktā, tas ir kritiski svarīgi, lai varētu pēc tam sēsties pie sarunu galda ar mediķiem par situācijas attīstību nākotnē.

60 miljoni ir 0,2% no IKP apjoma, un to var atrisināt ar dažādām metodēm. Tas nenozīmē, ka ir jāatver tikko pieņemtais budžeta likums, sacīja Pavļuts.

“Mēs esam ārkārtējos apstākļos un ārkārtējos apstākļos ir nepieciešami ārkārtēji risinājumi,” "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā pauda Viņķele, atzīstot, ka apvienībai jau ātrāk būtu bijis jāizvirza “ultimatīvas prasības” par mediķu algām.

Jautāta, vai tas nozīmē, ka gadījumā, ja pārējie koalīcijas partneri tam nepiekritīs, “Attīstībai/Par!” varētu aiziet no valdošās koalīcijas, Viņķele gan nesniedza skaidru atbildi. Viņa norādīja, ka tādā gadījumā “mēs skaidrosim ļoti pacietīgi tik ilgi, cik būs nepieciešams, lai pārliecinātu koalīcijas partnerus”.

Pilnu diskusijas ierakstu skatieties šeit.

Apvienība aicina premjeru un koalīcijas partnerus mediķu algām nepieciešamos papildus 60 miljonus eiro iekļaut paplašinātā budžeta izdevumu daļā.

Paziņojumā presei "Attīstībai/Par!" atgādina, ka Eiropas Komisija (EK) 20. novembrī publicēja vērtējumu par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu budžetiem. EK norāda uz iepriekšējās valdības pieņemto nodokļu izmaiņu negatīvo ietekmi uz budžeta ieņēmumiem un brīdina par riskiem. Vienlaikus tā sniedz pozitīvu atzinumu par Latvijas budžeta plānu. Ir skaidrs, ka pat ES normu burtiska ievērošana ļautu Latvijas budžeta deficītu mazliet palielināt, norāda apvienība.

Apvienība "Attīstībai/Par!" uzsver, ka Latvijas nākotnei daudz lielāki riski izriet no nestabilitātes veselības aprūpes sistēmā nekā no budžeta izdevumu nelielas saprātīgas palielināšanas. Latvijai ir neliels budžeta deficīts un veselības aprūpes finansējuma palielināšana par aptuveni 0,2% IKP ir iespējama.

EK publicētajā analīzē norādīts "no visām jomām veselības aprūpei finansējums samazinās visvairāk: par pusprocentu no IKP līdz 3,5% IKP".

"Lai arī Latvijas valdības iesniegtajā budžeta plānā veselības aprūpes finansējuma pieaugums tiek pasniegts kā viens no lielākajiem rīcībpolitikas pasākumiem, šis pieaugums ir izteikts nominālos skaitļos. Veselības aprūpēs finansējuma bāze neatspoguļo demogrāfiskās situācijas pasliktināšanos un izmaksu pieaugumu. Tas nostāda veselības aprūpi īpaši nelabvēlīgā situācijā iepretim citām nozarēm budžeta apspriešanā," teikts EK analīzē.

"Attīstībai/Par!" norāda, ka lielai daļai ES valstu gan budžeta deficīts, gan valsts aizņēmums ir vairākas reizes lielāks nekā Latvijai, tomēr EK nerosina nekādas pārkāpumu procedūras pret šīm valstīm.

Pēc EK metodikas veiktās aplēses Latvijas budžeta deficīts (0,6% IKP) ir zemāks nekā vidējais eirozonā (0,8% IKP). Latvijas valsts parāds (36% IKP) ir otrs mazākais eirozonā un vairāk nekā divas reizes mazāks nekā vidēji tajā (86% IKP).

Latvijas budžeta deficīts ir vismaz divreiz mazāks nekā Beļģijai, Spānijai, Francijai, Itālijai, Somijai un Slovākijai.

