Garās debates par neuzticības izteikšanu Viņķelei daļēji pārklājās ar mediķu protestu pie Saeimas, kas noritēja no pulksten 11 līdz 12. Debates par balsojumu, kura iznākums jau bija iepriekš nojaušams, aizņēma gandrīz visu Saeimas darba dienu.
Pie neuzticības izteikšanas veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) jautājuma Saeima ķērās pulksten 9.30 no rīta un turpināja vēl pēc pulksten 15, pa starpu aizejot vairākos pārtraukumos.
Kamēr deputāti debatēja par šo jautājumu, mediķi atnāca, protestēja un aizgāja.
Jau ziņots, ka Saeimas opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji kopā ar dažiem pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem pirms nedēļas iesniedza Saeimā lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP), lūdzot šo jautājumu izskatīt Saeimas 28. novembra sēdē.
Lēmumprojekts tika iesniegts dažas dienas pēc tam, kad mediķu organizācijas nolēma 28. novembrī rīkot otro protesta pasākumu pie Saeimas.
Lēmuma projektu bija parakstījuši deputāti Aldis Gobzems, Jūlija Stepaņenko, Karina Sprūde, Linda Liepiņa, Didzis Šmits, Armands Krauze (ZZS), Jānis Dūklavs (ZZS), Māris Kučinskis (ZZS), Dana Reizniece-Ozola (ZZS), Viktors Valainis (ZZS) un Raimonds Bergmanis (ZZS).
Kā pirmais iesniedzēju vārdā uzstājās pie frakcijām nepiederošais deputāts Aldis Gobzems, kurš runāja gandrīz stundu.
Zīmīgi, ka debatēs uzstājās tikai opozīcijas pārstāvji un Viņkeles frakcijas "Attīstībai/Par!" biedri. Ministres partijas biedri, aizstāvot savu kolēģi, debatēs uzstājās gandrīz tikpat bieži kā opozīcijas pārstāvji.
No opozīcijas visaktīvāk uzstājās ZZS un "Saskaņas" pārstāvji, taču, izņemot Gobzemu, mazāk nekā parasti aktīvi bija pārējie pie frakcijām nepiederošie deputāti, lai gan bija parakstījuši demisijas pieprasījumu.
Sākot uzrunu, Gobzems valdošajai koalīcijai pārmeta varas uzurpēšanu, jo prezidents neesot tautas vēlēts, Ministru prezidents nestartēja Saeimas vēlēšanās, bet pati veselības ministre vēlēšanās saņēma daudzus mīnusus un parlamentā neiekļuva.
Gobzems sniedza gan garu pārskatu par Viņķeles politisko karjeru teju no valsts neatkarības atjaunošanas laika, gan plaši izklāstīja sabiedrības veselības problēmas, gan veselības aprūpes sistēmas vājās vietas.
Deputāts ministrei pārmeta politiskas atbildības trūkumu, jo būvnieku karteļa interesēs tiekot pārmaksāts par Stradiņa slimnīcas jauno ēku būvniecību, turklāt galvaspilsētā vispār nav vajadzīgas divas universitātes slimnīcas. Pasaules praksē esot ierasts, ka ir viena universitātes slimnīca uz vienu miljonu iedzīvotāju pilsētā. Pēc Gobzema teiktā, šīm divām slimnīcām neesot arī skaidras specializācijas.
Gobzemu arī bažīgu dara tas, ka Latvijā faktiski ir maksas medicīna, un tas noved pie tā, ka cilvēki laikus nesaņem viņiem nepieciešamo medicīnisko palīdzību. "Apaļa kā nulle," tā deputāts raksturoja ministres plānošanas spējas un pārmeta, ka nav skaidrs slimnīcu kartējums un sadalījums.
Vairākas reizes savas runas laikā Gobzems pieminēja Viņķeles komandējumu uz Ņujorku ANO Ģenerālās asamblejas laikā šoruden, kas esot bijis dārgs un nelietderīgs. Tāpat ministrei nācās uzklausīt pārmetumus par "naudas pūšanu gaisā" medicīnas aparatūras iepirkumos, kā arī par nepietiekamu rīcību, lai padarītu lētākas zāles Latvijā.
Jau debašu sākumā "Saskaņas" frakcijas vārdā paziņojumu presei izplatīja deputāts Vjačeslavs Dombrovskis paziņojot, ka atbildība par valdības solījumu nepildīšanu gulstas uz Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) un finanšu ministra Jāņa Reira (JV) pleciem, tādēļ neuzticība ir jāizsaka visam Ministru kabinetam.
