Vai ārstu kļūdas jādekriminalizē: par un pret Saeimas komisijas sēdē  (118)

Komisijas sēdē šim jautājumam pievērsās arī atnākušais Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins (JV). Pēc sēdes sarunā ar portālu "Delfi" viņš norādīja, ka šis jautājums ir formulēts nepareizi, jo likumā "kļūda nav krimināli sodāma, bet atbildība ir paredzēta par nolaidību". Viņš saka, ka šajā gadījumā vārdus maina vietām un pasniedz maigākā veidā.

"Ja ārsts laikus neizpildīja to, kas bija jādara, ja izdarīja nepareizi, ja neizmantoja instrumentus, kas jāizmanto – tā ir nolaidība, par kuru ir jāatbild," komentē Judins.

LĀB oktobra sākumā vērsās Veselības ministrijā un Sociālo un darba lietu komisijā, aicinot mainīt Krimināllikuma 138. pantu par ārsta pienākumu nepildīšanu vai par nolaidīgu to pildīšanu jeb aicinot dekriminalizēt "ārstu netīšās kļūdas".

LĀB valdes loceklis Pēteris Apinis sēdes laikā apgalvoja, ka esošais likums ir "medicīnu graujošs un destabilizējošs", jo ķirurgi baidās operēt, lai nepieļautu kļūdas. "Ārstu kļūdu kriminalizēšana neļauj no tām mācīties," uzskata Apinis. Tomēr galvenais ir nošķirt tīšu no netīšas nolaidības, uzsvēra Apinis.

LĀB savā idejas pamatojumā norādīja, ka pašlaik spēkā esošā sodīšanas un vainīgās ārstniecības personas meklēšanas pieeja nav efektīva un nepalīdz turpmāku kļūdu novēršanā ne sodītajai personai, ne citām ārstniecības personām. Viņuprāt, tās "nebūt nesāk strādāt labāk redzot, ka par pieļautām kļūdām tiek saņemts bargs sods".

LĀB pārstāve juridiskajos jautājumos Ilze Vilka norādīja, ka šībrīža problēmas aktualitāte saistāma arī ar to, ka "attīstītajās valstīs šobrīd iezīmējas tāda paradigmas maiņa – no vēlmes sodīt ārstus par kļūdām, uz izpēti, kāpēc kļūdas ir radušās", tāpēc tiek meklēti sistēmiski risinājumi.

LĀB ieskatā, Krimināllikuma (KL) 138. pants ir diezgan neskaidrs, jo paredz atbildību gan par tīšu noteikumu pārkāpšanu ārstniecībā, gan par nolaidību, kas faktiski ir neuzmanība. Līdz ar to, LĀB piedāvājums ir tāds, ka vajadzētu norobežot medicīnisko kļūdu, kas ir tīra neuzmanība, tostarp, saglabājot kriminālatbildību par smagākiem gadījumiem, kad konstatēta rupja nolaidība un tīši ārstniecības noteikumu pārkāpumi. "Pašreiz nosūtītajā vēstulē iekļautais priekšlikums – precizēt šo normu, paredzot, ka kriminālatbildība būtu par tīšu profesionālo pienākumu nepildīšanu vai tīši nolaidīgu pildīšanu," teica Vilka. Tāpat viņa norādīja, ka par korektāko jēdzienu izmantošanu vēl tiek diskutēts.

Arī LĀB vadītāja Ilze Aizsilniece norādīja, ka notiek aktīvs darbs pie šī jautājuma un konsultācijas ar citiem kolēģiem ārzemēs, lai saprastu atšķirību starp medicīnisko kļūdu un nolaidību.

Saeimai nosūtītajā vēstulē mudināts grozīt Krimināllikuma 138. pantu, saglabājot ārstniecības personu kriminālatbildību vien gadījumos, kad tiks konstatēts, ka pacienta nāve vai citas smagas sekas iestājušās tādēļ, ka ārstniecības personas "tīši nepildīja" pienākumus vai pildīja tos "tīši nolaidīgi".

Pamatojot šo ierosinājumu, vēstules autori uzsver, ka svarīgākais ir nevis sodīt par kļūdām, bet mācīties no tām. To ievērojot, ir piedāvāts izslēgt iespēju saukt pie kriminālatbildības ārstniecības personu, ja pacienta nāvi vai citas KL 138. pantā minētās sekas izraisījusi ārstniecības personas nevērīga vai pašpaļāvīga attieksme pret viņai uzlikto pienākumu pildīšanu. Vēstules autori arī neslēpj, ka ierosināto grozījumu mērķis ir "mazināt nevajadzīgu spriedzi ārstu darbā". Šo vēstuli un LĀB ierosinājumus dienu pirms Sociālo un darba lietu komisijas sēdes sociālajā tīklā "Facebook" analizējis arī Judins.

Runājot par pacientu interesēm, Judina ieskatā, nav pamata veikt dekriminalizāciju. Vienlaikus ir svarīgi skaidri definēt, kādos gadījumos ārstam nav jāuztraucas par atbildību. "Ja viņš ir izvēles priekšā starp divām iespējamām manipulācijām, kur abas ir ar risku – juridiski atbildības nav. Varbūt arī likumā skaidrāk jāieraksta, ka atbildība ir paredzēta par rupjām, nopietnām kļūdām, ko pareizāk ir jāsauc par nolaidību," skaidroja Judins.

Judinam ir cits problēmas risinājuma piedāvājums nekā LĀB, pirmkārt, definējot, kas ir "rupja kļūda", par kuru var būt atbildība, kas būtu vērtējama kā nolaidība un kādos gadījumos nevajadzētu saukt pie atbildības, jo cilvēks nav vainīgs. "Šodien bija pieteikts risinājums un viņi mēģināja caur to attieksmi, nodomu neuzmanību noteikt, kā rīkoties turpmāk, bet rezultātā ārstiem nebūtu nekādas krimināltiesiskas atbildības," uzskata Judins.

Judins uzskata, ka šī neskaidrība ar jēdzienu izmantošanu veidojas ārstu un juristu komunikācijas rezultātā, kur katram ir sava terminoloģija. "Lai saprastu vienam otru ir vajadzīgs laiks, tādēļ ir svarīgi, lai diskusija turpinātos, nevis paņemsim, parakstīsim likumu un tad domāsim vai pacienti ir aizsargāti vai nav," pauda Judins.

Judins zināja teikt, ka šogad neviens ārsts netika notiesāts, savukārt iepriekšējos gados pa vienam vai diviem cilvēkiem gadā. Viņš izpētījis, ka cietumsodi ar brīvības atņemšanu šādos gadījumos parasti netiek piemēroti – ir bijušas nosacītas notiesāšanas vai piespiedu darbs. "Turklāt, ārsti bieži vien nemaz nepārtrauc savu darbu, bet turpina strādāt slimnīcās," saka Judins.

Uz jautājumu, kā ir ar pacientu tiesībām, Judins atbildēja: "Šeit nevar domāt tikai par vienu vai otru grupu, ignorējot pacientus, bet redzam, ka šodien ārstu lobijs bija aktīvāks."

Komisijas sēdē medicīnas jomas pārstāvji rosināja veikt izmaiņas likumā, jo tās varot veicināt ārstu labprātīgu ziņošanu par pieļautajām kļūdām un šo kļūdu izpēti, kas palīdzētu strādāt pie to novēršanas. Tomēr viņi piekrita rūpīgi un bez steigas apspriest izmaiņu veikšanu Krimināllikumā.