"Ieguldījumi veselības aprūpē atmaksāsies cilvēku ražīgākā darbā un ilgākā mūžā jau tuvākajā nākotnē," uzskata veselības ministre Viņķele.

Viņa uzsver, ka neordināras situācijas prasa neordinārus risinājumus. "Ja EK saskaņoja Latvijas budžeta izdevumu atkāpi no striktajām taupības normām 2017.-2019. gadā, tad Latvijas valdībai un Saeimai ir jāspēj saskaņot 2020. gada budžets ar mediķu un pacientu pamatotajām gaidām, kas balstītas šīs Saeimas pieņemtajos likumos," uzskata ministre.

"Attīstībai/Par!" jau vistuvākajā laikā izvirzīs savus priekšlikumus apspriešanai valdībā un argumentēs par 2020. gada budžeta papildināšanu jau pārskatāmā nākotnē.

"Mēs uzskatām, ka veselībai ir jābūt kopīgai visas valdības un sabiedrības prioritātei, nevis vienas partijas vai nozares organizāciju prioritātei. Latvija kā valsts joprojām atvēl nepieņemami maz līdzekļu un uzmanības veselības aprūpei. Mēs joprojām esam viszemākajos rādītājos Eiropā veselības jomā," skaidro Viņķele.

Ministre iesniegusi premjeram veselības aprūpes attīstības un reformu plānus, kuri ir pieņemti gan iepriekšējā valdībā, gan pilnveidoti premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) valdības laikā.

"Man ir pamats optimismam, ka mums kopā ar premjeru un kolēģiem valdībā izdosies panākt pozitīvu izrāvienu Latvijas tautas veselības uzlabošanā," uzsver ministre.

Finanšu ministrija (FM) pēc "Attīstībai/Par!" paziņojuma sniegusi savu vērtējumu, ka, palielinot pašlaik plānoto 2020. gada budžeta deficītu, tiktu pārkāpts Fiskālās Disciplīnas likums un Eiropas Savienības (ES) noteikumi. Izvēloties pārkāpt ES noteikto pieļaujamo deficīta līmeni, ir jārēķinās ar tālejošām un valsts budžetam dārgām sekā, brīdina ministrija.

Pret Latviju var uzsākt pārmērīgas novirzes procedūru par fiskālo noteikumu neievērošanu. Tā var beigties ar 0,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 66 miljonu eiro soda naudas maksāšanu ES. Jāatzīmē, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas 20. novembrī publicēto atzinumu par 2020. gada budžetu Latvija jau pašlaik nedaudz pārsniedz 2020. gada pieļaujamo deficītu. Tā kā pārsniegums ir neliels, Eiropas Komisija 2020. gada budžeta projektu ir novērtējusi kā pamatā atbilstošu ES noteikumiem.

FM atgādina, ka Latvijā 2013. gadā tika pieņemts Fiskālās disciplīnas likums, un līdz šim tajā noteiktais nav pārkāpts. Tā kā līdz šim īstenotā atbildīgā fiskālā politika ir bijusi galvenais iemesls augstajam valsts kredītreitingam, izmaiņas šajā jomā var būt nopietns signāls par līdzšinēja fiskāli atbildīga kursa maiņu, kas var novest līdz pat valsts kredītreitinga samazinājumam. Tādējādi paaugstinātos valsts budžeta izdevumi valsts parāda apkalpošanai. Jau tagad procentu maksājumi par valsts parādu gadā ir ap 260 miljoniem eiro.

Tādējādi FM neatbalsta lēmumus, kas palielinātu 2020. gada vispārējās valdības budžeta deficītu un uzskata, ka šāds lēmums nodokļu maksātājiem var dārgi izmaksāt. Tas sabojās arī Latvijas kā fiskāli atbildīgas valsts tēlu, ko pēc tam būs grūti atgūt. FM aicina politikas veidotājus ievērot vienkāršo patiesību, ka valsts budžeta izdevumi ir jāsamēro ar valsts budžeta ieņēmumiem.

