Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs (KPV LV) uzskata, ka Rīgas dome ar savu lēmumu izsludināt iepirkumu esošajā redakcijā par atkritumu apsaimniekošanu rīkojas pretēji pašas solītajam un šobrīd ar savu rīcību demonstrē esošo atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju lobiju. Šāda rīcība ir pretrunā ar komisijā diskutēto, tāpēc šis jautājums vēlreiz tiks vērtēts komisijā, portālu "Delfi" informēja Vitenbergs.
"Burova kungam bija lieliska iespēja kliedēt bažas par "Tīrrīga" lobēšanu un padzīt šo aizdomu rēgu no pilsētas, anulējot šo plānoto monopola iepirkumu. Pie šī brīža iepirkuma nosacījumiem ir skaidrs, ka tiek mērķtiecīgi turpināts radīt labvēlīgus apstākļus līdzšinējiem pakalpojuma sniedzējiem, kas savukārt nozīmē, ka diez vai kādi citi potenciālie pretendenti, tostarp no ārvalstīm, varētu vēlēties piedalīties konkursā par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā," norāda Vitenbergs.
Tautsaimniecības komisijas vadītājs uzskata, ka Rīgas dome nav mācījusies no Konkurences padomes lēmuma – tā vietā dome izvēlējusies ceļu apbruņoties ar juridiskajiem konsultantiem, lai citā redakcijā lobētu to pašu atkritumu apsaimniekošanas modeli. Tāpat komisijas vadītājs neatbalsta ārkārtas situācijas pagarināšanu pēc noteiktā 11. decembra termiņa, jo dome nav rīkojusies atbildīgi un koleģiāli – nav radīti priekšnosacījumi lielākai konkurencei, uz ko norāda arī Konkurences Padomes speciālisti.
Šobrīd Tautsaimniecības komisijā tiek skatīti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanās likumā, kas paredz, ka Rīgas domei atkritumu apsaimniekošana būs jānodrošina vairākās zonās. Līdz ar to komisija pievērsīs pastiprinātu uzmanību situācijas Rīgā izvērtēšanā, lai nākotnē novērstu monopola apstākļu radīšanu Rīgā un veidotu pilsētas atkritumu apsaimniekošanas sistēmu atvērtu konkurencei.
"Mēs komisijā vērtēsim labāko atkritumu apsaimniekošanas modeli Rīgā, iesaistot arī iedzīvotājus diskusijās. Viens no diskutējamajiem jautājumiem ir zonu skaits galvaspilsētā – iespējams, to skaitu jāpalielina vairāk par četrām, lai Rīgas domes iepirkumā var piedalīties arī citi atkritumu apsaimniekotāji, nevis tikai tie, kas šo pakalpojumu sniedz šobrīd. Tāpat izskatīsim Konkurences padomes priekšlikumu par brīvas konkurences tirgus modeli, kāds tas ir šobrīd," norāda Vitenbergs.
Komisijas vadītājs ir vienisprātis ar VARAM par Rīgas domes saistošo noteikumu saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu galvaspilsētā neapstiprināšanu, kas vienlaikus liedz domei izsludināt arī plānoto jauno iepirkumu. Šiem nosacījumiem ir jābūt izstrādātiem Rīgas iedzīvotāju interesēs, nevis izvēloties vieglāko ceļu un pēc būtības neko nemainot.
Tautsaimniecības komisija par grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanās likumā jau saņēmusi priekšlikumus un plāno tos drīzumā izskatīt sēdē.
Jau ziņots, ka Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir izsludinājis jaunu atklātu konkursu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, vienlaikus plānojot sarunu procedūru pakalpojuma nepārtrauktības nodrošināšanai līdz tā beigām.
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe aģentūrai LETA apliecināja, ka konkurss ir izsludināts, ņemot vērā spēkā esošos saistošos noteikumus. Iepriekš vēstīts, ka jaunos noteikumus, kas tostarp paredz vietvarā atkritumu apsaimniekošanu dalīt četrās zonās, neapstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Piņķe arī apstiprināja, ka izsludinātais iepirkums paredz trīs atkritumu apsaimniekošanas zonas un viens piegādātājs varēs iegūt tiesības sniegt pakalpojumu tikai vienā zonā.
Kā informēja domē, konkurss izsludināts uz septiņiem gadiem no līguma spēkā stāšanās brīža vai līdz Konkurences padomes galīgajam lēmumam, ja tiks atzīts, ka noslēgtais šī gada 14.jūnija koncesijas līgums ar AS "Tīrīga" ir spēkā esošs un uzņēmums ir tiesīgs turpināt līguma slēgšanu ar iedzīvotājiem un sākt pakalpojuma sniegšanu.
Domē norādīja, ka iepirkuma priekšmets sadalīts trīs daļās, atbilstoši patlaban spēkā esošajos saistošajos noteikumos paredzētajam pilsētas sadalījumam sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās.
Lai veicinātu konkurenci, katrs pretendents būs tiesīgs iesniegt piedāvājumu par vienu vai divām iepirkuma daļām, taču, lai tiktu samazināts risks iegūt pakalpojuma sniegšanu vienam piegādātājam, pretendents varēs iegūt līguma slēgšanas tiesības ne vairāk kā par vienu iepirkuma priekšmeta daļu.
