Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai turpinot darbu pie Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumprojekta, deputāti otrdien vienojās, ka uz likumprojekta izskatīšanu Saeimā otrajā lasījumā tiks saglabāts līdzšinējais sabiedrisko mediju finansēšanas princips, kas paredz, ka to finansiālā nodrošinājuma viens no avotiem ir valsts budžeta dotācija sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai, kas nedrīkst būt mazāka nekā iepriekšējā gadā.
Komisijas un apakškomisijas sēdēs laika gaitā daudz diskutēts par finansējuma formas maiņu sabiedriskajiem medijiem, taču šajā reizē sarunā ieskanējās papildus argumenti no politiķu nesenās rūgtās pieredzes par mediķiem doto un nepildīto solījumu.
Lai gan Kultūras ministrija (KM) ieteica mainīt šo principu un paredzēt 0,17% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) un Latvijas Televīzija rosināja fiksētu finansējumu pat 0,2% no IKP apmērā, deputāti atbalstīja Mediju politikas apakškomisijas piedāvāto formulējumu, kas būtībā saglabā līdzšinējo kārtību, kas medijus padara atkarīgus no politiķu lēmumiem.
Sēdē klātesošā Mediju politikas apakškomisijas vadītāja Vita Anda Tērauda (AP) pauda šaubas, vai politiķi atbalstīs KM ideju, ņemot vērā pieredzi mediķu algu jautājumā. Lai gan KM uzturēja spēkā savu priekšlikumu, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš (KPV LV) sacīja, ka jau divus mēnešus tiekot runāts par to, ka šo nav iespējams ielikt šajā likumā. Pēc viņa teiktā, vispirms jāpieņem šis likums un tad var lemt arī par procentiem no IKP. Deputāti KM priekšlikumu noraidīja.
Tāpat atbalstu neguva arī LTV un NEPLP priekšlikumi. LTV valdes loceklis Ivars Priede gan deputātiem atgādināja, ka finansējums ir topošā sabiedrisko mediju likuma mugurkauls, kas nodrošina sabiedrisko mediju pastāvēšanu un būtību. Arī NEPLP pārstāve Aurēlija Ieva Druviete norādīja, ka sabiedriskajiem medijiem vajadzīgs stabils finansējums.
Uz to Kaimiņš atbildēja, ka "neviens jau neko ļaunu nevēl, bet nevaram ierakstīt". Arī Tērauda piebilda, ka dzīvojam politiskā realitātē, kur likumi netiek pildīti, tāpēc jāatbalsta šāds variants, lai gan viņa personīgi atbalsta īpatsvaru no IKP.
Deputāte Ināra Mūrniece (NA) gan uzvedināja deputātus sākt citu diskusiju, jo norādīja, ka likumprojektā paredzētā piebilde "nedrīkst būt mazāka nekā iepriekšējā gadā" liek uzdot jautājumu, kas notiks ekonomiskās krīzes laikā, kad visām nozarēm būs jāsamazina finansējums. "Mēs jau esam situācijā ar protestiem pie Saeimas un atkal gribam atrasties situācijā, kurā esam šobrīd," sacīja deputāte, kurai ir bažas par "Satversmes tiesas risku".
Diskusijā par šo tēmu tika minēti divi piemēri no Satversmes tiesas pieredzes, lemjot par līdzekļu samazinājumu iepriekšējās krīzes laikā, – pensionāri tiesā uzvarēja, bet finansējuma autoceļiem samazināšanas gadījumā tiesa sprieda citādi.
"Sabiedrisko mediju īpatsvars budžetā nav tik liels, tāpēc noņemot vēl šo, tie būs pilnīgi apdalīti. Būs krīze, būs ziepes visiem," sacīja deputāts Māris Kučinskis (ZZS). Viņš arī iepriekš atturējās balsojumā par KM priekšlikuma par 0,17 % no IKP noraidīšanu.
Mūrniece atgādināja, ka "mums jau bija mācība krīzes laikā. Es būtu ļoti uzmanīga pēc tām visām mācībām, ko esam guvuši. Norma ir laba un nodrošina dzīvību labā laikā, bet ko krīzē?" sacīja Mūrniece, ierosinot pievienot piebildi par izņēmumu krīzes gadījumā.
Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne aicināja deputātus neatteikties no šīs normas un nepasliktināt situāciju salīdzinājumā ar patlaban spēkā esošo finansējuma kārtību. "Tas būtu slikts signāls, ja šo normu pasliktinātu, jo mēs jau pat neuzlabojam esošo," sacīja radio vadītāja.
Andrejs Judins (JV) aicināja saglabāt esošo situāciju, jo krīzes gadījumā tāpat būs jāpielāgo daudzi likumi.
Kaimiņš rosināja tomēr atbalstīt esošo redakciju un trešajā lasījumā vēl vērtēt, kas pielabojams. Deputāti tā arī nolēma.