Raidījuma "Delfi TV ar Domburu" laikā Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris "Attīstībai/Par!" piedāvāto risinājumu atzina par patīkamu, ka beidzot tiek veiktas kaut kādas konkrētas darbības kļūdas labošanai. Keris pieļāva, ka tas noticis tādēļ, ka mediķi solījuši turpināt protestus.

Partiju apvienības "Jaunā vienotība" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis "ļoti skeptiski" raugās uz priekšlikumu mediķu algu jautājuma risināt, palielinot valsts budžeta deficītu.

Latkovskis aģentūrai LETA sacīja, ka Eiropas Komisijas (EK) atzinumā par Latvijas nākamā gada valsts budžetu jau uzsvērts, ka budžeta reālais deficīts varētu būt lielāks, nekā oficiāli norādīts.

"Esmu ļoti skeptisks par šo. Atliek tikai paskatīties uz EK atzinumu – kāda ir attieksme pret mūsu budžetu. Viņu ieskatā deficīts mūsu budžetā ir neatbilstošs – viņi uzskata, ka deficīts ir daudz lielāks," teica politiķis piebilstot, ka, vēl vairāk palielinot deficītu, varētu tikt pasliktinātas Latvijas attiecības ar EK.

Latkovskis tāpat norādīja, ka nedrīkst aizmirst arī citu nozaru vajadzības, jo mediķu algu celšana uz deficīta rēķina nozīmētu "apēst nākamo gadu naudu". "Latvijā ir daudz nozaru, kas ir atkarīgas no budžeta, un līdz ar to uz naudas sadali ir jāskatās proporcionāli," teica deputāts.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) varētu atbalstīt ideju mediķu algu palielināšanai trūkstošo finansējumu nodrošināt, palielinot valsts budžeta deficītu, aģentūrai LETA pieļāva politiskā spēka Saeimas deputāts Jānis Dombrava.

VL-TB/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks prognozēja, ka partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) priekšlikumu partija varētu atbalstīt, tomēr ir svarīgi vienlaikus risināt sistēmiskas problēmas veselības nozarē. Tāpat būtiski būtu saprast, vai finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) būs gatavi vienoties ar Eiropas Komisiju (EK) par budžeta deficīta maiņu.

Dombravas ieskatā Veselības ministrijai (VM) būtu jānāk ar skaidrojumu par to, kā tiek iztērēts valsts budžeta finansējums. "VM budžets ir vēsturiski lielākais – 1,2 miljardi eiro. Mēs pieņemam, ka ar šo summu vajadzētu būt pietiekami, lai nodrošinātu atalgojumu visiem medicīnas darbiniekiem. Kāpēc ir problēmas? VM būtu jāpiestrādā," teica politiķis.

Dombrava gan atzina, ka, viņaprāt, budžeta deficīta palielināšana sistēmiski nav pareiza. "Ja veidojam lielāku budžeta deficītu, tad tam būtu jābūt vērstam uz attīstību un uzņēmējdarbības veicināšanu. Veselības aprūpes budžets jau ir ievērojams," pauda politiķis. Viņš uzsvēra, ka ir jāskatās uz to, vai tiešām nozarei piešķirtie līdzekļi tiek tērēti saprātīgi, iespējams, pārskatot iekšējās nozares prioritātes.

"Pareizāk būtu meklēt naudu esošajā VM budžetā, telpu jautājumu nepadarot par galveno prioritāti," teica politiķis.

Lemjot par mediķu algu celšanu uz budžeta deficīta rēķina, Jaunā konservatīvā partija (JKP) grib redzēt skaidru plānu turpmākai ieņēmumu celšanai.