"Ministru prezidentam ir likumā noteikts pienākums vadīt Ministru kabineta darbu, noteikt galvenās politiskās vadlīnijas, nodrošināt un pārraudzīt, kā tiek izstrādāta un īstenota deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību un rīcības plāns tā īstenošanai. Krišjānis Kariņš tāpat kā ikviens Ministru kabineta loceklis ir politiski atbildīgs par savu rīcību un, papildus tam, politiski atbildīgs par Ministru kabineta darbību kopumā," norādīja Dombrovskis.
Viņš atgādināja, ka Satversmes tiesa (Lietā Nr. 2010-06-01) ir atzinusi, ka Ministru kabinetam ir jāuzņemas politiskā atbildība par valsts budžeta projektu izstrādi. "Valdības veidotais 2020. gada valsts budžets un ar to saistītie likumprojekti klaji pārkāpj virkni likumu, tostarp Veselības aprūpes finansēšanas likumā iekļauto normu, kura paredz mediķu atalgojuma palielināšanu par 20%, tā vietā piešķirot veselības aprūpes nozarei vien 60 miljonus eiro paredzēto papildu 120 miljonu vietā," norādīja Dombrovskis.
"Saskaņas" deputāti pozitīvi vērtē Viņķeles reakciju uz mediķu protestu akcijām, taču vienlaikus norāda, ka veselības ministre ietilpst Ministru kabineta sastāvā un ir līdzatbildīga par izstrādāto 2020. gada valsts budžeta projektu, tāpēc deputāti atbalsta Viņķeles demisiju un uzskata, ka secīgi jāatkāpjas arī visam Ministru kabinetam, uzsver Dombrovskis.
Ar līdzīgu saturu bija arī viņa uzstāšanās debatēs vēlāk frakcijas vārdā. "Saskaņas" pārstāvji gan nebija parakstījuši demisijas pieprasījumu, ko no Saeimas tribīnes arī atgādināja Dombrovskis.
Slimnīcu slēgšanas vilnis beidzies
Pēc Gobzema uzstājas Viņķele, un viņas runas sākums sakrita ar mediķu protesta sākumu, jo pa vidu bija Saeimas sēdes pārtraukums.
Uzreiz pēc pārtraukuma gan pie frakcijām nepiederošie deputāti rosināja izsludināt vēl vienu stundu garu pārtraukumu, lai deputāti var iet un parunāt ar mediķiem pie Saeimas. Tomēr Daniels Pavļuts (AP) sacīja, ka neredz vajadzību pēc vēl viena pārtraukuma, jo deputāti, kas gribēja, bija izgājuši parunāties ar cilvēkiem iepriekšējā pārtraukumā. Saeimas balsojumā ierosinājums tika noraidīts.
Uzrunā Saeimā Viņķele atgādināja, ka Latvijā ir ierasta lieta prasīt veselības ministra demisiju, tāpat kā labklājības, jo tās ir ministrijas, kam hroniski pietrūkst finansējuma, un tās ir tā saucamās tērējošās ministrijas.
Ministre, pieminot Gobzema garo runu, norādīja, ka saprot, kāpēc viņš izslēgts no advokatūras un viņam netika dota pieeja valsts noslēpumam, jo viņa teiktajā bijis ļoti liels nepatiesu faktu un kļūdu daudzums. Viņkele uzsvēra, ka patiesībai neatbilst Gobzema teiktais, ka Gaiļezera slimnīcā nenotiek rekonstrukcija, jo kopš šīs vasaras tur norit ļoti intensīvi būvdarbi.
Tāpat nepatiess ir fakts, ka valsts ir īpašnieks vai mazākuma akcionārs visās slimnīcās, jo reģionālajās slimnīcās valsts nav akcionārs. Viņķele arī atspēkoja neprecīzus faktus par slimnīcā pavadīto gultas dienu skaitu un ārstu daudzumu.
Uzsverot finansējuma trūkumu nozarē, ministre uzsvēra, ka OECD pētījums norāda, ka par spīti finansējuma trūkumam iedzīvotāji saņem labu aprūpi. Finansējums veselības aprūpei nekad nav bijis vairāk par 4% no IKP, nākamgad tas ir 4,1%, kamēr Eiropas Savienībā vidēji 7% no IKP, sacīja Viņķele.
Kā savu sasniegumu Viņķele minēja iepriekšējās valdības un Saeimas pieņemtās diskriminējošās "divu grozu" sistēmas atcelšanu, jo to jau iepriekš kritizēja starptautiskie eksperti un pasaulē nav tādu pozitīvu piemēru, ka tāda sistēma labi strādā.
