Valdību aicinās vērtēt kopīgu Valkas-Valgas pakalpojumu organizēšanu  (4)

Komisijas sēdes sākumā deputāts Jānis Dombrava (NA) pauda, ka Latvijas un Igaunijas abu pašvaldību savstarpēja saikne ir izveidojusies vēsturiski, jo agrāk tā bija viena pilsēta. 1920. gadā starptautiskā šķīrējtiesa noteica precīzu robežu, un Igaunijas pusē nonāca ekonomiski spēcīgākā teritorija, savukārt Latvijas pusē – sadalītās pilsētas rietumu nomale.

Patlaban pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) reformas plāna ir paredzēta Rūjienas un Naukšēnu novada pievienošana Valkas novadam, taču koalīcijā ir panākta vienošanās, ka Rūjiena un Naukšēni tiks pievienoti Valmieras novadam. Sēdē izskanēja, ka šo novadu nepievienošana Valkai var kavēt Valkas kā attīstības centra izaugsmi, līdz ar to sadarbības veicināšana ar Igaunijas pašvaldību sniegtu ekonomisko pienesumu abām pusēm.

Valkas mērs Vents Armands Krauklis ("Vidzemes partija") deputātus iepazīstināja ar veidiem, kā pašreiz norisinās Valkas un Valgas sadarbība.

"No mana kabineta loga līdz valstu robežai ir 400 metri – šī ir ar kājām izstaigājama pilsēta. Tādēļ Valka un Valga ir uzskatāmas par vienu pilsētu," sacīja Krauklis.

Pašvaldības vadītājs skaidroja, ka abām pilsētām ir kopīga mākslas skola, kas atrodas Latvijas daļā un kurā puse no visiem skolēniem ir latviešu bērni un otra – igauņu. Tāpat kopīgiem spēkiem ir veikta dzelzceļa stacijas rekonstrukcija, panākot iespēju AS "Pasažieru vilciens" aizbraukt līdz Valgai un cita veida projekti.

“Abu pilsētu integrācija ir pastāvīgs process. Reizi mēnesī mums ir savstarpēja pašvaldību vadītāju tikšanās, taču vismaz reizi nedēļā notiek kopīgo projektu darba grupu sanāksmes,” skaidroja Krauklis.

Viņš arī norādīja, ka pēdējos gados izteiktāka integrācija ir notikusi glābšanas dienestu starpā. Jomas, kurās sadarbības iespējas vēl būtu pilnveidojamas, ir attiecībā uz sabiedrisko transporta organizāciju, izglītību un medicīnas pakalpojumiem.

VARAM ministra Jura Pūces (AP) padomnieks Madars Lasmanis pauda, ka Valkas novada veiksmīgai funkciju īstenošanai ir nepieciešama pienācīga finansiālā bāze.

“Valkai pašreiz veidojas zaudējumi no tā, ka daļa iedzīvotāju dodas strādāt uz Valgu. Tādēļ pēc novadu reformas vismaz sākotnējā periodā mums ar Finanšu ministriju ir jārunā par papildu finansējuma piešķiršanu Valkai. Tie būtu nevis desmiti tūkstoši, bet gan miljoni, kas palīdzētu nodrošināt visas pašvaldības funkcijas un to kopumā attīstītu,” minēja Lasmanis.

Par dialogu ar Valgas pašvaldību VARAM informēja, ka Latvijas un Igaunijas starpvaldību komisija strādā pie diviem jautājumiem: medicīnas pakalpojumi (ambulatorie un plānveida), kā arī pārrobežu dzelzceļa savienojuma Rīga-Tartu satiksmes laiku saskaņošanu.

Valkas mērs sacīja, ka jautājums par ambulatorajiem un plānveida pakalpojumiem ir pārcelts jau vairākus gadus, tādēļ viņa ieskatā ir nepieciešams rūpīgāk sekot līdzi savstarpējo sarunu progresam.

Komisijas deputāti bija vienisprātis par vēstules nosūtīšanu valdībai ar lūgumu līdz 2020. gada vasarai atbildīgajām ministrijām izvērtēt pakalpojumus, kurus abas pašvaldības varētu nodrošināt kopīgiem spēkiem.

Deputāti kā iespējamo sasniedzamo rezultātu vēlētos redzēt trīs līgumus ar Igaunijas pusi par Valkas-Valgas sabiedriskā transporta organizēšanu, izglītības un medicīnas pakalpojumiem.