Ieņēmumus no 'digitālā nodokļa' varētu novirzīt medijiem – izskan nozares sanāksmē  (79)

Starp tiem ir finansējuma palielinājums mediju nozarei – gan sabiedriskajiem, gan komercmedijiem – lai būtu iespējams nodrošināt mediju vides daudzveidību un kvalitatīva, sabiedriski nozīmīga satura veidošanu, kā arī sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus, lai novērstu valsts budžeta atbalstīto plašsaziņas līdzekļu konkurenci ar komercmedijiem reklāmas tirgū, un atbalsta sistēmas maiņa abonētās preses piegāžu nodrošināšanai.

KM ar nozari ir kopīgs redzējums arī attiecībā uz virkni izmaiņu, kas veicami normatīvajos aktos, lai novērstu ieņēmumu no reklāmas aizplūšanu uz ārvalstīs reģistrētiem plašsaziņas līdzekļiem, nodrošinātu tehnoloģiski neitrālu un līdzsvarotu reklāmas regulējumu radio, televīzijā un interneta medijos, ieviestu t.s. digitālo nodokli, ieņēmumi no kura nonāktu pie medijiem – vietējā satura veidotājiem, kā arī izskatīt iespēju par Latvijā un ārvalstīs reģistrētu pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzēju iemaksām Eiropas darbu veidošanai, tostarp nosakot tiešu ieguldījumu saturā un iemaksām valsts fondos.

Tāpat sanāksmes dalībnieki vienojās, ka stiprināms ir elektronisko plašsaziņas līdzekļu regulators – iespējami drīz pieņemams likumprojekts par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārvaldību, nodrošināms finansējums Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes(SEPLP) izveidei un darbībai, un NEPLP funkciju kvalitatīva nodrošināšana arī pēc SEPLP funkciju nodalīšanas no tās.

Mediju nozares organizācijas atbalstīja KM priekšlikumu par Konsultatīvas mediju padomes izveidi pie ministrijas, lai būtu iespējams politikas veidošanā iesaistīt pēc iespējas plašāku medijus pārstāvošo nozares profesionāļu loku, un nepieciešamību paredzēt papildu finansējumu gan KM Mediju politikas nodaļas, gan NEPLP kapacitātes stiprināšanai.

Sanāksmē piedalījās kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) un vairāki ministrijas darbinieki, kā arī Latvijas Raidorganizāciju asociācijas, Latvijas Preses izdevēju asociācijas, Latvijas Žurnālistu asociācijas, Latvijas Reklāmas asociācijas, Latvijas Žurnālistu savienības, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas, Latvijas sabiedrisko mediju, Latvijas Universitātes, Vidzemes Augstskolas un Stokholmas Ekonomikas augstskolas pārstāvji.

"Delfi" jau ziņoja, ka Latvijas Raidorganizāciju apvienība aicināja izvērtēt "digitālā nodokļa" ieviešanas iespējas, iegūtos finanšu resursus novirzot "mediju fonda" darbībai. Tāpat jāizvērtē citas iespējas informatīvās telpas stiprināšanai – piemēram, nodokļu atvieglojumi vietējā satura ražotājiem vai sabiedrisko mediju veidotā satura izplatīšana komerciālo mediju programmās.

Otrdien, 19. novembrī, pēc valdības sēdes, atbildot uz žurnālistu jautājumu par iespēju izvērtēt "digitālā nodokļa" iespējamu ieviešanu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sacīja, ka atbilde jādala divās daļās. Viena lieta ir informatīvā telpa Latvijā kopumā, ko analizēt un piedāvāt risinājumus informatīvās telpas stiprināšanai valdības vadītājs uzdevis kultūras ministram Naurim Puntulim (NA).

Informatīvā telpa un iespējamais digitālais nodoklis daļēji pārklājas, atzina Kariņš sakot, ka efektīvi šādu nodokli ieviest vajadzētu visai Eiropas Savienībai koordinēti, lai nerastos domstarpības ES valstu starpā. "Man personīgi liekas pareizi, ka tādu nodokli varētu ieviest, bet es to atbalstītu tādā gadījumā, ja mēs skaidri saprastu, ka mēs no tā arī iegūtu," sacīja Kariņš norādot, ka pat ekspertu vērtējumi līdz šim bijuši pretrunīgi.

Ministru prezidents atgādināja, ka jau šodien valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē runāts par to, kā tiks vērtēta un pārskatīta nodokļu sistēma kopumā, un šis būs viens no elementiem, kas procesā tiks vērtēts. Turklāt tas tiks darīts kopā ar sociālajiem partneriem.

Tāds nodoklis jau vairākās valstīs ieviests vai tiek apspriesta tā ieviešana, un tas paredzēts, lai novērstu naudas aizplūšanu no vietējās ekonomikas caur digitālās vides pakalpojumiem. Digitālo kompāniju nodoklis ir mērķēts uz tādiem lielajiem un ASV bāzētajiem digitālajiem milžiem kā "Google", "Apple", "Facebook", "Amazon" un citiem, kam līdz šim pievērsta pastiprināta uzmanība. Šīs kompānijas gūst milzīgu peļņu no Eiropas valstu iedzīvotājiem, vācot personas datus, pārdodot reklāmu un citus pakalpojumus digitālajā vidē, taču nodokļus par to bieži vien maksā tikai vietā, kur atrodas to centrālais Eiropas birojs.