2009. gada februārī valdībai strādājot pie obligātās iepirkumu komponentes (OIK) sistēmu skarošiem Ministru kabineta noteikumiem, kas tika pieņemti tā paša gada martā, bija jau paskaidrojuma rakstā pateikts, ka maksa par elektroenerģiju gala patērētājiem pieaugs par 29%, un noteikumos bijis paredzēts arī atbilstošs kontroles mehānisms, kas realitātē gan nedarbojās efektīvi, jo tika likvidēta Valsts būvinspekcija, Saeimas OIK parlamentārajai izmeklēšanas komisijai teica bijušais ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (NA).
Pirmdien mazliet vairāk nekā pusstundu ilgušajā Gerharda uzklausīšanā komisijas locekļi viņu iztaujāja gan par OIK sistēmas pietiekamu kontroles mehānismu neesamību, gan par iespējamo ietekmi uz tautsaimniecību un attiecīgu pētījumu esamību. Uz daļu no jautājumiem Gerhards atbildēja, ka tas jāprasa citiem lēmumu pieņēmējiem un dokumentu izstrādātājiem, bet uz dažiem jautājumiem nevarēja no galvas precīzi atbildēt, jo notikumi risinājās pirms vairāk nekā desmit gadiem.
Gerhards bija ekonomikas ministrs no 2007. gada decembra līdz 2009. gada martam, bet Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs no 1999. gada līdz 2007. gadam. Iepriekš, kad komisijā oktobrī tika uzklausīts Gerharda sekotājs ministra amatā Artis Kampars (V), viņš norādīja, ka būtisks pavērsiens OIK sāgā meklējams divās 2009. gada februāra nedēļās, kad formāli bija atkāpusies Ivara Godmaņa vadītā valdība, bet Valda Dombrovska pirmā valdība vēl tika veidota.
"Delfi" jau ziņoja, ka šajā laikā 24. februārī tika pieņemti MK noteikumi Nr.198, kas būtiski mainīja un regulēja visus priekšnoteikumus atļauju izsniegšanai. Tajā skaitā tika samazinātas kvalifikācijas prasības OIK komersantiem, tika atcelts konkurss obligātajam iepirkumam, tika noteikta formula, ka ir noteikta cena, pēc kuras uzņēmēji nāca un prasīja atbalstu. "Cena bija neadekvāti augsta. Procedūra bija acīmredzami negodīga, un jau pirmajā piegājienā to izmantoja negodprātīgi ierēdņi," stāstīja Kampars.
Otri noteikumi, kas pavēra "slūžas" OIK atļauju birumam bija MK noteikumi Nr. 221, kas pieņemti 10. martā jeb divas dienas pirms Dombrovska stāšanās amatā. "Divu nedēļu laikā atkāpusies valdība veido politiku, kas būtiski maina principus," uzsvēra Kampars. Par šo noteikumu darbības sekām Kampars uzzinājis aprīļa sākumā no preses, kad saistībā ar biogāzi bija izsniegtas 12 atļaujas par fiksētu cenu pēc kārtas firmām ar līdzīgu nosaukumu un mainīgu kārtas skaitli ("Taka -1" utt.), kas bija saistītas ar uzņēmēju Andri Griģi.
12. maijā ministrija piedāvāja pilnīgi jaunus noteikumus, kas mainīja kārtību, par 30% samazinot cenas no vēja, biogāzes un ūdens caurteces ražotai enerģijai un uzliekot pienākumu stingrāk kontrolēt šos pasākumus un radīt iespēju anulēt atļauju, ja noteiktā laikā netiek iesniegti apstiprinājumi par finansējuma pietiekamību, nav saņemta būvatļauja un sākta elektrostacijas celtniecība.
Jau 2010. gada martā tika grozīti arī noteikumi, lai OIK atļaujas iegūtu konkursa kārtībā par zemāko cenu, un ministrijai radās iespēja kvalitatīvi vērtēt pieteikumus. Augustā ticis apturēts atbalsts koģenerācijas stacijām, kas tika darbinātas ar dabasgāzi. Atbalsts tika saglabāts tikai atjaunojamiem energoresursiem. Kampars atzina, ka tas nav bijis viegls lēmums, jo bijušas diskusijas ar pašvaldībām, kurām tas izmaksāja lētāk. Vēl savas darbības laikā 2011. gada 26. martā Kampars panācis arī moratorija ieviešanu kvotu izsniegšanai, kas attiecas uz vēja enerģiju.
Pirmdien komisijas sēdē Gerhards deputātiem paskaidroja, ka minētie 198. noteikumi darbojās tikai divus mēnešus un, ka nākamā valdība tos būtiski mainīja. Jauni noteikumi tolaik bija jāpieņem, jo iepriekšējie, kas pieņemti 2007. gadā, neveicināja uzņēmumu vēlmi iesaistīties. Gerhards nevarēja precīzi atbildēt un arī deputātu rīcībā nebija informācijas, cik atļaujas tika izsniegtas šo divu mēnešu laikā un cik būtisku ražošanas apjomu tās skar.