JKP Saeimas frakcijas priekšsēdētājas biedrs Krišjānis Feldmans aģentūrai LETA atzina, ka oficiālas sarunas par šo jautājumu koalīcijā vēl nav notikušas, tomēr šī jautājuma kontekstā JKP primāri ir saprast, kāpēc veselības ministre Ilze Viņķele (AP) neierosina steidzamu nozares auditēšanu.

"Tas, kas šajā lietā ir atklājies, liecina par sistemātiskām problēmām veselības nozarē. Lielākie finanšu līdzekļi reti nonāk līdz tiem nozarē strādājošajiem, kuriem algas ir vismazākās. Nevar teikt, ka nauda vienmēr nonāk līdz galamērķim. Pirms runāt par valsts parāda palielināšanu, ir jāsaprot, ko darīs Viņķele, lai izskaustu nesaimniecisko veselības nozares funkcionāru darbošanos," teica Feldmans.

Viņu neapmierina, ka veselības nozarē darbojas virkne šādu cilvēku, kuri norādot, kā būtu labāk sadalīt atalgojumam piešķirto naudu. Feldmana ieskatā minētās personas ir saistītas ar opozīcijas partijām, kas "patlaban atsakās atzīt savu vainu".

Feldmans teica, ka budžeta deficītu iespējams palielināt, ja tam ir "biznesa plāns". Deputāts skaidroja, ka deficīta palielināšana ir investīcija, ko nākamajos gados vajadzētu spēt atgūt budžeta ieņēmumu veidā.

"Vai pieaugs iekšzemes kopprodukts? Vai pieaugs iekasētie nodokļi? Mēs gribam redzēt investīciju plānu un plānoto atgriezi no šādas investīcijas. Nezinu, vai mani bērni būs priecīgi, ja viņu tēvs pieņems lēmumu uz kredīta noēst nākotnes naudu," sacīja Feldmans.

Viņš pauda, ka nozarē ir nepieciešamas reformas. "Kur ir reformas? Nauda iepriekš pielikta tikai tāpēc, lai melu čempioni labāk izskatītos. Nozarē ir izredzēto kastas vecākās medmāsas, kuras nedod slodzes jaunajiem darbiniekiem. Es gribu redzēt, kādu izmērāmu labumu valsts kopumā iegūs," uzsvēra Feldmans.

Deputāts tāpat norādīja, ka nav saprotama partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) pēkšņā viedokļa maiņa, piedāvājot kaut ko finansēt no budžeta deficīta. "Visu laiku ir bijušas daudzas svarīgas vajadzības, kuras tika rosināts finansēt no budžeta deficīta, bet tad vienmēr AP bija skeptiski," atminējās deputāts.

Piektdien, 22. novembrī, Veselības nozares Stratēģiskās padomes sēdē dalībnieki pauduši atbalstu Veselības ministrijas redzējumam par nākamā gada budžetā paredzēto papildu 60,1 miljona eiro sadales veidu ārstniecības personu zemāko mēnešalgu palielinājumam, portālu "Delfi" informēja Veselības ministrijā.

Papildu piešķirtais finansējums ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai ļaus nākamgad zemākās mēnešalgu likmes ārstiem, māsām, ārstu palīgiem, vecmātēm, māsu palīgiem un citiem mediķiem palielināt par 10%. Savukārt rezidentiem zemāko darba samaksu plānots palielināt par 20%.

Veselības ministrijas noteiktie ārstniecības personu atalgojuma palielināšanas pamatprincipi nosaka, lai nodrošinātu, ka piešķirtais finansējums maksimāli efektīvi tiek novirzīts paredzētajam mērķim – zemāko algu palielināšanai, Nacionālais veselības dienests (NVD), slēdzot līgumus par valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu paredzēs līgumā nosacījumu finansējumu novirzīt darba samaksas palielināšanai, kas nepārsniedz trīs vidējās tautsaimniecībā nodarbināto mēnešalgas.

