Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai turpinot darbu pie Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumprojekta, deputāti otrdien vienojās, ka uz likumprojekta izskatīšanu Saeimā otrajā lasījumā tiks saglabāts līdzšinējais sabiedrisko mediju finansēšanas princips, kas paredz, ka to finansiālā nodrošinājuma viens no avotiem ir valsts budžeta dotācija sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai, kas nedrīkst būt mazāka nekā iepriekšējā gadā.
Komisijas un apakškomisijas sēdēs laika gaitā daudz diskutēts par finansējuma formas maiņu sabiedriskajiem medijiem, taču šajā reizē sarunā ieskanējās papildus argumenti no politiķu nesenās rūgtās pieredzes par mediķiem doto un nepildīto solījumu.
Lai gan Kultūras ministrija (KM) ieteica mainīt šo principu un paredzēt 0,17% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) un Latvijas Televīzija rosināja fiksētu finansējumu pat 0,2% no IKP apmērā, deputāti atbalstīja Mediju politikas apakškomisijas piedāvāto formulējumu, kas būtībā saglabā līdzšinējo kārtību, kas medijus padara atkarīgus no politiķu lēmumiem.