Daugavpilī mirusī sieviete ar trakumsērgu nebija inficējusies Latvijā  (15)

Centrs norāda, ka šī informācija ir būtiska epidemioloģiskajā izmeklēšanā, jo apstiprinājusies versija, ka sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā.

Kaut cilvēka inficēšanās no cilvēka ir drīzāk teorētiska, tomēr, ņemot vērā iespējamos riskus, ārstu uzmanība tiek pievērsta katram gadījumam, kad nevar izslēgt inficēšanās iespējamību, slimnieka siekalām nokļūstot uz cita cilvēka gļotādas, bojāto ādu vai brūces. Piemēram, veicot slimnieka aprūpi vai kopšanu. Tādēļ SPKC epidemiologi turpina apzināt personas, kurām bija inficēšanās ziņā nozīmīgs kontakts ar pacienti.

Sadarbībā ar ārstiem katrā konkrētajā gadījumā tiek veikta inficēšanās riska izvērtēšana un nepieciešamības gadījumā, pastāvot hipotētiskajam inficēšanās riskam, tiek nozīmēta vakcinācija pret trakumsērgu.

SPKC atgādina, ka vakcinācija pret trakumsērgu vienmēr ir nepieciešama pēc kontakta ar slimu vai iespējami slimu dzīvnieku (piemēram, dzīvnieka kodums, saskrāpējums, slimā dzīvnieka siekalu nokļūšana uz gļotādām, bojātu ādu, brūcēs). Īpaša piesardzība ir nepieciešama ceļotājiem, kuri apmeklē trakumsērgas ziņā nelabvēlīgas valstis.

Pēdējie cilvēka trakumsērgas gadījumi Latvijā reģistrēti 1993. gadā, 1996. gadā un 2003. gadā - pa vienam gadījumam gadā. Pēdējo reizi trakumsērga dzīvniekiem Latvijā konstatēta 2012. gadā. No trakumsērgas brīvas valsts statuss Latvijai piešķirts 2015. gadā.

Jau vēstīts, ka Daugavpilī mirusi sieviete, kura, iespējams, bija inficējusies ar trakumsērgu, kas Latvijā nevienam cilvēkam nebija konstatēta kopš 2003. gada.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Arāja iepriekš norādīja, ka SPKC epidemiologi organizē profilakses pasākumus saistībā ar saņemto informāciju par minēto pacienti.

Sadarbībā ar "Bior" SPKC organizēja pacientes materiālu laboratorisko izmeklēšanu, un sākotnējie testēšanas rezultāti liecināja par trakumsērgu.