Tāpat mērķis ir turpināt nodrošināt darba samaksas pieaugumu ārstniecības personām stacionārā veselības aprūpē lielākā apmērā, lai stacionārām ārstniecības iestādēm nodrošinātu finansējumu papildus izdevumus obligāto piemaksu segšanai darbam diennakts režīmā.

10% pieaugums plānots arī ģimenes ārstiem, Veselības ministrijas padotības iestāžu ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigades operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājiem.

Kopumā tas nozīmē, ka, piemēram, sertificētu ārstu zemākā mēnešalga pieaugtu par 108 eiro (no 1079 eiro 2019.gadā līdz 1187 eiro 2020.gadā) un sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielinātos par 71 eiro (714 uz 785 eiro).

"Delfi" jau ziņoja, ka nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 9,9 miljardu eiro un izdevumi – desmit miljardu eiro apmērā. Savukārt pamatbudžeta ieņēmumi 2020.gadā paredzēti 6,9 miljardi eiro, bet izdevumi – 7,2 miljardi eiro.

2020. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,3 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta , savukārt IKP pieaugums 2020. gadā prognozēts 2,8 procentu apmērā.

Saskaņā ar pērn decembrī 13. Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā mediķu algu paaugstinājumam 2020. gadā bija nepieciešami 120 miljoni eiro, lai nodrošinātu 20% algu pieaugumu visiem.

Taču valdošā koalīcija sākotnēji atrada 42 miljonus šim mērķim, taču pēc mediķu protestiem uz budžeta likumprojektu paketes izskatīšanu otrajā lasījumā, pārdalot līdzekļus, tika rasti vēl papildus 18 miljoni eiro. Tāds budžets arī tika apstiprināts Saeimā galīgajā lasījumā 14. novembrī.

Pārmetumus par solījumu un likuma nepildīšanu koalīcijas pārstāvji saņēma gan no mediķu organizācijām, gan opozīcijas pārstāvjiem. Opozīcijas pārstāvji jau iesnieguši Viņķeles demisijas pieprasījumu.

Jau ziņots, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) 28. novembrī nolēmusi rīkot protesta akciju pie Saeimas, tās laikā prasot parlamenta atlaišanu, izsakot neuzticību veselības ministrei Ilze Viņķelei (AP) un lūdzot prezidentam atgriezt otrreizējai caurlūkošanai 2020. gada budžetu.

Kā žurnālistiem paziņoja LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris, līdztekus protesta akcijai Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) tiks iesniegts LVSADA ierosinājums rīkot parakstu vākšanu referenduma rosināšanai par priekšlaicīgu Saeimas atlaišanu.

Vienlaikus arī tikšot pieprasīta veselības ministres Viņķeles demisija un tiks izteikta neuzticība ministrei.

Tāpat arodbiedrību pārstāvji plāno lūgt Valsts prezidentam Egilam Levitam nodot likumus "Par valsts budžetu 2020. gadam" un "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam" otrreizējai caurskatīšanai.

Sīkāk par nākamnedēļ gaidāmās protesta akcijas norisi vēl tiks lemts, norādīja Keris.

Tikmēr pārējās mediķu arodbiedrības izskatīs atbilstošo ieceri tuvākajās dienās, bet gan Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece, gan Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis uzsvēra, ka pastāv nepieciešamība pēc vēl vienas protesta akcijas.

Arī iepriekš rīkotā mediķu protesta akcija "Viena diena bez ārstniecības personāla" nenesa vēlamos rezultātus, un lai gan akcijā piedalījās aptuveni 4000 medicīnas darbinieku, studentu un iedzīvotāju, joprojām netika panākta garantija par atalgojuma prasību izpildi. Mediķi joprojām turpināja protestēt un visā Latvijā rīkoja akciju "Nolaid karogu, iededz sveci!" - no 8. novembra līdz 13. novembrim lielākajām slimnīcām, ģimenes ārstu praksēm un citiem aizdedzot sveces, kā arī pusmastā nolaižot valsts karogu.