Brasas pārvads pār dzelzceļa sliedēm uzbūvēts un nodots ekspluatācijā 1959. gadā, un līdz šim būtiski pārbūves darbi nav veikti. Saistībā ar Brasas pārvada būvdarbiem jau vairākus mēnešus radušās dažādas problēmas. Maija sākumā nācās apstādināt būvdarbus, jo, rokot zemi, atklāja apbedījumus. Savukārt, uzsākot pārbūvi, ierēdņi arī konstatēja, ka pārvada atjaunošanas projekts izstrādāts tā, ka pēc remontdarbu veikšanas tilta nestspēja nebūtu pietiekama, lai pār to pārvietotos zemās grīdas tramvaji.
Domes vadībai bija jāizšķiras, vai tiltu būvēt pilnībā no jauna vai papildināt esošo būvprojektu. Dome izlēma pārbūvi turpināt esošās būvatļaujas ietvaros.
"Tuvākajā laikā satiksme abos virzienos tiks atklāta. Pārbrauktuve savienos Kluso ielu ar Gaujas ielu. Cilvēki varēs atgriezties ierastajā ritmā, nokļūt no Mežaparka uz centru un otrādi. Esam runājuši ar "Latvijas dzelzceļu", lūguši, lai rīta un vakara stundās pārbrauktuve būtu vaļā," raidījumam skaidrojusi Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dimante.
Savukārt "Latvijas Dzelzceļa" preses sekretāre Ella Pētermane informējusi, ka šajā līnijā aptuveni sešas līdz septiņas reizes stundā kursē pasažieru vilciens, bet pāris reizes stundā arī kravas vilcieni. Tāpēc autovadītājiem jārēķinās, ka pārbrauktuve būs slēgta aptuveni ik pa 15 – 20 minūtēm. Ņemot vērā, ka pasažieru vilcienu kursēšanas grafiku nosaka "Pasažieru vilciens", "Latvijas Dzelzceļam" nav iespēju izveidot "logus", kad pārbrauktuve būtu bez pārtraukuma atvērta, atzinusi Pētermane.
"Ar neērtībām ir jārēķinās būvniecības procesā. Pārbrauktuve darbosies, līdz remontdarbi uz tilta tiks pabeigti. Strādāsim uz tilta, tiks pārbīdītas sliedes, tramvajs kursēs kā līdz šim. Uzsāksim tilta konservēšanas darbus, lai, tiklīdz atsāksies būvsezona, varētu atsākt darbus," sacīja Dimante.
Raidījums norāda, ka pretrunīgs vērtējums par jauno risinājumu izskanējis sociālajos tīklos, kur norādīts, ka nav domāts par gājējiem un velobraucējiem, kam paredzēts ļoti maz vietas.
"Delfi" jau ziņoja, ka septembrī, Rīgas domes vadībai tiekoties ar Lietuvas uzņēmuma "Kauno tiltai" pārstāvjiem, panākta konceptuāla vienošanās, ka pašvaldība atsāk sadarbību ar uzņēmumu par Brasas pārvada pārbūvi, kas dažādu iemeslu dēļ bija apstājusies.
"Gan pašvaldībai, gan būvniekiem ir sapratne par to, ka tiltu nepieciešams rekonstruēt. Vairākiem tilta elementiem ir nepieciešama pilnīga pārbūve. Patlaban mūsu galvenais uzdevums ir tāds, lai ieguldītie līdzekļi kalpotu ilgtermiņā un tilts atbilstu visiem kritērijiem. Sanāksmes laikā es guvu pārliecību, ka mūsu Lietuvas uzņēmēji saprot šo situāciju un ir gatavi nekavējoties sākt darbu. Ir izveidots grafiks par sanāksmēm reizi nedēļā un objekta apskatēm, lai kontrolētu darbu izpildi. Tāpat ir izveidots grafiks par pagaidu pārbrauktuves izveidi, kurai jābūt gatavai līdz šā gada beigām," pēc tikšanās sacīja domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR).
Burovs arī piebilda, ka konkrētas projekta izmaksas varēs pateikt pēc visu risinājumu izskatīšanas, tas varētu būt nākamā gada janvārī. Domes priekšsēdētājs īpaši uzsvēra, ka Brasas tiltu ekspluatācijā plānots nodot ne vēlāk kā 2023. gada jūnijā, pirms Dziesmu un Deju svētkiem.
Savukārt "Kauno tiltai" valdes priekšsēdētājs Alds Rusevičs apstiprinājis, ka uzņēmums atkarībā no darba intensitātes var palielināt resursus. "Mēs esam gatavi darīt visu iespējamo noteiktajos termiņos," sacījis Rusevičs.
Kā ziņots, Brasas pārvada pārbūves darbi tika uzsākti šā gada aprīlī, taču pēc apbedījumu atklāšanas zem brauktuves, darbi tika apturēti. Būvdarbi līdz šim nav atsākti, jo, veicot pārvada nesošo konstrukciju stāvokļa inspekciju, konstatēja, ka nepieciešams izstrādāt būvprojekta izmaiņas, kuru ietvaros tiktu izstrādāti jauni pārvada nesošo konstrukciju elementu risinājumi.
Brasas pārvads pār dzelzceļu uzbūvēts un nodots ekspluatācijā 1959. gadā, un līdz šim tam būtiski pārbūves darbi nav veikti.
Kopējās darbu izmaksas ir gandrīz 11 miljoni eiro, būvdarbus veic Lietuvas uzņēmums AS "Kauno tiltai".