Uz deputātu jautājumiem, vai vienlaikus ar jaunu noteikumu pieņemšanu tika paredzētas pietiekamas kontroles prasības, Gerhards pauda viedokli, ka noteikumos tas bija paredzēts un tas tika uzticēts Valsts būvinspekcijai, taču nākamā valdība krīzes apstākļos inspekciju likvidēja. Tādējādi Gerhards norādīja uz nākamās valdības atbildību. Līdz galam neatbildēts komisijas sēdē gan palika jautājums, kas tad pārņēma inspekcijas funkcijas, un tajā skaitā arī šajā jomā. "Būvinspekcija bija ļoti profesionāla un kompetenta iestāde," atcerējās Gerhards.
Savukārt, atbildot uz jautājumu par ietekmes uz tautsaimniecības izvērtējumu darbā pie šiem noteikumiem, Gerhards sacīja, ka paskaidrojuma rakstā bijis norādīts, ka ietekme būtiska un ka sadārdzinājums gala lietotājiem būs 29%. Uz deputātu jautājumu, vai tolaik tautsaimniecību tik būtiski ietekmējoša lieta tika skatīta arī ar valdības sociālajiem partneriem Nacionālajā trīspusējās sadarbības sēdē (NTSP), Gerhards precīzu atbildi nevarēja sniegt.
Tāpat viņš nevarēja konkrēti nosaukt, kādas nevalstiskās un sabiedriskās organizācijas bija iesaistītas šo noteikumu tapšanā, taču Gerhards norādīja, ka tas ir vajadzības gadījumā dokumentos atrodams. "Nozares visas – vēja, bio – bija iesaistītas," sacīja Gerhards.
Sarunas laikā Gerhards izpelnījās arī atzinīgus vārdus no dažiem deputātiem, jo spēja nosaukt un bija paņēmis arī līdzi izdrukātā formā pētījumus, uz kuriem valdība un ministrijas balstījās darbā pie OIK sistēmas veidošanas. Uz jautājumu, ko ar šīs dienas pieredzi tagad darītu citādāk, Gerhards atbildēja, ka būtu bijis jāparedz "griesti" OIK atļauju izsniegšanai un ka bija jānodrošina un jāstiprina kontroles mehānisms.
Kā patlaban amatā esošam zemkopības ministram Gerhardam bija jāatbild arī uz deputātu jautājumu, kā viņš vērtē kukurūzas audzēšanu biogāzes iegūšanai, kas audzētājiem un ražotājiem ļauj saņemt dubultu atbalstu – platībmaksājumus un OIK atbalstu. Gerhards teica, ka sākotnēji biogāzi bija paredzēts ražot no lopkopības nozares blakusproduktiem un ka nav pareizi šim mērķim audzēt kukurūzu. Kā Latvija nonāca līdz tādai situācijjai, tas jājautā tā laika amatpersonām, sacīja Gerhards.
Jau pēc Gerharda uzstāšanās komisijas locekļi sprieda par papildus informācijas pieprasīšanu no atbildīgajām iestādēm, lai saprastu, kas darbojās darba grupās pie attiecīgo valdības noteikumu izstrādāšanas un vai jautājums tika skatīts NTSP.
Jau ziņots, ka OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas galvenais uzdevums ir noskaidrot, kāds ir patiesais sistēmas nodarītais kaitējums valstij, nosaukt vainīgos, kā arī izdarīt secinājumus, lai novērstu nākotnē šādu sistēmu veidošanos.
Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisija izveidota, lai izvērtētu OIK atbalsta ieviešanas mērķus, ietekmi, kritērijus atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību.
Izmeklēšanas komisiju vada Ieva Krapāne (KPV LV), par komisijas sekretāru ievēlēts Mārtiņš Šteins (AP). Komisijas sastāvā ir deputāti Atis Lejiņš (JV), Romāns Naudiņš (NA), Sandis Riekstiņš (JKP), Viktors Valainis (ZZS) un Jānis Ādamsons (S).
Saeima novembrī par trīs mēnešiem pagarināja elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas jautājumiem veltītās parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības termiņu. Komisija tika izveidota maija otrajā pusē, kā tās darba termiņu sākotnēji nosakot sešus mēnešus.
Komisijas izveidi iniciēja opozīcijas deputāts Didzis Šmits, tāpat par to parakstījās vairāki Zaļo un zemnieku savienības deputāti, pie frakcijas nepiederošie un partijas "Saskaņa" deputāti.
Komisija savās sēdēs aicinājusi un izvaicājusi bijušos ekonomikas ministrus, kā arī augstāka un zemāka ranga savulaik par šo jautājumus atbildīgos ierēdņus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
