Konkursā uz LIAA direktora amatu paliek septiņi; veic izmaiņas komisijā  (9)

Valsts kancelejā aģentūru LETA informēja, ka konkursa otrajā kārtā par LIAA direktora amatu sacentīsies septiņi no 13 pretendentiem, kuri bija pieteikušies konkursā uz šo amatu.

Tiesa, konkursa gaitā ir notikušas izmaiņas pretendentu vērtēšanas komisijas sastāvā. Ja konkursa pirmajā kārtā komisijā darbojās ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) biroja vadītāja Inese Kublicka un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovski, tagad viņu vietā darbojas ekonomikas ministra padomnieks Krists Bergans-Berģis (KPV LV) un LTRK valdes locekle Katrīna Zariņa.

Valsts kanceleja vēl nav sniegusi skaidrojumu par izmaiņām LIAA direktora amata konkursa komisijas sastāvā, bet aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Kublicka un Rostovskis darbojās komisijā, kas šogad vērtēja toreizējā LIAA direktora Andra Ozola darbu un pēc tā izvērtējuma lēma neturpināt darba attiecības ar Ozolu. Rezultātā šā gada oktobrī tika izsludināts konkurss uz LIAA direktora amatu, uz kuru pieteicies arī Ozols.

Pirmajā kārtā komisija vērtēja iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām.

Savukārt konkursa otrā kārtas laikā pretendentiem būs jātiekas ar konkursa komisiju, lai klātienē skaidrotu savu motivāciju ieņemt šo amatu, prezentētu savu redzējumu par iestādes darbības jomu, tās nākotnes vīziju un prioritātēm, kā arī demonstrētu savu pieredzi pārmaiņu vadīšanā un būtisku mērķu sasniegšanā.

Konkursa otrā kārta tika uzsākta 2. decembrī, un pirmās intervijas šīs kārtas ietvaros ir jau notikušas. Uz konkursa trešo kārtu izvirzītie pretendenti tiks vērtēti, analizējot viņu vadības kompetences: attiecību veidošanu un uzturēšanu, komandas vadīšanu, darbinieku motivēšanu un attīstīšanu, pārmaiņu vadīšanu, stratēģisko redzējumu.

Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vada Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, bet komisijas sastāvā darbojas Bergans-Berģis, Zariņa, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Pretendentu atlases procesā ir aicināti piedalīties arī neatkarīgi novērotāji - Ārvalstu Investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētāja vietnieks Ints Krasts un Latvijas jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.lv" pārstāvis.

Konkursa noslēgumā visaugstāko novērtējumu guvušais pretendents tiks ieteikts ekonomikas ministram, kurš pieņems lēmumu par pretendenta kandidatūras virzīšanu apstiprinājumam Ministru kabinetā.

Ieņemot amatu, nākamais LIAA direktors saņems mēnešalgu 2353 eiro apmērā, sociālās garantijas, veselības apdrošināšanu, kā arī motivējošās bonusu sistēmas sniegtās iespējas atbilstoši sasniegtajiem darba rezultātiem. Tāpat tiks nodrošināta iespēja piedalīties Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā, tādējādi veicinot profesionālo attīstību.

Jau ziņots, ka šā gada 24. oktobrī tika izsludināts konkurss uz LIAA direktora amatu, kurā pieteicās 13 pretendenti.

Ozols LIAA direktora amatā stājās 2004. gadā. Viņa pilnvaru termiņš beidzās 22. novembrī.

Publisks saspīlējums starp ekonomikas ministru Nemiro un LIAA direktoru Ozolu izcēlās pēc tam, kad šā gada martā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Viens pret vienu" Nemiro sacīja, ka LIAA darbinieki iesaistīti Eiropas Savienības fondu izkrāpšanā. Savukārt Ozols par ministra pausto izteicās, ka tādējādi tiek grauta valsts reputācija un radīti miljoniem eiro lieli zaudējumi.

Ozols norādīja, ka ministrs paudis kļūdainu informāciju, un aicināja Nemiro to atsaukt, tomēr ekonomikas ministrs uzsvēra, ka viņš no saviem vārdiem neatkāpjas un tie netika pausti ar nolūku mest šaubu ēnu pār LIAA. Tāpat Nemiro neredzēja pamatu atsaukties Ozola lūgumam atvainoties LIAA.

Vēlāk Nemiro informēja, ka viņa vadītā ministrija un uzņēmēju organizāciju pārstāvju komisija izvērtēja Ozola darbību, novērtējot to kā labu ar piebildi, ka tā būtu pilnveidojams. Tomēr EM lēma neturpināt darba attiecības ar Ozolu. Ministrs piebilda, ka Ozols LIAA vadījis 15 gadus, tādēļ iestādes darbu vajadzētu "atsvaidzināt".

Tāpat ekonomikas ministrs noliedza, ka darbam LIAA direktora amatā būtu noskatīts bijušais LIAA darbinieks, līdzšinējais EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko, kurš amatā EM stājās 2015. gadā, kad ekonomikas ministre bija Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Aleksejenko ministrijā pārrauga ar Eiropas Savienības fondiem un uzņēmējdarbības konkurētspēju saistītus jautājumus, kā arī ir atbildīgs par Centrālās statistikas pārvaldes un LIAA darba organizāciju.

LIAA ir ekonomikas ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir sekmēt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un eksportspēju starptautiskajos tirgos, veicināt ārvalstu investīciju apjoma pieaugumu, īstenot tūrisma attīstības valsts politiku un valsts politiku inovācijas jomā.

LIAA direktora galvenie pienākumi ir veicināt Latvijas uzņēmumu eksportspējas paaugstināšanu un ārējo tirdzniecību, ārvalstu investīciju ienākšanu Latvijas ekonomikā, uzņēmējdarbības uzsākšanu un attīstību, inovācijas un tehnoloģiju pārnesi, veicināt un īstenot tūrisma attīstības valsts politiku, kā arī nodrošināt Eiropas Savienības fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzfinansētas aktivitātes un to administrēšanu.

LIAA mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbības attīstību Latvijā, veicinot ārvalstu investīciju apmēra pieaugumu un palielinot Latvijas konkurētspēju pašmāju un starptautiskajos tirgos.