Atklātā vēstulē iebilst pret IZM jauno doktorantūras modeli  (43)

Pirms IZM organizētās diskusijas 21. novembrī par jauno doktorantūras modeli sabiedrības pārstāvji plaši parakstītā vēstulē vērsās pie IZM. Vēstulē tika paustas nopietnas bažas un aicinājums neierobežot iespējas promocijas procesu īstenot latviešu valodā.

Vēstulē norādīts, ka bažas nav nedz sadzirdētas, nedz izprastas, nedz īstenotas faktiskā rīcībā, risinājumos un izmaiņās. "Vēl vairāk, fakts, ka šai valstiskas nozīmes problēmai diskusijā laiks tā arī neatradās, liecina, ka ministrija noliedz jautājuma būtiskumu," uzsvērts vēstulē.

Arī publiskās sarunās ar plašsaziņas līdzekļiem IZM pārstāvji cenšas nonivelēt jautājumu, apzīmēdami to kā "šauru virzienu" un izmantodami maldinošus faktus, uzskata vēstules autori.

Vēstulē sacīts, ka vēstules autori aicina Latvijas intelektuāļus, organizācijas, plašsaziņas līdzekļus un ikvienu "Latvijas nākotnē ieinteresēto cilvēku apzināties situācijas nopietnību un vienoties latviešu valodas un tātad - arī nācijas un valsts aizstāvībā".

Veckrācis uzsvēra, ka izstumt latviešu valodu no jebkuras jomas, jo vairāk no zinātnes un akadēmiskās vides nozīmē iznīcināt pašiem sevi. "Valodas dzīvības procesi ir cieši savstarpēji saistīti. Atmirstot kādai daļai, pakāpeniski atmirs citas; atmirs arī mūsu pašapziņa un pašizpratne," pausts vēstulē.

Tāpat vēstulē uzsvērts, ka iecere atteikties no pilnvērtīgas latviešu valodas klātbūtnes zinātnē var nelabvēlīgā un neglābjamā veidā ietekmēt latviešu valodas dzīvotspēju, valodas statusu un prestižu sabiedrībā. Viņuprāt, šobrīd, gluži pretēji, pamatotāk būtu īpaši un mērķtiecīgi veicināt latviešu valodas izmantošanu zinātnē, arī promocijā.

Vēstules autori arī minēja, ka valodas iznīkšanas iespēja nav teorija - Eiropā jau esot zināmi piemēri kā Slovēnijas un Baltkrievijas pieredze, kad atteikšanās no valsts valodas augstākajā izglītībā un zinātnē būtiski kaitē vispārējam valodas statusam un samazina lietojuma intensitāti un kvalitāti.

Vēstules autori pieprasa valdību ievērot Satversmi un attiecīgos tiesību aktus un pildīt valdības tiešo pienākumu stiprināt un attīstīt latviešu valodu kā valsts valodu, nevis graut tās prestižu un nākotnes izredzes. Tāpat viņi pieprasa saglabāt izvēli promocijas darbu sagatavot latviešu valodā, angļu valodā vai kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, nodrošinot faktisku iespēja darbu rakstīt arī latviešu valodā.

Valdību prasa nediskriminēt valsts valodu ar koncepcijas projektā lasāmo nosacījumu - "Zinātniskā institūcija izstrādā un apstiprina kritērijus promocijas darba izstrādei latviešu valodā", kas uzsver latviešu valodas izņēmuma statusu promocijā.

Atsaucoties uz IZM argumentu, ka promocijas padomē tiks piesaistīti ārvalstu recenzenti, kuriem jāspēj iepazīties ar darbu pilnā tā apmērā, vēstules autori piedāvā ministrijai novirzīt finansējumu latviešu valodā tapušo promocijas darbu kvalitatīviem tulkojumiem, ja par promocijas darba nepieciešamību svešvalodā ir lēmusi promocijas padome un ja nepietiek ar darba kopsavilkumu svešvalodā, kā arī ar darba izstrādes laikā sagatavotajiem zinātniskajiem rakstiem, no kuriem liela daļa parasti esot svešvalodā.

Tāpat vēstules autori prasa IZM ieviest efektīvus rīkus, lai attīstītu doktorantu valsts valodas un svešvalodu prasmes un adekvāti noteiktu grāda pretendenta prasmes sagatavot promocijas darbu svešvalodā, kas ir svarīgs priekšnosacījums darba kvalitātes nodrošināšanā, mērķu sasniegšanā un izmantojamībā pēc darba aizstāvēšanas. Pašlaik daļa zinātnisko tekstu, kas tapuši angļu valodā, neatbilst nepieciešamajai kvalitātei tieši valodas lietojuma ziņā, norādīts vēstulē.

Vēstules iniciatori arī pieprasa ministriju nemaldināt sabiedrību ar atsauci uz Igaunijas praksi, jo Igaunijas tiesību aktos neesot obligātas prasības rakstīt promocijas darbus svešvalodā.

Viņi pieprasa nekavējoties rast konkrētus risinājums un izstrādāt rīcības plānu, kā arī informēt sabiedrību un jo īpaši akadēmisko kopienu par plānotajiem pasākumiem un to izpildes termiņu.