Tāpat pēc daudzu gadu nesekmīgajiem mēģinājumiem šogad Ministru kabinets pieņēma noteikumus, ka receptēs no nākamā gada 1. aprīļa būs jānorāda zāļu vielas nosaukums, nevis konkrēts patentēts nosaukums. "Tās ir revolucionāras izmaiņas," sacīja ministre uzsverot, ka tiek turpināts darbs pie reformām farmācijas nozarē.
Patlaban tiek strādāts arī pie slimnīcu reformas. "Slimnīcu slēgšanas vilnis ir beidzies, to skaits būtiski nemainīsies, bet tās pārveidos," sacīja Viņķele.
Ministre sacīja, ka ciena iepriekšējās valdības vadītāju Māri Kučinski (ZZS) un uzslavēja viņu par skolu tīkla sakārtošanu. Taču kritizēja par īstenoto nodokļu reformu, kas samazināja budžeta ienākumus par 1% no IKP. Tāpēc, ja Kučinska valdība nebūtu prasījusi un dabūjusi EK atļauju īstenot budžeta deficīta atkāpi, tad reformas dēļ veselības nozarei būtu dramatiski sarucis finansējums. To ministre atklājusi, sākot savu darbu veselības ministres amatā.
Viņķele informēja deputātus par darbu pie pakalpojumu tarifu pārskatīšanas, jo patlaban tarifi nesedz reālās izmaksas un tādēļ slimnīcām veidojas parādi. Ministrei, sākot darbu, arī nācies nopietni pievērsties e-veselības sistēmas problēmām, kur patlaban ministrija veic pārrunas ar komersantu par iespēju atgūt pārmaksāto naudu, kā arī ir ierosināts kriminālprocess.
Arī par tehnikas iepirkumiem top jaunas vadlīnijas, lai būtu lielāka konkurence un labākas cenas, bet lielo un dārgo iekārtu iepirkšanu plānots saskaņot ar privātajām iestādēm, lai nedublētos. Viņķele atgādināja, ka tiek strādāts pie jaunas mediķu atalgojuma sistēmas. Pēc viņas teiktā, pat ja dialogs ar mediķiem ir saspringts, sakārtot šo jomu var tikai kopā ar nozares pārstāvjiem.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Skride (AP) uzsvēra ministres ieguldījumu zāļu cenu samazinājuma jomā, kā arī aicināja tikpat aktīvi darboties arī turpmāk.
ZZS deputāts Māris Kučinskis debatēs atzina, ka parakstīja demisijas pieprasījumu, bet šodien par to nebalsos. Kā iemeslu tam viņš minēja, ka neviena valdība "nav kritusi no ārpuses", jo krīzes parasti sākas iekšienē, kad ar kaut ko netiek galā, tādēļ vēl var nogaidīt. Kā otru iemeslu deputāts minēja to, ka nav īsti iespējams pārbaudīt, kas ir izdarīts, jo lielākā daļa darbu pārnesti uz tālāku laiku, tāpēc jādod iespēja ministrei atrotīt piedurknes un strādāt. Kučinskis arī atgādināja par solījumu nepildīšanu un visas valdības atbildību budžeta sastādīšanā.
Savējie atbalsta
Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP), arī balstoties savā personīgajā pieredzē, uzslavēja ministri par viņas paveikto psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu jomā.
Mārtiņš Šteins (AP) sacīja, ka Viņķele ir drosmīga un jaudīga ministre, kura nav pelnījusi demisiju pēc desmit mēnešu darba.
Valērijs Agešins (S) debatēs atgādināja, ka Liepājā joprojām nav iespējams laikā saņemt valsts apmaksātos zobārstniecības pakalpojumus bērniem – rindā jāgaida pat divus gadus. Cilvēki spiesti braukt uz citām pilsētām, taču nopietnas problēmas ir mazāk turīgajiem bērnu vecākiem. Deputātam nav skaidrs, kādēļ tāda situācija, ka cilvēki maksā nodokļus, bet nevar saņemt likumā paredzētos pakalpojumus.
AP frakcijas deputāte Inese Voika pateicās opozīcijai, kuras dēļ sanāk šodien iedziļināties veselības aprūpes jomā, bet atgādināja par finansējuma trūkumu nozarē līdz šim. Viņa atgādināja, ka ES veselībai atvēl 7% no IKP, bet Latvija 4%. Ir vajadzīgs miljards eiro, lai sasniegtu šo līmeni, sacīja deputāte. Valstij ir jābūt rūpīgam saimniekam, tā par finansējuma izmantošanu nozarē teica Voika. "Mēs saņemam to, ko ieguldām," atgādināja deputāte.
