Saeimas vairākums varētu virzīties uz Rīgas domes atlaišanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija. Izskan arī atturīgāka pozīcija, tomēr lielākoties tiek atzīts, ka, visticamāk, Rīgas domes atlaišanas process tiks sākts.
Saeimas lēmums šajā jautājumā varētu būt gaidāms apmēram nedēļu pirms Ziemassvētkiem. Lēmuma pieņemšanas laiks varētu mainīties dažādu tehnisku iemeslu dēļ.
Politiķi neoficiālās sarunās akcentē, ka, ja tiks nolemts atlaist Rīgas domi, tas nebūšot politisks, bet gan juridisks lēmums, jo netiek izslēgta iespēja, ka šī lēmuma likumību vēlāk būs jāaizstāv Satversmes tiesā.
Lai gan izskan arī šaubas par garantētu balsu vairākumu domes atlaišanai, tomēr lielākoties tiek pausta pārliecība, kas tāds jau esot nodrošināts.
Likums "Par pašvaldībām" nosaka, ka dome tiek atlaista ar likumu, kura projektu Saeimai iesniedz Ministru kabinets. Šādu likumprojektu Ministru kabinets iesniedz pēc savas iniciatīvas vai pēc ģenerālprokurora priekšlikuma.
Saeima, pieņemot likumu par domes atlaišanu, pēc Ministru kabineta priekšlikuma ieceļ attiecīgajā administratīvajā teritorijā pagaidu administrāciju un nosaka, kādā termiņā jānotiek jaunām domes vēlēšanām. Ja līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā 15 mēneši, jaunas domes vēlēšanas nevar rīkot. Kārtējām pašvaldību vēlēšanām jānotiek 2021. gada jūnija pirmajā sestdienā.
Pagaidu administrācija pilda likumos paredzētās domes funkcijas un darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome, paredz likums.
Neoficiāli kā jaunas Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu norises laiks tiek minētas 2020. gada februāra beigas jeb tieši 15 mēneši pirms kārtējām vēlēšanām.
Kā ziņots, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) paziņojis, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) juristi šonedēļ sniegs atzinumu par to, vai un kādā kārtībā ir rosināma Rīgas domes atlaišana.
Vienlaikus ministrs norādīja, ka pašvaldība jau otro reizi nav tikusi galā ar vienu no savām autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, tādēļ juridiski pamats šāda lēmuma pieņemšanai ir iestājies.
Tomēr par konkrētu turpmāko rīcību VARAM pārstāvji vēl lems.
Ministrs atzina, ka VARAM nelolo cerības, ka dome spēs savus pienākumus veikt arī pēc 12. marta, kas beigsies valdības izsludinātā ārkārtējā situācija atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā, tādēļ tiek gatavoti alternatīvi risinājumi, kā ar šo problēmu cīnīties pavasarī.
Savukārt Rīgas domes vadība vairākkārt paudusi nostāju, ka atkritumu apsaimniekošanas jomā galvaspilsētai ārkārtējās situācijas regulējuma pagarināšana nav nepieciešama.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
