'Ķīlnieki ir Rīgas iedzīvotāji' – atbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu atkritumu apsaimniekošanā  (7)

Pret ārkārtējās situācijas pagarināšanu iestājās visi trīs partijas "KPV LV" ministri: Ralfs Nemiro, Sandis Ģirģens un Ramona Petraviča.

VARAM ministrs Juris Pūce (AP) kolēģiem skaidroja, ka šā gada 11. septembrī tika izsludināta ārkārtējā situācija, dodot iespēju Rīgas pašvaldībai risināt ar atkritumu apsaimniekošanas jomu saistītos neskaidros juridiskos jautājumus. "Šajā periodā pašvaldība ir bijusi nodarbināta pati ar savām problēmām, koalīcijas krīzēm, vicemēra atbrīvošanu un atkal iecelšanu vietā un tamlīdzīgi. Tādēļ viņiem nav bijis laiks pieķerties savu darba pienākumi izpildei," kolēģiem sacīja Pūce.

Viņš skaidroja, ka līdz ar 12. decembri Rīgā būtu tāda pati situācija kā septembra sākumā, jo ar šo datumu spēku zaudētu līgumi par atkritumu apsaimniekošanu, kas tika noslēgti ārkārtējās situācijas laikā.

Ministrija, pēc Pūces vārdiem, ir aktīvi sekojusi līdzi situācijas atrisinājumam, vairākas reizes vēršoties pie pašvaldības ar lūgumu iesniegt rīcības plānus un atskaites par rīcību.

"Diemžēl jāsecina, ka sākotnējā darba duna, kas bija novērojama pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas 11. septembrī, ļoti ātri izsīka un pēc septembra vidus aktīva darbība no pašvaldības puses nesekoja," piebilda Pūce.

Pret ārkārtējās situācijas pagarināšanu iestājās visi partijas "KPV LV" ministri, ņemot vērā Rīgas domes (RD) paziņojumu, ka pašvaldība sarunas procedūras rezultātā ir noslēgusi līgumus ar trim uzņēmumiem par atkritumu apsaimniekošanas nodrošināšanu arī pēc 11. decembra.

"Pamatojoties uz šo dokumentu, juridiski es neredzu pamatu ārkārtējā stāvokļa pagarināšanai, jo atkritumi, pēc RD priekšsēdētāja Oļega Burova (GKR) norādījumiem, tiks izvesti," savu nostāju pauda ekonomikas ministrs Nemiro. Tam piekrita arī labklājības ministre Petraviča un iekšlietu ministrs Ģirgens.

"Es pievienošos kolēģiem. Uzskatu, ka visā šinī situācijā ķīlnieki ir Rīgas iedzīvotāji. Te vairs runa nav par atkritumiem – manā izpratnē te ir varas pārdale, kuras aprisēm es spēju tikai nojaust. Es aicinu darīt visu, lai šo situāciju ātrāk atrisinātu," piebilda Ģirģens.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) ārkārtējās situācijas pagarināšanai pauda atbalstu.

"Šis nav lēmums, ko mēs vēlamies pieņemt, taču šo lēmumu mēs esam spiesti pieņemt RD mazspējas dēļ. Pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas 11. septembrī no iedzīvotāju viedokļa nekas nemainījās, jo atkritumus turpināja izvest. Ja mēs, savukārt, ārkārtējo situāciju nepagarināsim, tad pēc 11. decembra rīdzinieku vidū varētu iestāties liela neskaidrība. Ar šo lēmumu mēs dodam iespēju RD šo jautājumu sakārtot," sacīja Kariņš.

Valdības atbalstītais rīkojums paredz, ka RD ir nepieciešams vienoties ar atkritumu apsaimniekotājiem, ka sarunu procedūras rezultātā noslēgtie līgumi ir spēkā līdz 2020. gada 12. martam. Tāpat atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nosacījumi nedrīkst būt sliktāki par tiem, kas bija līdz 11. decembrim.

RD arī jānodrošina, lai no 12. decembra atkritumu apsaimniekošana norisinās neatkarīgi no tā, vai līgums par atkritumu apsaimniekošanu ir noslēgts ar iepirkumu procedūras rezultātā izraudzītiem uzņēmumiem, kā arī jānodrošina, lai pagarinātās ārkārtējās situācijas laikā maksa par atkritumu apsaimniekošanu tiek piemērota atbilstoši faktiskajam atkritumu apjomam.

Tāpat Rīgas pašvaldībai nekavējoties ir jānodrošina objektīva un pilnvērtīga informācija par kārtību, kādā tiek nodrošināta sadzīves atkritumu apsaimniekošana Rīgā.

Pretējs viedoklis par ārkārtējās situācijas pagarināšanu ir pašvaldības pārstāvjiem. RD Mājokļu un vides komitejas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR) 2. decembrī pauda, ka valdībai nav pamata skatīt jautājumu par ārkārtas stāvokļa pagarināšanu atkritumu jomā Rīgā, jo gan valdības pamatojums, gan potenciālie draudi ir novērsti ar pašvaldības darbībām.

Viņš skaidroja, ka arī pašlaik spēkā esošie RD saistošie noteikumi nav pretrunā ar likumu, taču piebilda, ka piektdien, 29. novembrī, tika pieņemti jauni noteikumi, kam jāstājas spēkā 4. decembrī.

Tāpat Stepaņenko uzsvēra, ka ir izsludināts jauns iepirkums, balstoties uz spēkā esošo normatīvo regulējumu un tā nosacījumi paredz, ka iepirkuma rezultātā ar atkritumu apsaimniekotājiem tiks noslēgti līgumi līdz Konkurences padomes un AS "Tīrīga" strīda tiesiskajam noregulējumam vai arī līdz septiņiem gadiem.

Šo apsvērumu dēļ Stepaņenko norādīja, ka valdībai nav pamata vērtēt ierosinājumu pagarināt ārkārtējo situāciju atkritumu jomā Rīgā. Politiķis sacīja, ka gadījumā, ja valdība tomēr skatīs VARAM ierosinājumu, tad tā būtu "samākslota krīzes piesaukšana tur, kur krīze jau ir beigusies".

Kā ziņots, RD sarunu procedūras rezultātā ir panācis vienošanos ar SIA "Clean R", SIA "Eco Baltia vide" un SIA "Lautus" par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nodrošināšanu visiem rīdziniekiem ar līdzšinējiem noteikumiem arī pēc 11. decembra, kad beigsies valdības šī gada 11. septembrī izsludinātā ārkārtas situācija.

Noslēgtie līgumi paredz, ka atkritumu apsaimniekotājiem ir pienākums no šā gada 12. decembra nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu, nepasliktinot pakalpojumu sniegšanas būtiskos nosacījumus, kādi klientiem bija spēkā līdz 11. decembrim.