Pēc Rīgas domes pārstāvju teiktā, piedāvājumi tiks izvērtēti, ņemot vērā pretendentu piedāvāto maksu par nešķirotu sadzīves atkritumu un bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanu, kā arī specializētās tehnikas nodrošinājumu pakalpojuma sniegšanai un bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītās vākšanas iespējas nodrošināšanu.
Vienlaikus, lai nodrošinātu Rīgas administratīvajā teritorijā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nepārtrauktību, departaments arī veiks sarunu procedūru ar visiem atkritumu apsaimniekotājiem, kas darbojas pašvaldības teritorijā, tādējādi nodrošinot atkritumu apsaimniekošanu arī pēc šā gada 11.decembra, kad beigsies ārkārtas situācijas termiņš šajā jomā. Plānots, ka sarunu procedūras rezultāti būs zināmi līdz novembra beigām.
Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) sacīja, ka izprot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) izteiktās bažas un uzskata tās par pamatotām.
Viņš apstiprināja, ka iepirkums patlaban izsludināts uz trim zonām, jo spēkā vēl ir "vecie" saistošie noteikumi. Ja nākamnedēļ tiks apstiprināti jauni saistošie noteikumi, kuros Rīga tiks sadalīta četrās zonās, iepirkuma nolikums tikšot koriģēts.
"Ja grozīsim iepirkuma nolikumu, pagarināsim arī pieteikšanās termiņu," apgalvoja Burovs.
Patlaban iepirkuma noteikumi paredz, ka pretendenti var pieteikties līdz 2020.gada 6.janvārim. Provizoriski iepirkums varētu noslēgties februārī. Turpretim sarunu procedūru saistībā ar darba turpināšanu pēc 11. decembra, kad beigsies ārkārtas situācijas termiņš šajā jomā, varētu izsludināt nākamnedēļ.
Kā vēstīts, VARAM novembrī atklāja, ka nav apstiprinājusi Rīgas domes jaunos saistošos noteikumus par atkritumu apsaimniekošanu galvaspilsētā, kas tostarp paredzēja pilsētu dalīt četrās atkritumu apsaimniekošanas zonās.
Toreiz Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes vadītāja Piņķe skaidroja, ka šāds ministrijas lēmums liedz domei izsludināt arī plānoto jauno iepirkumu.
Viņa tolaik arī norādīja, ka laiks līdz 11. decembrim, kad beigsies valdības izsludinātā ārkārtējā situācija atkritumu apsaimniekošanas jomā galvaspilsētā, ir ļoti īss, tāpēc Rīgas dome, visticamāk, varētu vērsties Ministru kabinetā, lai lūgtu pagarināt ārkārtējās situācijas termiņu.
Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) ceturtdien žurnālistiem paziņoja, ja Rīgas dome līdz 11. decembrim nebūs radusi risinājumu atkritumu apsaimniekošanas jomā, VARAM visticamāk iniciēs tās atlaišanu.
Tāpat vēstīts, ka Rīgas pilsētas pašvaldība un SIA "Getliņi EKO" ir noslēgušas 686,3 miljonu eiro vērtā Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās-privātās partnerības procedūru un par konkursa uzvarētāju atzīta SIA "CREB Rīga", ko izveidojuši divi vides pakalpojumu sniedzēji – "Clean R" un "Eco Baltia vide".
Atbilstoši publiskās–privātās partnerības procesam konkursa uzvarētājam no 15. septembra bija jānodrošina Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un investīcijas turpmākos 20 gadus. Jūnija sākumā "Getliņi EKO" un "CREB Rīga" reģistrēja kopsabiedrību "Rīgas vides pakalpojumi", taču vēlāk uzņēmums mainīja nosaukumu, pārtopot par "Tīrīga".
Konkurences padome, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu līguma par Eiropas Savienībasdarbību 102.pantā noteiktā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu, ierosināja pārkāpuma lietu pret Rīgas pilsētas pašvaldību un "Getliņi EKO". Lai lietas izpētes laikā atkritumu apsaimniekošanas tirgū Rīgā saglabātu konkurenci, Konkurences padome pieņēma lēmumu noteikt pagaidu noregulējumu, kas tostarp aizliedz "Tīrīga" slēgt līgumus ar iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu pēc 15. septembra.
11. septembrī valdība izsludināja ārkārtas situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā. Ņemot vērā valdības rīkojumu, Rīgas dome organizēja sarunu procedūru, kuras laikā trīs no četriem līdzšinējiem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem piekrita turpināt nodrošināt pakalpojumu sniegšanu. Attiecīgi kopš 15. septembra Rīgā atkritumus izved pēc ārkārtas situācijas pagaidu plāna.
Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 1. oktobrī pēc Administratīvā apgabaltiesas lēmuma paziņoja, ka ir sagatavojusi grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas paredz, ka Rīgas domei atkritumu apsaimniekošana būs jānodrošina vairākās zonās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
