Turcijas kavēšanās ar atbalstu NATO aizsardzības plānam Baltijai un Polijai tiek dramatizēta, tā sarunā ar portālu "Delfi" sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). Lai panāktu situācijas atrisināšanu kompromisa ceļā, Valsts prezidents Egils Levits trešdien, 4. decembrī, kopā ar citu Baltijas valstu un Polijas valstu līderiem paredzējis tikšanos ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu.
Jau ziņots, ka Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņojis, ka nepiekritīs NATO aizsardzības plānam, kamēr alianse neatbalstīs Ankaras bažas attiecībā uz Sīrijas kurdu kaujiniekiem.
"Pirmkārt, gribas drāmu, un šis notikums tiek dramatizēts. Baltijas valstīm un Polijai ir savi aizsardzības plāni, šeit ir runa tikai un vienīgi par šo plānu precizējumiem un uzlabojumiem. Šeit nav stāsts par Baltiju un Poliju, bet gan par Turcijas interesēm. Turcija NATO skata kompleksi gan Dienvidu, gan Austrumu flangu kontekstā," tā Rinkēvičs komentēja to, kāpēc Turcija, aizstāvot savas intereses, kā daļu no politiskās tirgošanās izcēlusi arī Baltijas valstis.
"Šādas diskusijas nepiedzīvojam pirmo reizi. Vienkārši reizēm tās nonāk presē, bet reizēm nē. Tās ir tādas līderu skaļas runas. Bet pie tā laikam mums vienkārši jāsāk pierast, mēs jau šo visu šādā izpildījumā dzirdējām, kad runāja par raķetēm (Turcija nav piekritusi atteikties no Krievijas pretgaisa aizsardzības raķetēm – aut.piez.)," sacīja ministrs.
Viņš piebilda, ka uztraukumam nav pamata un jau rīt, visticamāk, tikšot pieņemts pozitīvs lēmums.
"Rīt pēcpusdienā paredzēta Erdogana un Baltijas valstu un Polijas valstu vadītāju sanāksme, Latviju tajā pārstāvēs Valsts prezidents Egils Levits," sacīja ministrs.
Valsts prezidenta padomniece saziņai ar sabiedrību Aiva Rozenberga portālam "Delfi" apstiprināja, ka trešdien, 4. decembrī, Levits tiksies ar Turcijas valsts galvu: "Rīt Baltijas, Polijas un Turcijas valstu līderiem plānota tikšanās NATO samita ietvaros, un plānots runāt par savstarpējo sadarbību NATO."
Arī Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu portālam "Delfi.ee" sacīja, ka pašreiz jau ir spēkā efektīvi aizsardzības plāni. Arī, viņaprāt, šobrīd nav runa par mūsu pārstāvēto reģionu, bet gan Turcijas interesēm.
"Šis jautājums ir plašāks, bet mūsu interesēs ir atrast ātru risinājumu," viņš sacīja.
Ziņots, ka četri augsta ranga avoti pagājušajā nedēļā NATO apliecinājuši, ka Turcija atsakās atbalstīt NATO aizsardzības plānu Baltijas valstīm un Polijai, ja alianse nepiedāvās Ankarai lielāku atbalstu tās cīņai Sīrijas ziemeļos ar kurdu bruņoto grupējumu "Tautas aizsardzības vienības" (YPG).
Vaicāta par šo jautājumu, NATO preses sekretāre Oana Lungesku medijiem norādīja: "NATO ir plāni visu sabiedroto aizsardzībai. NATO apņemšanās visu sabiedroto drošības labā ir nelokāma."
Jau ziņots, ka no 2. decembra līdz 4. decembrim NATO 70. gadadienas samitā alianses dalībvalstu līderi apspriedīs aktuālos Ziemeļatlantiskās alianses dienas kārtības jautājumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
