Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi lasīšanā ir nedaudz zemāki par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu vidējo rezultātu, un lasīšanas kompetencē skolēnu sasniegumi, salīdzinot ar iepriekš veikto pētījumu ir samazinājušies par deviņiem punktiem, liecina "OECD PISA 2018" pētījuma rezultāti.
Kamēr OECD valstu skolēnu sasniegumi lasīšanā vidēji ir novērtēti ar 487 punktiem, Latvijai šis rezultāts ir 479 punkti.
Otrdien Latvijas Universitātē tika prezentēti OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) 2018 Latvijas rezultāti. Ar šo vērtēšanas programmu ik pēc trim gadiem tiek vērtēta 15 gadus vecu skolēnu kompetence lasīšanā, matemātikā, dabaszinātnēs un vēl citās jomās plašā skolēna, skolas, izglītības sistēmas raksturlielumu kontekstā.
Pētījumā teikts, ka lasīšanas kompetencē Latvijas skolēnu sasniegumi, salīdzinot ar iepriekšējo ciklu "PISA 2015", ir statistiski nozīmīgi samazinājušies par deviņiem punktiem, tomēr kopumā visu ciklu rezultāti kopš "PISA 2000" liecinot par Latvijas rezultātu stabilitāti OECD valstu vidējā līmenī vai tuvu tam.
Pētījuma autori norāda, ka Horvātija, Latvija un Krievija ir valstu grupa, kuru skolēnu sasniegumi lasīšanā novērtēti ar 479 punktiem un kuras ir pirmās valstis ar statistiski nozīmīgi zemākiem sasniegumiem par OECD valstu vidējo rezultātu.
Visaugstākie skolēnu vidējie sasniegumi lasīšanā ir Ķīnā – 555 punkti, Singapūrā – 549 punkti, Makao – 525 punkti, Honkongā – 524 punkti, Igaunijā – 523 punkti, Kanādā un Somijā – 520 punkti, savukārt Īrijā skolēnu vidējie sasniegumi lasīšanā ir 518 punkti. Igaunija ir kļuvusi par valsti ar visaugstāko skolēnu kompetenci lasīšanā Eiropas Savienībā un OECD valstu vidū, uzsvēra pētnieki.
Latvijas skolēni ar vidējiem sasniegumiem lasīšanā ieņem 23.-28.vietu starp OECD valstīm un 28.-35.vietu starp visām "PISA 2018" pētījuma dalībvalstīm, kā arī starp tām valstīm, kuras vērtēšanu veica datorizēti.
Relatīvais Latvijas skolēnu skaits ar augstiem sasniegumiem lasīšanā ir 4,8%, kas ir mazāk nekā vidēji OECD valstīs – 8,6%. Tomēr pētījuma autori uzsvēra, ka pozitīvi vērtējams tas, ka šis rādītājs ir statistiski nozīmīgi pieaudzis par 1,9 procentpunktiem, salīdzinot ar "PISA 2009", kad lasīšana arī bija galvenā pētījuma satura joma.
Latvijas skolēnu relatīvais skaits ar zemiem sasniegumiem lasīšanā ir 22,4%, kas ir pavisam nedaudz mazāks nekā OECD valstu vidējais rādītājs - 22,7%. Pētījuma autori norādīja, ka slikto lasītāju skaits Latvijā ir pieaudzis par 4,9 procentpunktiem, vienlaikus slikto lasītāju relatīvais skaits pieaudzis arī OECD valstīs – par 3,2 procentpunktiem.
Latvijas skolēnu sasniegumi ir augstāki "Informācijas atrašanas" un "Informācijas izprašanas" apakšskalā, zemāki – "Informācijas izvērtēšanas un reflektēšanas" apakšskalā. Savukārt skolēnu sasniegumi apakšskalu iedalījumā pēc informācijas avotu skaita it augstāki tieši vairāku tekstu uzdevumos, nevis viena teksta uzdevumos.
Pētījuma autori arī atzīmēja, ka sasniegumi lasīšanā meitenēm ir ievērojami augstāki nekā zēniem, proti, par 33 punktiem. Arī visās citās pētījuma dalībvalstīs meitenēm parasti ir augstāki sasniegumi lasīšanā un OECD valstīs meiteņu pārākums vidēji ir 30 punkti. Pētnieki uzsvēra, ka, lai gan Latvijā šī starpība ar katru pētījumu samazinās, tomēr analīze parāda, ka tas noticis uz meiteņu sasniegumu samazināšanās rēķina.
Tāpat pētījumā tika savstarpēji salīdzināta skolēnu lasītprasme starp Latvijas skolām. Pētījumā secināts, ka Rīgas skolu skolēnu vidējie sasniegumi lasīšanā, salīdzinot ar "PISA 2009" nav mainījušies un ir par 30 punktiem augstāki par pārējo pilsētu skolēnu sasniegumiem un par 50 punktiem augstāki par lauku skolu skolēnu vidējiem sasniegumiem.
Salīdzinot ar "PISA 2009" veikto pētījumu, ģimnāziju skolēnu vidējie sasniegumi nav mainījušies, bet vidusskolu un pamatskolu – samazinājušies attiecīgi par 10 un 15 punktiem. Pētījuma autori norādīja, ka valsts ģimnāziju skolēnu vidējie sasniegumi ir par 30 punktiem augstāki par pārējo ģimnāziju skolēnu vidējiem sasniegumiem, par 59 punktiem augstāki par vidusskolu un par 82 punktiem augstāki par pamatskolu skolēnu vidējiem sasniegumiem lasīšanā.
Pētnieki skaidroja, ka tāpat kā iepriekšējos ciklos, nav nozīmīgu atšķirību starp skolēnu, kas mācās skolā ar latviešu valodu un skolēnu, kas mācās skolā, kur īsteno mazākumtautību izglītības programmas, vidējiem sasniegumiem lasīšanā. Salīdzinājumā izmantoti tikai Rīgas un pilsētu skolu skolēnu sasniegumi, jo starp lauku skolām ir tikai dažas skolas, kurās īsteno mazākumtautību izglītības programmas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
