Vienošanās paredz Rīgas, Vidzemes, Kurzemes, Latgales un Zemgales administratīvo reģionu izveidi, kur katram no tiem būs jāizstrādā attīstības plāns, uz kura pamata tiks piešķirts finansējums.
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputāts Andris Kazinovskis uzskata, ka viens no administratīvo reģionu izveides ieguvumiem būs atvieglota iespēja pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējumu, jo iekšzemes kopprodukta (IKP) līmenis uz vienu iedzīvotāju tiks mērīts katrā reģionā. Līdz šim Latvija bija kā viens reģions.
“Latgalei tie ir 35 līdz 40 procenti. Vidzemei, Zemgalei un Kurzemei 40 līdz 50 procenti, bet Rīgai pārsniedz jau 110 procentus. Lai saņemtu ES struktūrfondu maksimālo finansējumu, IKP uz iedzīvotāju jābūt 75 procentu apmērā zem vidējā ES līmeņa. Šobrīd, ņemot vērā to, ka Rīgā ir ļoti daudz ieguldīts, valstī kopumā esam pie šī sliekšņa, bet situācija Rīgā un reģionos ļoti būtiski atšķiras,” pauda Kazinovskis.
“Delfi” jau ziņoja, ka Saeima 7. novembrī konceptuāli atbalstīja novadu reformu, kur termiņš priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam ir noteikts 18. decembris. Deputāti arī lēma par speciālu Saeimas komisijas izveidošanu, kas izskatīs novadu reformas likumprojektu un ar to saistītos jautājumus.
Novadu reformas likumprojekts nosaka administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas, administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvoto vietu statusa noteikšanas, to uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šajos jautājumos. Tas paredz Latvijas teritorijas iedalīšanu republikas pilsētās un novados. Savukārt novada teritoriju iedalīs novada pilsētās un novada pagastos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