Dana Reizniece-Ozola (ZZS) debatēs sacīja, ka visa sabiedrība ir vienisprātis, ka Saeima nevar nepildīt pašas pieņemtos likumus. Par Viņķeles kļūdu viņa uzskata iepriekšējās valdības radītās obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas atcelšanu, tādējādi vairojot nevienlīdzību. Tā vietā, lai atceltu, varēja strādāt pie sistēmas pilnveidošanas.
Deputāte atspēkoja arī pārmetumus, ka viņas kā finanšu ministres laikā ieviestā nodokļu reforma būtu vainojama pie finansējuma trūkuma veselības aprūpei. "Nodokļu reformas dēļ mums ir strauja izaugsme, divreiz lielāka nekā vidēji Eiropas Savienībā un eirozonā," sacīja Reizniece-Ozola. Viņa arī norādīja uz visas koalīcijas un premjera īpašo atbildību par finansējumu veselības aprūpes nozarei.
"Saskaņas" deputāts Nikolajs Kabanovs debatēs norādīja uz sava veida paradoksu, ka "mūs grib atlaist viņas dēļ", ar to domājot aicinājumus atlaist Saeimu. Kabanovs iesaka pārdalīt izdevumus aizsardzībai par labu veselības aprūpei.
AP deputāts Ilmārs Dūrītis atzina, ka, sākot deputāta darbu, ar pārsteigumu atklājis, ar kādu entuziasmu esošā nepietiekamā finansējuma apstākļos tomēr strādā Veselības ministrijas un nozares darbinieki. Pirms tam viņam bija radies pretējs viedoklis, ka tiek nelietderīgi tērēti līdzekļi.
Regīna Ločmele-Luņova (S) pateicās Veselības ministrijai, ka tā tomēr ieklausījusies opozīcijas dažos priekšlikumos, tajā skaitā solījusi atrast līdzekļus īpašās pārtikas apmaksai smagi slimiem cilvēkiem. Tomēr deputāte uzsvēra, ka tas nav īsti pareizs veids, kā tas notika, jo ministrijai trūkst mērķtiecības.
Pie frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko sacīja, ka ministre ir politiski atbildīga par to, ka pārāk klusi prasījusi koalīcijā naudu mediķiem, lai gan nav zināms, kā tur patiesībā iekšienē bijis. Stepaņenko pārmeta ministrei aroganci pret mediķiem.
Mārtiņš Bondars (AP) sacīja, ka būs "auzas", ja nākamajos gados netiks rasts papildu finansējums veselības aprūpei. Deputāts arī salīdzināja ministres kritizēšanu ar Jēzus Kristus piesišanu krustā par visas cilvēces grēkiem.
Gobzems, iesaistoties debatēs, gan pārmeta Viņķelei, ka viņas tā laika dzīvesbiedrs Juris Viņķelis jau 90. gados, būdams veselības ministrs, daudz ko solījis. Tāpat Gobzems saskaitījis, ka pēdējās Saeimas vēlēšanās Viņķele esot bijusi mazāk populāra nekā mūziķis Andris Kivičs, kurš kandidēja "KPV LV" sarakstā.
Viktors Valainis (ZZS) Viņķelei pārmeta populismu un salīdzināja ar Artusu Kaimiņu.
Pavļuts (AP) debatēs sacīja, ka Viņķele ir viens no retajiem cilvēkiem, kas nerunā "pekstiņus", bet saka patiesību. Viņa arī Saeimas kolēģus brīdinājusi pērn decembrī, ka nevajag balsot par finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, ko nebūs iespējams izpildīt.
Deputāts atgādināja, ka ministrei ir maģistra grāds sabiedrības veselības vadības jomā, tāpēc viņa ir labāk kvalificēta šim amatam, nekā bija viņas priekšteči. Pavļuts aicināja, balsojot pret Viņķeles demisiju, balsot par veselības aprūpes reformām.
"Saskaņas" Ivars Zariņš situāciju veselības aprūpes nozarē salīdzināja ar līdz pēdējai stadijai ielaistu onkoloģisko slimību.
Savukārt Armands Krauze (ZZS) uzteica AP frakciju par komandas darbu, kādu gan neredzot visā koalīcijā. Viņš koalīcijai pārmeta, ka tā nozagusi naudu mediķiem un iebāzusi savās kabatās partiju finansēšanai.
Raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" Viņķele izteicās, ka neredz pamatu atkāpties no amata. Vairāk par to iespējams skatīt šeit:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
